Nodokļi – Eiropas Savienība.

Pēdējo dienu aktualitāte: nodokļi Īrija<->Latvija.
Jau iztirzājām šo jautājumu, izejot no likuma “Par nodokļiem un nodevām” un no Latvijas Republikas valdības un Īrijas valdības starpvalstu Konvencijas normām. Šodien piedāvājam jums Jura Paidera rakstu “NRA”, kurā šis jautājums ir skatīts no Eiropas Savienības likumdošanas viedokļa – deklarācijas Latvijā nav jāiesniedz, nodokļu starpība nav jāmaksā, ja Īrijā dzīvojam vairāk par 183 dienām gadā. Pilsoņa pienākums ir paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs.

Juris Paiders
Iestāšanās Šengenas zonā nopietni saasinās Latvijas nodokļu iekasēšanas problēmas.

Robežas atvēršana ir paātrinājusi ekonomisko integrāciju starp Latviju un Lietuvu. Latvijas dienvidu rajonos Lietuvu jāsāk dēvēt par mazo Īriju. Latvijas tirgotāju alkatība ir novedusi pie tā, ka Latvijas preces, īpaši pārtika, Lietuvas veikalos maksā teju vai trešdaļu lētāk nekā Latvijā. Ja Saldus rajonā agrāk brauca iepirkties uz rajona centru, Jelgavu vai Rīgu, tad tagad daudz izdevīgāk (turklāt pērkot tikai Latvijas preces) ir iepirkties Mažeiķos. Lietuvas veikalnieki tagad masveidā pieņem darbā pārdevējus un konsultantus, kas runā latviski. Turklāt atšķirībā no lielās Īrijas tagad, lai strādātu Lietuvā, nav jāmaina dzīvesvieta.

Taču, esot Eiropas Savienībā, ir jāpieņem tie noteikumi, kuru dēļ ES ir izveidota.

Kopš Latvija iestājās ES, visi Latvijas pilsoņi ir arī ES pilsoņi, un mēs varam brīvi izvēlēties valsti, kurā dzīvot. Vairākās ES valstīs Latvijas pilsoņiem vēl ir aizliegts brīvi izvēlēties darbavietu, taču apmesties uz pastāvīgu dzīvi mēs drīkstam jebkurā ES valstī.

ES sistēmā tiek ļoti vienkārši atrisināts jautājums par to, kur maksāt nodokļus. Tāpēc tagad divi tādi jēdzieni kā Latvijas pilsonis un Latvijas rezidents ir atšķirīgi saprotami. ES juridiskā sistēma paredz, ka par kādas valsts rezidentu tiek uzskatīta persona, kura uzturas attiecīgajā valstī vairāk par 183 dienām gadā.

Tātad Latvijas pilsonis, kas ir nodzīvojis Lietuvā, Lielbritānijā vai Vācijā vairāk nekā 183 dienas 2007. gadā, tiek uzskatīts par šis valsts rezidentu, un šai personai nodokļi ir jāmaksā un nodokļu deklarācija jāiesniedz nevis Latvijā, bet tajā zemē, kurā 183 dienas ir nodzīvotas.. Problēmas Latvijas VID rodas gadījumos, ja Latvijas pilsonis, kļuvis par Lielbritānijas rezidentu, neinformē Latvijas nodokļu iestādes par savas reģistrētās dzīvesvietas maiņu. Personai, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturoties ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, ir pienākums paziņot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs. Svarīgi ir nespēlēt paslēpes, jo, ja fiziskai personai mainās dzīvesvietas valsts, tad ir jāsniedz informācija VID teritoriālajai iestādei par rezidences statusa maiņu.

Diemžēl daudzos gadījumos Latvija neuztur nodokļu konkurenci ES ietvaros un Latvijas pilsoņi labāk izvēlas deklarēt savus ienākumus citviet, īpaši Lielbritānijā.

Latvijas pilsonim no nodokļu nomaksas lieluma dēļ ir daudz izdevīgāk būt par Lielbritānijas rezidentu. Vispirms Lielbritānijā neapliekamais minimums ir teju vai desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Par ienākumiem līdz 5000 latiem nodokļi nav jāmaksā. Turklāt Lielbritānijā ir ļoti labvēlīgs režīms pret rezidentiem, kas nav britu pilsoņi. Par ārzemēs (ne Lielbritānijā) gūto ienākumu rezidentiem, kas nav Lielbritānijas pilsoņi, jāmaksā četras reizes mazāks ienākuma nodoklis nekā karalienes pavalstniekiem. Pārceļotāji no Indijas, Honkongas un citām ar Angliju cieši saistītām zemēm var dzīvot Londonā desmitiem gadu, un viņi paliks par savas zemes pilsoņiem, jo iegūt Lielbritānijas pilsonību nozīmētu būtiski palielināt nodokļu nastu.

Sekas ir tādas, ka Lielbritānijā ļoti daudzi neraujas pēc šīs valsts pilsonības. Savukārt bizness ir radījis elegantas shēmas, kā optimizēt nodokļus un palielināt savu peļņu. ASV korporācijas var nodarbināt Londonā rezidentus nepilsoņus, tikai daļu algas izmaksājot no Lielbritānijas, bet lielāko daļu ienākuma pārskaitot kā prēmiju utt. no citas valsts (ASV).

Savukārt visiem tiem, kas nav kļuvuši par citas zemes rezidentiem, nodokļi ir jāmaksā un deklarācijas ir jāiesniedz Latvijā. Atbilstoši likumam visiem, kas saņem ienākumus no ārzemēm, ir jāiesniedz ienākumu deklarācija Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc maksātāja dzīvesvietas ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlī.

Ārzemēs legāli strādājošajiem Latvijas nodokļi jāsamazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli. Taču nodokļa samaksa ārvalstīs ir jāapliecina ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

Visiem, kas ārzemēs saņēmuši darba samaksu, par kuru uz vietas netika samaksāti nodokļi, arī ir jāsniedz deklarācija. Taču šajā gadījumā Latvijas pilsonim visi nodokļi ir jāmaksā Latvijā pēc Latvijas likmēm, tāpēc tikai retais deklarē šādu ienākumu.

Informācijas avots: www.nra.lv