Korupcija Latvijā.

mPat pavisam teorētiski grūti būs iedomāties situāciju, kad nepieciešams dot kukuli kādā Īrijas valsts iestādē, piemēram, gardā, lai panāktu sev vēlamu rezultātu… Lai cik ļoti mūs reizēm kaitina iestāžu lēnie darba tempi, tomēr jāatzīst, ka agri vai vēlu rezultāts tiek sasniegts bez mūsu „papildus stimula”.

Pērnā gada nogalē Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pasūtītā aptauja «Attieksme pret korupciju Latvijā», ko veica pētījumu centrs SKDS, apliecina sabiedrības nostāju, ka Latvijā joprojām pieņemas spēkā tieši augstākā līmeņa korupcija un valsts augstāko amatpersonu runas par korupcijas apkarošanu tā arī paliek tikai runas.
Tomēr neiztiek bez neoficiāliem maksājumiem arī ikdienišķās situācijās. Kā liecina aptauja, visbiežāk „nodevas” cilvēki maksā Ceļu policijai vai medicīnas darbiniekiem, bet visretāk – mainot vai iegūstot pases, kārtojot jautājumus VID un reģistrējot auto vai veicot tam tehnisko apkopi. Jācer, ka aptaujas rezultātus pētīs ne tikai KNAB, bet arī tās amatpersonas, kuru tiešā pakļautībā atrodas minētās iestādes.
Pat neiedziļinoties skaitļos, kopējā aina ir visai bēdīga – pateicoties arī korupcijai cilvēku uzticība valsts augstākajai varai joprojām turpina kristies. Šī tendence pastāv jau vairākus gadus. Kā liecina SKDS dati, 2003.gadā vidēji 56%, 2004.gadā – 64%, 2005.gadā – 65%, bet 2006.gadā– 66% Latvijas iedzīvotāju pauduši neuzticēšanos augstākajam vēlētajam varas orgānam. Arī iepriekšējā valdība zaudēja tautas uzticību, par patreizējo runājot – laiks parādīs.
Nevienam nav noslēpums, ka sabiedrība neuzticas arī tiesu varai Latvijā, šajā ziņā ilūziju nav – „kas maksā, tas pasūta mūziku”…
Kurš pateiks, uz ko var paļauties vienkāršs Latvijas pilsonis?