Top jauna dokumentālā filma par Īriju

Pašā 2007. gada nogalē Īrijā ieradās filmēšanas grupa no Latvijas, lai strādātu pie jaunas dokumentālās filmas uzņemšanas. Dundalkas pusē mēnesi strādās dokumentālās filmas “Sib-Īrija” operators un režisors Ivars Zviedris, skaņas operators Aigars Endzelis un mākslinieciskais konsultants Egils Mednis. Filmas darba nosaukums “Impērija dēlam”, galvenais varonis Valdis, par kuru esam jau stāstījuši rakstā “Gliemežu lasītājas bēdu stāsts”.

Interviju portālam ar Ivaru Zviedri sarunājām 1. janvāra pēcpusdienā. Tikšanās vieta – gliemežu lasītāju māja Dundalkā. Pirmā Jaungada diena gliemežu lasītājiem ir brīvdiena un bija paredzēts veltīt šo pēcpusdienu, lai noskatītos dokumentālo filmu “Sib-Īrija”, jo lielākā daļa to nav redzējuši. Tomēr mana ierašanās izjauca visu scenāriju! Apmēram pusstundu es vispār netiku pie vārda – bija jānoklausās pārmetumi par jau pieminēto rakstu “Gliemežu lasītājas bēdu stāsts”. Balsis pieklusa tikai tajā brīdi, kad piedāvāju uztaisīt Valda aizstāvjiem kopbildi. Bildes nosaukums “Mēs sakām, ka Valdis ir ļoti labs” (attēlā). Tomēr zem šāda nosaukuma bildes piekrita fotogrāfēties tikai daži no klātesošajiem!
Lai arī visi kā viens apgalvoja, ka Valdis ir pats labākais boss pasaulē (attēlā) un iepriekšējā raksta varone Dace viņu nepatiesi apvainoja, man palika iespaids, ka medaļai tomēr ir arī otra puse. Principā nekas jau nav mainījies no pavasara, nodokļi joprojām par gliemežu lasītājiem netiek maksāti, viņi pat neskaitās Valda darbinieki. Paši gliemežu lasītāji zin, ka strādā nelegāli un ir ar tādu situāciju pat apmierināti. Nelīdzēja nedz mani jautājumi, kā tad būs ar pensiju, sociālajiem pabalstiem u.t.t..
Vienam gan ir jāpiekrīt – satiktajiem cilvēkiem Valdis ir dieva vietā, kā tāds sociālais darbinieks. Saliekot visus stāstus vienā, aina veidojās sekojoši: visi šie cilvēki ir vīlušies Latvijas dzīvē, palikuši bez ienākumiem un darba. Valdis savus gliemežu lasītājus ir vārda tiešā nozīmē izglābis no bojāejas dzimtenē. Gliemežu boss saviem darbiniekiem nopērk lidmašīnas biļetes, nodrošina ar dzīvošanu un aizdod naudu līdz pirmajai algai. Īpaši tika uzsvērts, ka nauda tiek aizdota bez procentiem. Tālākā notikumu attīstība ir sekojoša: vieni tā arī paliek strādāt pie Valda, otri, iejutušies Īrijas dzīvē un mazliet iekrājuši naudiņu, atrod sev citu darbu. Valdis uz šo otro kategoriju ļaunu prātu netur, pats pat palīdz atrast citu darbu. Par darbinieku trūkumu gliemežu boss nevar sūdzēties, nekad neesot bijusi situācija, kad jāmeklē darbinieki, tieši otrādi – cilvēki gaida rindā, kad atbrīvosies kāda vietiņa gliemežu lasītāju rindās.
Lūk, tādu stāstu es šodien noklausījos un par to arī būs jaunā dokumentālā filma “Impērija dēlam”. Pats Valdis gan atzina, ka nosaukums ir par skaļu, viņam neesot impērija, tikai vēlēšanās nodrošināt savam dēlam cilvēka cienīgu nākotni.
Mans personīgais viedoklis par filmu ir sekojošs – OK, lai būtu tāda filma, bet vajadzētu līdzsvaram arī filmu par tiem, kas Īrijā dzīvo un tiešām labi pelna, strādā savā profesijā, runā angļu valodā, pilnvērtīgi pavada brīvo laiku u.t.t.. Jo, kamēr top tikai filmas un grāmatas par latviešiem Īrijā kā par “gliemežu un sēņu lasītājiem”, sabiedrības viedoklis būs tāds, kāds tas ir patreiz.
Ivars Zviedris savu jauno dokumentālo filmu cer pabeigt 2009. gada sākumā vai vēlākais nākamā gada vidū.