Top jauna dokumentālā filma par Īriju
Pašā 2007. gada nogalē Īrijā ieradās filmēšanas grupa no Latvijas, lai strādātu pie jaunas dokumentālās filmas uzņemšanas. Dundalkas pusē mēnesi strādās dokumentālās filmas “Sib-Īrija” operators un režisors Ivars Zviedris, skaņas operators Aigars Endzelis un mākslinieciskais konsultants Egils Mednis. Filmas darba nosaukums “Impērija dēlam”, galvenais varonis Valdis, par kuru esam jau stāstījuši rakstā “Gliemežu lasītājas bēdu stāsts”.
Interviju portālam ar Ivaru Zviedri sarunājām 1. janvāra pēcpusdienā. Tikšanās vieta – gliemežu lasītāju māja Dundalkā. Pirmā Jaungada diena gliemežu lasītājiem ir brīvdiena un bija paredzēts veltīt šo pēcpusdienu, lai noskatītos dokumentālo filmu “Sib-Īrija”, jo lielākā daļa to nav redzējuši. Tomēr mana ierašanās izjauca visu scenāriju! Apmēram pusstundu es vispār netiku pie vārda – bija jānoklausās pārmetumi par jau pieminēto rakstu “Gliemežu lasītājas bēdu stāsts”. Balsis pieklusa tikai tajā brīdi, kad piedāvāju uztaisīt Valda aizstāvjiem kopbildi. Bildes nosaukums “Mēs sakām, ka Valdis ir ļoti labs” (attēlā). Tomēr zem šāda nosaukuma bildes piekrita fotogrāfēties tikai daži no klātesošajiem!
Lai arī visi kā viens apgalvoja, ka Valdis ir pats labākais boss pasaulē (attēlā) un iepriekšējā raksta varone Dace viņu nepatiesi apvainoja, man palika iespaids, ka medaļai tomēr ir arī otra puse. Principā nekas jau nav mainījies no pavasara, nodokļi joprojām par gliemežu lasītājiem netiek maksāti, viņi pat neskaitās Valda darbinieki. Paši gliemežu lasītāji zin, ka strādā nelegāli un ir ar tādu situāciju pat apmierināti. Nelīdzēja nedz mani jautājumi, kā tad būs ar pensiju, sociālajiem pabalstiem u.t.t..
Vienam gan ir jāpiekrīt – satiktajiem cilvēkiem Valdis ir dieva vietā, kā tāds sociālais darbinieks. Saliekot visus stāstus vienā, aina veidojās sekojoši: visi šie cilvēki ir vīlušies Latvijas dzīvē, palikuši bez ienākumiem un darba. Valdis savus gliemežu lasītājus ir vārda tiešā nozīmē izglābis no bojāejas dzimtenē. Gliemežu boss saviem darbiniekiem nopērk lidmašīnas biļetes, nodrošina ar dzīvošanu un aizdod naudu līdz pirmajai algai. Īpaši tika uzsvērts, ka nauda tiek aizdota bez procentiem. Tālākā notikumu attīstība ir sekojoša: vieni tā arī paliek strādāt pie Valda, otri, iejutušies Īrijas dzīvē un mazliet iekrājuši naudiņu, atrod sev citu darbu. Valdis uz šo otro kategoriju ļaunu prātu netur, pats pat palīdz atrast citu darbu. Par darbinieku trūkumu gliemežu boss nevar sūdzēties, nekad neesot bijusi situācija, kad jāmeklē darbinieki, tieši otrādi – cilvēki gaida rindā, kad atbrīvosies kāda vietiņa gliemežu lasītāju rindās.
Lūk, tādu stāstu es šodien noklausījos un par to arī būs jaunā dokumentālā filma “Impērija dēlam”. Pats Valdis gan atzina, ka nosaukums ir par skaļu, viņam neesot impērija, tikai vēlēšanās nodrošināt savam dēlam cilvēka cienīgu nākotni.
Mans personīgais viedoklis par filmu ir sekojošs – OK, lai būtu tāda filma, bet vajadzētu līdzsvaram arī filmu par tiem, kas Īrijā dzīvo un tiešām labi pelna, strādā savā profesijā, runā angļu valodā, pilnvērtīgi pavada brīvo laiku u.t.t.. Jo, kamēr top tikai filmas un grāmatas par latviešiem Īrijā kā par “gliemežu un sēņu lasītājiem”, sabiedrības viedoklis būs tāds, kāds tas ir patreiz.
Ivars Zviedris savu jauno dokumentālo filmu cer pabeigt 2009. gada sākumā vai vēlākais nākamā gada vidū.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Daugmaliete IRELAND Says:
February 17th, 2008 at 2:08 am
>Latg.nac.
Padomju Savieniibaa bija gan kas paraada “pa tieso” un tas bija Juris Podnieks.Un vina naave visiem mums veel joprojaam ir liels zaudeejums.
Tagadeejie dokumentaalaa kino taisiitaaji labi ja vareetu vinjam notiiriit kurpes. Diletanti.
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 17th, 2008 at 9:58 pm
Sveiki, Tautieši!
Paldies, ka palīdziet man domāt. Kad režisors ir radīšanas procesā, ļdažkārt ļoti palīdz komunikācija ar procesā iesaistītajiem.
Jūs taču piekritīsiet, ka vismaz 70% ‘mūsējie’ no rīta iznākuši no savas guļam istabas, satiekas kopējā virtuvē ar vairākiem ksapīšiem, Tāpat tak Jūs piekritīsiet, ka lielākā daļa “mūsējie”ir ekonomiskie bēgļi, kuri ir devušies labākas dzīves meklējumos ārpus Dzimtenes dažādu iemeslu dēļ. Tāpat Jūs droši vien piekritīsiet, ka ierodoties Īrijā nebija viegli adaptēties… Un būs Jums vien man jāpiekrīt, ka daudzi bērni Latvijā uzaug bez vecāku klātbūtnes, vai virtuālas internet komunikācijas ar vecākiem Īrijā. Un galu galā padomājiet, kāpēc tad Jums bija jābrauc labākas dzīves meklējumos?!
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 17th, 2008 at 10:08 pm
Paši tak tagad valdam pār savu valsti, bet pašiem jābrauc prom no tās. Un ja tā labi padomā, tad arī Jūs tur, ne tikai mēs te esam vainīgi, ka jābruac prom.
Latviaja pēc “Īrijas laika” nekad vairs nebūs tāda, kāda tā bija pirms tam.
Protams, ir daudzi “mūsējo”veiksmes stāsti ar laimīgām beigām, ir piedzīvojumu meklētāji, kosmopolīti utt. Cik cilvēku tik likteņu, bet kopējā tendence ir augstāk aprakstītā, manuprāt. Vai piekrītat man?
francesko IRELAND Says:
February 17th, 2008 at 10:10 pm
Nu nezinu gan,var jau but ka tev ir taisniiba par tiem 70%.Es te vispaar nevienu latvieti nesatieku,tikai polus,slovaakus,leisus,anglus un amerikaanjus.Iznaakot no savas gulamistabas vinaa anglu mieraa dodos pa trepeem lejaa uz virtuvi un neviena netrauceets nododos brokastiim.Cittreiz kopaa ar deelu.Sevi uzskatu par emigrantu.Paarceelos uz IRL ne naudas deel,bet gan lai tiktu valaa no Padomijas tipa “reegiem” un 90-to gadu absoluutaa “puku paardeveeju”idiotisma kas valda veel joprojaam LV.Otrs faktors bija n-taas religiskaas sektas(Jaunaa Paaudze u.c.) kas ienaak Latvijaa un traucee normaali dziivot.Tresais faktors bija zagli (noguru no vinjiem).4 faktors-riebaas klausiities un skatiities krievu muuziku un TV,taapat kaa komuniceet un asimileeties.
Atbildot uz jautaajumu-varu teikt ka nav taadas labaakas dziives.Ir vienkaarsi CITA dziive.Citaa valstii un starp citiem laudiim.
Apglabaats gribu buut Kurzemee, kas ir manu sencu zeme.
francesko IRELAND Says:
February 17th, 2008 at 10:24 pm
Atbildot uz otru mesidzu.
Jaasaka ka nepiekriitu.MEES nevaldaam vairs paar neko.Latviesu “valdiisana” beidzaas 90-tajos ar zemo dzimstiibu,augsto mirstiibu un paarkrievosanos.Veel var mineet paraadu juugu EU un citur.
Manupraat latviesi vispaar nav speejiigi pasi paarvaldiit savu valsti.To pieraada veesture.Vienmeer ir kaads cits.Un latvietim ir labi pie “laba kunga”.Saakot jau ar 12.gs.-vaaciesi,zviedri,poli,krievi,pat leisi,tad atkal vaaciesi,krievi un tagad EU.No viena graavja otraa.
Bet veesturiski visilgaak Latvijas teritorija ir bijusi Biiskapu valsts.Tiesi paklauta Romai.Veselus 300 gadus.Taatad tomeer vaaciesi.
Senlatviesu valoda loti liidzinaajaas senpruusu valodai.Vismaz Kurzemee.Un leisi ir mums vistuvaakie “rada gabali”.
To pat svesumaa dziivojot var sajust.
Lai gan veesturiski Livonija bija- latviesi apvienoti kopaa ar Igauniem.
Tomeer braucor gar Ventu uz leju leisu zemee,daudz kas garaa atgaadina to pasu ko Latvijaa.Un neaizmirsiisim,ka peedeejaas briivaas zemgalu un kursu ciltis(kas negribeeja paklauties vaacu kungiem) aizgaaja uz Lietuvu.
Par so 300 gadu ilgo veesturisko balto “caurumu”,es gribeetu uzrakstiit sajaa saitaa(ja nebuus iebildumu),jo manaa biblioteekaa ir nonaakusi kaada reta graamata par Biiskapu Valsti-Livoniju.
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 17th, 2008 at 10:25 pm
Speciāli, Aijai!
Ja jau Jūs bērna pasi nofilmēju, tad droši zinu, ka ne bez Jūs ziņas. Kur gan šo pasi būtu dabūjis. Arī mutiska vienošanās ir vienošanās. Piedevām man ir daudz liecinieku, kuru klātbūtnē filmēju Jūsu bērna pasi. Juridiskas nianses mani nebaida. Vienīgi mani uztrauc tāds sīks latvieša muļķīgumiņš, kurš valda dažos komentāros. Te parādās mūsu kašķīgumiņš, tādā kā nenovīdība, tāda iedomība vai pat augstprātība.
Pases filmēju ar nodomu parādīt tendenci, kura valda Īrijas latviešu sabiedrības vidū. Arvien biežāk ir sastopami dokumenti ar ierakstu Jānis……….īrs.
Par manu profesionalitāti vai neprofesionalitāti – esmu Latvijas kinosavienības biedrs un Latvijas kinooperatoru ģildes valdes loceklis. Mans filmas vairākkārt ir piedalījušās starptautiskos filmu festivālos un nominētas nacionālajam filmu festivālam ‘Lielais Kristaps”. Ar to negribu teikt, ka esmu kāds tur guru, bet zināmas iemaņas ir.
Lai nu vai kā, pateicos par atklātību un vēlreiz publicēju savu e-pasta adresi (z.ivars@gmail.com), ja nu kas intīmāks sakāms.
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 17th, 2008 at 10:31 pm
Paldies fračesko par viedokli! Interesants skatu punkts, kuram nam baigi negribētos piekrist, bet nav īsti argumentu, lai nepiekristu. Vismaz naivi ceru, ka būs kāds laiks, kad tomēr tā pa īstam varēsim valdīt paši savu Latviju.
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 17th, 2008 at 10:34 pm
Speciāli, Daugmalietei!
Lai tā filma iznāktu labāka, varbūt variet drusku pafilozofēt kā būtu filmējis Podnieks?
Jau iepriekš pateicos par eventuālo komentāru.
margarita UNITED KINGDOM Says:
February 17th, 2008 at 10:57 pm
Daugmalietei-nu ja,ka tajos!
…No kadiem aprekiniem I.Zviedrim radusies tie 70% ?Es un visi mani pazinas,iznakot no gulamistabas var satikt tikai un vienigi savas gimenes.Varbut vinam vajadzetu paviesoties ari citur,ne tikai gliemezu maja.Un visas tas parejas atzinas-ari tads vienpusejs sviests.Nu,atver tak acis,kad filme,Ivar,un palukojies ari mazliet sev apkart!Te ir tik daudz latviesu,kam ir pilnigi citas dzives vertibas un uzskati.Un esmu,laimiga,ka mans berns macas un uzkraj dzives pieredzi saja sabiedriba.Vinam jau tagad ir izteikti citadas vertibas,ka vienaudziem Latvija. Un tam nav nekada sakara ar patriotismu. Pirmkart,bernam ir jaizaug par Cilveku…
francesko IRELAND Says:
February 17th, 2008 at 11:16 pm
Redziet,piekrist vai nepiekrist -taa ir muusu briiva izveele.
Man personiigi ir apriebies melot pasam sev un citiem par to realitaati,kas valda muusu Dzimtenee.
Un taa ir taada,kaada taa IR.Paarkrievosanaas REALITAATE.
Paanalizeejiet latviesu muusdienu sarunvalodu.Cik tajaa ir krievu vaardu,izteicienu,apziimeejumu un sinoniimu.Neamaz jau nerunaajot par krievu lamuvaardiem.Kaadu muuziku un filmas Latvijaa skataas un klausaas jaunatne.Ieskatieties saitaa-un citos,-kaada noskana un tikumi tur valda?Vai tie ir latviski?
Ja mums,Iirijas letinjiem sodien paarmet paariiriskosanos,tad vispirms paskatieties pasi uz sevi.
Vispaar jau ir jaarunaa par dazaadu tautiibu latviesiem.Gan Amerikas,gan Austraalijas,Kanaadas,Anglijas,Vaacijas,Iirijas un arii KRIEVIJAS.Dziivojot katraa no siim valstiim,saprotams,ka leenaam tiek paarnemts atskiriigais,nelatviskais.Tas ienaak,gan valodaa,gan sadziivee,gan savstarpeejo attieciibu kultuuraa.Un tas ir neizbeegami.
Taatad par galveno visaa sajaa tomeer paliek – Latviskais (Valoda un Kultuura)
Un to ir puuleejusies uztureet visu ieprieks mineeto valstu latviesi.
Un tas arii ir tas LATVISKAIS(sie puulinji notureeties pret aciim redzamu paarsvaru)
Mazaas naacijas nerimtaas puules saglabaat savu valodu un kultuuru.
Kad nomirst valoda visupirms gimenee,arii dziesma un paradumi(citiem vaardiem -kultuura),tad jau par latvietiibu runaat ir par veelu.
Arii sis saits paliidz mums uztureet savu valodu.UN TAS NAV MAZ.Par to paldies.
Arii saredzeet pasiem sevi kaa spogulii-kaadi mees esam NEDZIMTENEE,NELATVIJAA.
Un jaasaka Paldies Dievam,-Iirija jau nu nav no taam sliktaakajaam vietaam kur laist pasaulee savus beernus.Driizaak gan otraadi.
Ebreji arii dziivoja Egiptes zemee veselus 400 gadus.Un tiesi sie 400 gadi vinjiem paliidzeeja saprast kas tad ir patiesa Briibiiba.
Sodien es Iiriju nu nekaadi nevareetu nosaukt par Egipti,driizaak gan Latviju.
Paradokss.
Jautaajums: tad no kuras zemes ir “Jaaiet aaraa” lai buutu briivs?
Vai atstaajot IRL un ejot atpakal uz LV mees iemantotu Patiesu Briiviibu?
Domaaju ,ka seit atbilde ir skaidra.
Es personiigi neuztraucos par laiku,kurs vajadziigs lai atgrieztos Briivajaa Latvijaa.
Un iespeejams,ka sii Briivaa Latvija veidojas tiesi seit-Iiru Zemee.
Dzemdeejot seit latvju meitas un deelus.Un audzinot tos par BRIIVIEM CILVEEKIEM.Ne juuga lopiem.Un ne par
citu cilveeku vergiem.
Domaaju ka juusu atrastais personaazs-”Gliemezu Valdis” pavisam mieriigi vareetu savus gliemezus lasiit un celt savu Impeeriju kaut kur pie Daugavas krastiem.Tikai tur diemzeel nav gliemezu.Tad nu naakas paverdzinaat savus ciltsbraalus te,briivaa zemee.
Un Juris Podnieks noteikti veidojot savu filmu interveetu DAZAADUS cilveekus,dazaadus liktenjus,skatoties PATIESIIBAI aciis,bez tendences un sponsoru iegribaam.
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 17th, 2008 at 11:42 pm
Peidodiet, bet grūti ir runāt par filmas veidošanu kā tādu ar pūli, pie tam anonīmu. Piedevām, kad visulaiku velk tā kā uz kašķi. Tas Valdis tak nevienu nepaverdzina. Paši tak grib tie cilvēciņi tos gliemežus lasīt. Tad jau tie īri vai vēl sazin kādi tur darba devēji ar Jūs paverdzina.
Par to gan nešaubos, ka brīvā Latvija varbūt top Īrijā. Uz turieni noteikti ir devušies uzņēmīgi cilvēki, bet pase ar ierakstu Jānis….īrs nam tomēr kremt. Domāju, ka Podniekam ar tā būtu bijis.
UZZIŅAI: sponsori manai filmai nav. Man ir brīvas rokas filmēšanai.
francesko IRELAND Says:
February 18th, 2008 at 12:30 am
Pateicos par izsmeloso atbildi un atklaatiibu.Es domaaju,ka ar Jums nekaskeejos.Bet es visai brivi izsaku savas domas katraa jautaajumaa,nebaidoties par to”dabuut pa giimi”.
Piederiiba tai vai citai siis pasaules organizaacijai veel nenosaka Cilveekkvalitaati.To nenosaka arii profesionalitaate taas tehniskajaa noziimee.
Bet,to noteiks Tas,kura prieksaa mees visi staasimies peec savas naaves.Tad arii atbildeesim par to,kas bijis iists,un kas bijis nepatiess.
Domaaju,ka Juusu filma ir vairaak kaa taads komerckino,ne dokumentaalais.
Ja sii filma ir par Iirijas latviesiem,tad tai ir jaaataino visu letinju dziives Iirijaa.Un taas ir dazaadas.
Dokumentaalais kino ir faktu un Patiesiibas kino.Neatkariigi no veerteetaaju attieksmes pret to.
Tam ir jaaparaada Patiesiiba visaa taas ruugtumaa vai saldumaa,lai kaada taa arii buutu.
Domaaju seit Juris P.man 100%
piekristu.
Kaa naakamo teemu ieteiktu filmu par paarkrievosanos Latvijaa un par tiem latviesiem,kuri uzskata sevi piederiigus lielajai krievu saimei.
Par Latviesu Sarkanajiem Streelniekiem mums filmas ir,ja nemaldos.Bet nav par vinju mazmazdeelinjiem.
Personiigi esmu bijis paziistams ar Aloizu Brencu savaa laikaa.Pat esmu filmeejies Ziitaru Dzimtaa.
Ir tomeer liela atskiriiba starp Aloiza fimaam un J.Podnieka.
Sodien muzikants Grauba taisa taadu komerckino,kura kases ieneemumi paarsniedz visus iecereetos rekordus.
Un vinjam savaa laikaa bija nosplauties par Kinosavieniibu u.c.”organizaacijaam”.Komerckino ir “jaataisa nauda”.Jaafilmee “ejosas,pieprasiitas “lietas.
Manupraat Iirijas latviesu dziive ir top Nr.1 veeljoprojaam TV-net un citos masu medijos Latvijaa.Taa ir aktuaala un pieprasiita “teema”.
Un to var labi “paardot”.Bet tikai ieveerojot”vispaareejo viedokli” par mums.
Un tas ir tendenciozs un nezinoss.
Taapeec jau cilveeki uztraucas un raksta.Vinji veelas,lai muusu dziive tiktu atspogulota Patiesi un pilnveertiigi.
No visiem dziives aspektiem.
Domaaju,ka dziivojot pie sii Gliemezu Valda taps filma par Valdi un vinja biznesu. Bet ne par Iirijas latviesiem. Diemzeel.
depo IRELAND Says:
February 18th, 2008 at 3:05 am
Man patika Sibīrija un domaju,ka ši filma arī būs interesanta.
Margarita, tu gribi teikt,ka Latvijā nevar izaugt par cilvēku?
Ivars Zviedris LATVIA Says:
February 18th, 2008 at 9:44 am
Paldies francesko Tev ar. Filma ir dziivs organisms, kurš nevar “aprīt”visu. Esmu izdomājis struktūru kādā man jāiekļaujas. Gliemežu lasītāju stāsti jau ar ir stipri dažādi, pietiekami interesanti.Nedmāju par kaut kādu pieprasījumu vai ko citu komerciālā ziņā. Šī ideja man radās pateicoties izbaudītajai sajūtai uz savas ādas. Pēc izcelsmes esmu laucinieks. Pirms kāda laika man nācās izšķirties-palikt laukos vai doties uz Rīgu (vai tad ir liela starpība, kur doties uz Rīgu vai Dublinu). Kādu laiku dzīvoju tādā kā starpstāvoklī starp vienu un tru vietu. Tu nejūtis īsti labi nekur, ne tur ne te, kur esi sācis dzīvot. Vēl spilgtāk šo parādību novēroju pie Īrijas latviešiem, kuriem ledusskapī bieži vien ir Latvijas aveņu ievārījums. Filma nebūs par Valda biznesu, bet par cilvēciskajām attiecībām un sajūtām.
Piekrītu, ka žurnālisti, kuri aizbrauc uz 1 dienu uz Īriju, un tad raksta vai taisa reportāžas, visai bieži grēko pašiem neapzinoties. Tā ir kopēja mūslaiku žurnalistikas problēma- laika, līdzekļu un grias iedziļināties trūkums.
Ceru, ka mana filma būs emocionāls vēstījums, un liks padomāt par visiem latviešiem, tur un te.
francesko IRELAND Says:
February 19th, 2008 at 5:34 pm
OK.Nu lai Tev izdodaas.
Bet par to paarkrievosanos Latvijaa padomaa. Tas ir “kases”gabals.