Katram no mums ir savs stāsts, kādēļ mēs esam Īrijā. Un katram savādāk ir iegrozījusies dzīve jaunajās mājās. Citam ir paveicies vairāk, citam mazāk. Ir dzirdēti stāsti par ļoti pretīmnākošiem, godīgiem un izpalīdzīgiem darba devējiem. Bet tikpat bieži saņemam jautājumus, kā cīnīties pret negodīgiem bosiem.
Piedāvājam jums stāstu par Armanda Aļķa uzvaru Strādnieku tiesā un 5500.- € saņemšanu.
Armands Aļķis Īrijā dzīvo no 2006. gada augusta. Darba gaitas uzsāka apzaļumošanas firmā “B.C. Plant Scape”, Tralee. Firmā strādāja pats boss Bernard Cantillon un vēl četri latvieši. Nedēļā bijis jāstrādā līdz pat 70 h un nekad mazāk par 55 h. Alga par tik daudzām stundām tikai 400.- €. Uz Armanda jautājumiem, kādēļ tik maza alga, Cantillon kungs nekad nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt. Pagājušā gada pavasarī pēc vairākiem konfliktiem, boss paziņojis, ka Armandu ar firmas transportu uz darbu vairs nevedīs – var iet prom no darba vai arī darba vietā jānokļūst saviem spēkiem. Pēc šī gadījuma Armanda pacietības mērs bija pilns un viņš sāka savu ceļu taisnības meklējumos.
Armands uzzināja, ka Pilsoņu Informācijas centros (Citizens Information) ir pieejamas anketas, kuras jāaizpilda un jānosūta Strādnieku tiesai (Labour Court). Noteikumi paredz, ka aizpildot šīs anketas, tas ir jādara zināms arī darba devējam. Būdams godīgs rezidents, Armands informēja savu bosu Bernard Cantillon, ka ir nosūtījis sūdzību Strādnieku tiesai. Cantillon kungs, protams, nav bijis stāvā sajūsmā par tādu sava darbinieka rīcību, tomēr darba nedēļu saīsinājis līdz 48 h un sācis izsniegt algas lapiņas (Payslip). Darba apstākļu uzlabojumi ilga veselas divas nedēļas, tālāk viss iegājis vecajās sliedēs.
2007. gada jūlijā pienāca atbilde no Strādnieku tiesas, ka iesniegums saņemts un tiks izskatīts rindas kārtībā. Divus mēnešus vēlāk Armands iestājās SIPTU.
Oktobrī stāsta varonis nolēmis izmantot ikgadējo atvaļinājumu. Bet par atvaļinājuma naudu no bosa saņēmis sekojošu atbildi: “Gribēji, lai būtu Payslip, tad atvaļinājuma nauda pirms brīvdienām nepienākas, nāc katru nedēļu pakaļ naudai”. Armands, tagad jau būdams SIPTU biedrs, griezās pēc palīdzības arodbiedrībā. SIPTU paskaidroja, ka atvaļinājuma nauda pilnā apmērā obligāti ir jāizmaksā pirms atvaļinājuma. SIPTU pārstāvis piezvanīja Cantillon kungam un pateica, ka visa Armandam pienākošās naudas summa jāizmaksā ne vēlāk kā līdz plkst. 19.00 šajā pašā dienā. Tas arī tika izdarīts. Bet ar to arī darbs firmā “B.C. Plant Scape” bija beidzies, atgriezies no brīvdienām, Armands uzzināja, ka ir atlaists.
Decembra beigās no Strādnieku tiesas pienāca vēstule, kurā bija teikts, ka lietu izskatīs 2008. gada janvāra sākumā. Uz tiesu ieradās gan Armands Aļķis, gan Bernard Cantillon. Bijušais boss savu vainu atzina un neiebilda pret izvirzītajām apsūdzībām. Tika aprēķināts, ka Cantillon kungs savam darbiniekam ir parādā gandrīz 10000.- €. Pēc nodokļu nomaksas parāda summa sastāda 5500.- €. Tiesa piesprieda Cantillon kungam samaksāt savam darbiniekam visu parāda summu 5500.- € divu nedēļu laikā.
Ar mazu nokavēšanos Bernard Cantillon samaksajā savam bijušajam darbiniekam tiesas piespriesto summu.
Bijušie kolēģi latvieši no “B.C. Plant Scape” ļoti skeptiski izturējās pret šādu taisnības meklēšanu, tomēr Armands pierādīja, ka likumi darbojas.
Šis stāsts kārtējo reizi pierāda, ka par savām tiesībām var un vajag cīnīties.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 1:53 am
Ja Tev,Liiga tai lielpilseetaa apniik,brauc pie manis.Es tevi izdziisu ne sliktaak kaa tas kapitaalists tevi izdzen.Kopaa vareesim pasapnjot par Dzimteni.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 1:59 am
=Andrim=
Un ko tad Tu,draudzin,nedraaz to savu bosu?Varbuut kaadam vajag paliidzeet vinju izdraazt?Bet taa jau ir – netaa jau visiem lielas mutes.Ciiksteetaaji.
Taisni jaabriinaas,kaa sovakar visi sasparojusies.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 2:37 am
=Liidzinjai(veelreiz)=
Nju,mazaa,spariigaa latviete,kur tad pazudi?Es jau sataisiijos padiskuteet….
Bet atgriezoties pie staasta par tiem bosiem,tad tas par kuru gaaja runa manaa staastaa,taa tika izdraazts,ka veel tagad vinjam murgos raados.
Bet Tev es ieteiktu labaak uzsaakt kaadu biznesu,nevis vergot “bosiem” kuri Tev pasai riebjas.
Un neteeree laiku veltiigi visaadaam universitaateem.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 2:39 am
=Igi=
Kad Killarney saaka paraadiities Latviesu Sarkano Streelnieku peecteci,es noleemu parvaakties uz citiem,suliigaakiem mediibu laukiem.
Bet tas lai paliek mans mazais nosleepums.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 2:42 am
Arlabunakti mani mazie draugi.
Un atkal riits mums jaunas kaujas nesiis……
Daugmaliete IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 2:57 am
Un tomeer,-pirms tu aizmiedz,-vai nav tomeer feini taa apzinaaties,ka esi kaadas mazas,zinaatkaaras un reizee zinkaariigi naivas tautas sataavdala?
Taada kaa kopiibas sajuuta rodas…..vai ne?
depo IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 10:30 am
Interesanti,Armands tagad strādā vai sēž bez darba.
Sandra IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 10:42 am
Francesko, jūs esat nonānis pretrunās pats ar sevi: “Neuztraucaties,Viss ir normaali.Cilveeki vienkaarsi apmainaas viedokliem un informaaciju.”
Tad vajadzēja arī pie tā palikt, nevis “riet” uz citiem. Sorry, bet jūs esat tipisks Latvijas latvietis, cilvēki, Īrijā dzīvojot, kļūst laipnāki, iecietīgāki, bet jūs tik turpināt “riet”, Žēl man tādus cilvēkus. Ja gribat izteikt savu viedokli, tad rakstiet: es domāju tā un tā, nevis brūciet virsū citiem viedokļiem un cilvēkiem.
Runājot tieši par rakstu, liels paldies par to, jo es, piemēram, nezināju, ka Citizens centros var dabūt tādas formas un pa tiešo, apejot arodbiedrības, iesniegt sūdzību Labour tiesā.
Veiksmi Armandam, kurš ir izvēlējies šādu ceļu un veiksmi citādi domājošajiem!
andris IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 11:18 am
Sandrai.Piekritu tev,francesko ir un paliek francesko.Parak biezi laiz brivdienas.
Liga IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 4:05 pm
kaa es shodien paarsmeejos
francesko = Daugmaliete ) nu forshi pats ar sevi padiskuteeji, tik tuskshas runas tikai delfos bij lasiitas
francesko – par taam chiibaam pats tu rakstiiji
Daugmaliete – tev vismaz angliski jaaiemaacaas rakstiit, a ta teksti ne ta latviski, ne ta paartulkoti no anglju valodas, nu kaut kaadu kopsauceeju vajag atrast, lai var vismaz nojaust par ko tu runaa, “teetim” mazliet sakariigaak sanaak, bet es jau saprotu, ka izteikties kaa sievietei no viiriesha puses nav viegli.
Visumaa ljoti nesakariigi komentaari vispirms aizraadot, ka nevajadzeeja par taisniibu ciiniities un peec tam lieloties kaa pats kaadu “izdraazis”.
Nemaniiju, ka es par saviem ienaakumiem suudzeetos un staastiitu, ka lielpilseetaa dziivoju
Jaastraadaa man nav, taa kaa apniik tikai beernus audzinaat, tad tieshaam plaanoju uzsaakt savu biznesu, uz jahtas nomirt nesaista, bet diez vai mums ir dota izveele shinii jautaajumaa.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 4:54 pm
Anekdote.
Seez uz solinja narkomaans un piipee”zaaliiti”.Pienaak ments un prasa:”ko Tu te dari?”Sis atbild-”nu atpuusos”.Ments prasa:a Tu esi narkomaans?” -”nee,es tikai smeekeeju”.
“Nu labi -naac man liidz”.-taa ments.
Abi aiziet liidz zoodaarzam,apstaajas pie kengurmaajas.
“Kaa Tu domaa -kas tas ir?”-ments noraada uz kenguru.
Narkomaans ilgi domaa,tad atbild:
“Nu,es domaaju tas ir zakis,taa ap gadiem 40″.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 4:57 pm
>to depo
Noteikti jau sen sanem bezdarbnieku pabalstu.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 5:06 pm
=Sandrai-Ligai=
Nu isteniibaa ir taa ,ka daziem cilveekiem piemiit taa saucamais”kengura sindroms”.T.i:
-rokas par iisaam.
Runaajot par netu.
Dazi cilveeki i-netaa sarakstiito uztver ar humoru,citi kuriem sii rakstura iipasiiba nepiemiit – sagruzaas un skrien uz policiju.
Man te vakar bija mazs”party”-tad nu arii rocinjas panesaas uz neraatniibaam.
“Vismaz prieks,ka rakstiitais sasniedz adresaatu un gribeetais efekts ir izraisiits”.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 5:08 pm
=Andrim=
Tu taa arii neatbildeeji par to savu bosu.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 5:30 pm
=Ligai(soreiz jau nopietni)=
Tu varbuut vareeji ar mums te visiem padaliities savaa pieredzee par SIPTU,sliktajiem bosiem,saviem beerniem,universitaateem utt.
Ja nemaldos tad par to bija sis staasts,vai arii par ko citu?
Taa vietaa(lai padaliitos savaa pieredzee)Tu saaki analizeet kaada rakstiitaaja privaato dziivi.Es saprotu – ir jau gruuti kaut ko sadzejot peec iedomaata teela.(Bet tie pirkstinji tak ir tik nemieriigi….)
Visu to,ko te cilveeki peec gruutas darba dienas raksta es arii nenemu nopietni.Lai gan dazreiz caur visu to prozu paviid arii pa deriigam domu graudam.
Sitais man paliidz padomaat un parakstiit latviski.
Arii saprast ko domaa,kaa dziivo un juutas letinji trimdaa.Par ko patiesaam paldies Imantam,Inguunai un Laimai.
Par teaatri runaajot,speeciigs piemeers seit vareetu buut BURATINO.Iesaakumaa meistara radiitaaa lelle bija pakalusiiga,tacu peec tam noleema doties plasajaa Pasaulee iepaziit dziivi.Taa arii muusu radiitie teeli kaadreiz izspruuk no kontroles un saak dziivot pasi savu,no to radiitaaja neatkariigo dziivi.
Vai lellu teaatrii apvainojas uz lelleem?