Katram no mums ir savs stāsts, kādēļ mēs esam Īrijā. Un katram savādāk ir iegrozījusies dzīve jaunajās mājās. Citam ir paveicies vairāk, citam mazāk. Ir dzirdēti stāsti par ļoti pretīmnākošiem, godīgiem un izpalīdzīgiem darba devējiem. Bet tikpat bieži saņemam jautājumus, kā cīnīties pret negodīgiem bosiem.
Piedāvājam jums stāstu par Armanda Aļķa uzvaru Strādnieku tiesā un 5500.- € saņemšanu.
Armands Aļķis Īrijā dzīvo no 2006. gada augusta. Darba gaitas uzsāka apzaļumošanas firmā “B.C. Plant Scape”, Tralee. Firmā strādāja pats boss Bernard Cantillon un vēl četri latvieši. Nedēļā bijis jāstrādā līdz pat 70 h un nekad mazāk par 55 h. Alga par tik daudzām stundām tikai 400.- €. Uz Armanda jautājumiem, kādēļ tik maza alga, Cantillon kungs nekad nav uzskatījis par vajadzīgu atbildēt. Pagājušā gada pavasarī pēc vairākiem konfliktiem, boss paziņojis, ka Armandu ar firmas transportu uz darbu vairs nevedīs – var iet prom no darba vai arī darba vietā jānokļūst saviem spēkiem. Pēc šī gadījuma Armanda pacietības mērs bija pilns un viņš sāka savu ceļu taisnības meklējumos.
Armands uzzināja, ka Pilsoņu Informācijas centros (Citizens Information) ir pieejamas anketas, kuras jāaizpilda un jānosūta Strādnieku tiesai (Labour Court). Noteikumi paredz, ka aizpildot šīs anketas, tas ir jādara zināms arī darba devējam. Būdams godīgs rezidents, Armands informēja savu bosu Bernard Cantillon, ka ir nosūtījis sūdzību Strādnieku tiesai. Cantillon kungs, protams, nav bijis stāvā sajūsmā par tādu sava darbinieka rīcību, tomēr darba nedēļu saīsinājis līdz 48 h un sācis izsniegt algas lapiņas (Payslip). Darba apstākļu uzlabojumi ilga veselas divas nedēļas, tālāk viss iegājis vecajās sliedēs.
2007. gada jūlijā pienāca atbilde no Strādnieku tiesas, ka iesniegums saņemts un tiks izskatīts rindas kārtībā. Divus mēnešus vēlāk Armands iestājās SIPTU.
Oktobrī stāsta varonis nolēmis izmantot ikgadējo atvaļinājumu. Bet par atvaļinājuma naudu no bosa saņēmis sekojošu atbildi: “Gribēji, lai būtu Payslip, tad atvaļinājuma nauda pirms brīvdienām nepienākas, nāc katru nedēļu pakaļ naudai”. Armands, tagad jau būdams SIPTU biedrs, griezās pēc palīdzības arodbiedrībā. SIPTU paskaidroja, ka atvaļinājuma nauda pilnā apmērā obligāti ir jāizmaksā pirms atvaļinājuma. SIPTU pārstāvis piezvanīja Cantillon kungam un pateica, ka visa Armandam pienākošās naudas summa jāizmaksā ne vēlāk kā līdz plkst. 19.00 šajā pašā dienā. Tas arī tika izdarīts. Bet ar to arī darbs firmā “B.C. Plant Scape” bija beidzies, atgriezies no brīvdienām, Armands uzzināja, ka ir atlaists.
Decembra beigās no Strādnieku tiesas pienāca vēstule, kurā bija teikts, ka lietu izskatīs 2008. gada janvāra sākumā. Uz tiesu ieradās gan Armands Aļķis, gan Bernard Cantillon. Bijušais boss savu vainu atzina un neiebilda pret izvirzītajām apsūdzībām. Tika aprēķināts, ka Cantillon kungs savam darbiniekam ir parādā gandrīz 10000.- €. Pēc nodokļu nomaksas parāda summa sastāda 5500.- €. Tiesa piesprieda Cantillon kungam samaksāt savam darbiniekam visu parāda summu 5500.- € divu nedēļu laikā.
Ar mazu nokavēšanos Bernard Cantillon samaksajā savam bijušajam darbiniekam tiesas piespriesto summu.
Bijušie kolēģi latvieši no “B.C. Plant Scape” ļoti skeptiski izturējās pret šādu taisnības meklēšanu, tomēr Armands pierādīja, ka likumi darbojas.
Šis stāsts kārtējo reizi pierāda, ka par savām tiesībām var un vajag cīnīties.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Igi IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 5:47 pm
Nakas man ar piekrist Sandrai. Francesko parak noslepumains taisas. Vienubrid raksta ka bijis Siptu biedrs 5 gadus un nekadas jegas, tad atkal bosu iznemis taka sim pat murgos radas. Kuru bosu tad panemi prieksa, to pie ka krabjus lasiji, vai to no Killarney hoteliem? tad vel no tava teksta izriet ka esi tiri naudigs vecis, kas tev vairs nelauj nolaisties lidz stradnieka limenim. Ta jau ir paedusais nepaedusu nesapratis. tad vel tu diezgan ilgu laiku pavadi lasot komentus neta. jautajums, ko dari Killarney skola? Un kapec nevelies tikt atklats? Man sakuma likas noderigi er tevi tikties, jo esi ar lielaku pieredzi Irijas dzive un vismaz ar padomu so to man ieteikt. ne jau visu uzreiz var zinat, tomer svesa valsts. varbut tomer piekritisi tikties?
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 6:22 pm
=Igi=
Ja Tu piekriiti personai ar nosaukumu”sandra”,tad diez vai mees sapratiisimies.
Un nevajag so saitu tik loti nemt”pie sirds”.
Vieniigais ko es Tev varu ieteikt ir tureeties pa gabalu no saveejiem.
Tad nepatiksanu un probleemu nebuus.
To nu taa trimdas pieredze ar laiku iemaaca.
Maacies labaak no iriem kaa dziivot un domaat.Integreejies.Ej uz kaadu Katolu Bazniicu,pievienojies draudzei.Centies apguut vieteejo akcentu.Ieguusti iirus vai anglus par saviem draugiem.
Es dazreiz esmu Fenit,citreiz pie Kenmare un Dingle,- kaa nu tie veeji puus.
Bet mani tomeer interesee,kaapeec Tu izveeleejies Killarney,kaa nonaaci tur?
Vai Tev tur patiik un vai esi noleemis palikt uz dziivi.
francesko IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 6:27 pm
=Igi (par bosu)=
Vins nabadzins dabuuja paguleet Hospitaalii.Ar smadzenju satricinaajumu.
Smagas tas beisbola nuujas,neko nevar padariit.
Sandra IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 6:52 pm
Francesko, tu neesi šis saits! :p Ar saitu viss OK, bet tevi gan nē.
Un neuzbāzies citiem ar saviem stulbajiem padomiem, visi paši lieli cilvēki, gan jau izlems, ko darīt. Par to pedofīlu sektu vispār labāk būtu klusējis.
arcibalds IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 10:02 pm
vau,vau ,ka no riebusies tie rejeji,ka sandra
Igi IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 10:06 pm
tas aizsakas pirms diviem gadiem ziemassvetkos, kad dzraudzenes tevs mus visus peksni parteidza un aizbrauca uz Iriju. Tolaik mes neviens nezinajam kas ta tada Killarney. Vins saka spelet viena restorana. gruti vinam gaja, sakuma bija jadzivo tikai viena istabina. Velak iepazinas ar Shonu, kas speleja daudzos hotelos. No ta briza vinam saka klaties labak. Kops ta laika vins regulari spele tados hotelos: Brehon, Killarney park hotel, Malton( dazreiz), Dunloe, Aghadoe, Tralee Fels point un Kenmare viena hoteli. tad saka macit klavierspeli vairakiem vietejiem berniem. nakamais solis bija dosanas uz tralee muzikas skolu, kur atri dabuja darbu un saka macit muzikas skolas filiale Killarney. Tagad maca vel viena Tralee privatskolina klavieres. Man tai laika ar draudzeni klajas labi un neviens neiedomajas braukt uz Iriju. Bet! visi mes zinam kadas algas ir LV skolotajiem un cik gruti ir dabut drosu vietu muzikas skola jaunai pianistei. Un tad, pagajusogad, tiesi tapat ka tevs, izdarija mana draudzene. FAS ieraudzija sludinajumu, ka nepieciesams klavierskolotajs Louhgrea. Viss bij OK, bet tomer nolema braukt pie teva uz Killarney. ierodoties tur uzreiz brauca uz Tralee muzikas skolu, nospeleja un praktiski uzreiz dabuja darbu. Sakas koncertu laiks Killarney, lielakais bija Brehon un Siamsa tire Tralee. Rudeni vinu uzaicinaja macities Cork Music scholl. Un ta pienaca mana karta doties svesuma. Man tas nenacas viegli, jo biju viens no tiem, kas teica ka nu nekad nebrauksu uz arzemem pelnit naudu. Ja, nekad nesaki nekad. Tolaik man vel darba paaugstinaja algu un piedavaja labakus darba noteikumus. Ta nu ar smagam domam par iepejamo personigo izaugsmi LV devos uz Iriju. Pietam manas anglu valodas zinasanas bija loti vajas. Pec menesa ar iru palidzibu atradu darbu Munster Joinery, kur biju un joprojam esmu vienigais latvietis. Ar patiksanu ir smagi, jo gribas but pie savejiem sava pazistanmaja vide. Nu jau labs laicins ir pagajis, saku apgut anglu valodu, pierodu pie Irijas vides. esmu sapratis, ka LV pagaidam nav verts atgriezties uz patstavigu dzivi, bet sirdij nepieciesams tur pabut paris reizes gada. redzot ka lietas notiekas Irija tik daudz ko gribas lai ta butu ari LV, lai cilveki tur butu laimigaki… ja noteiti kadu laiku paliksu, bet tomer ar sirdi busu LV. Man bija iespeja ( cik nu es ar savu anglu val. varu) parunat ar iru sievieti no Killorglinas, kura pec 20 kadu dzives amerika atgriezas irija. vina mani lieliski saprata, kad teicu ka labrat dzivotu LV.
Par to ka piekritu vai nepiekritu kadam cata rakstitajam. tai bridi veidojas viedoklis no izlasitajiem komentariem un dazbrit dazi apgalvojumi nelimejas logiski kopa, jo visu notikumu ainu es tobrid vel nezinu.
Paldies par padomu, centisos tos ieverot.
depo IRELAND Says:
March 1st, 2008 at 10:36 pm
Parasti tie kas pukst,ka bosi slikti,maz maksā.daudz jāstrādā, paši nav nekādi labie strādnieki. Protams, ir arī izņēmumi. Varbūt,ka Armands ir labs strādnieks.
francesko IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 1:12 am
=Personai ar nosaukumu”sandra”=
Paklau,vai tai juusu sociaalajaa maajaa kaadreiz braketime arii ir?Ja nespeej nomierinaaties,varbuut aizej uz kaadu krogu un piedzeries,paliks vieglaak.
Jeb arii Tev tik loti gribas ka kaads suliigi nolamaa?
Es to principaa nedariisu aiz cienjas pret saita administraaciju.
francesko IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 1:54 am
=Igi=
Man visuma patika Tavs staasts.
Un ieinteresseja Tavs teevs.
Iepeejams pat,ka es vinju zinu.
Munster Joinery – smaga zona.Vieni poli.Taa kaa juutu liidzi.
Nu Tev ir jaaspiez uz to angleni cik var.
Nostalgija ar laiku paariet,viss atkariigs no gariigaas liidzsvarotiibas.Te liela noziime ir religijai,gariigai dziivei.Bez taa ir gruuti ar depresiju un vientuliibu ciiniities.Es ceru,ka Tev ir pasam savs transports.Meeginiet abi ar draudzeni briivajaa laikaa celot,buut pie dabas,juuras,kaapt kalnos.
Es negribetu te paaraak “atkailinaat vadus”,savaadaak peec sensaacijaam kaari indiviidi pasapmierinaas savus libido.
Atstaaj kaadu neitraalu e-mail,so ja veelies,varam turpinaat@draugos.lv@
Nu lai Tev veicas!Un atvaino,ja es saakumaa iztureejos neveriigi.Vienkaarsi par daudz meeslu.
francesko IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 2:06 am
Jurniekiem ir taads ticeejums,ka baabas uz kuga nes nelaimi.
Un veel:kas paardziivojis vienu veetru,tas paardzzivos arii treso.
normunds IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 3:41 am
>>> Ligai/Sandrai
Paklau,bet vai tev pasai neskiet ka ari Tu te nodarbojies ar demagogiju?
Rupigi paanalizejot komentarus var izdarit vienigo pareizo secinajumu:Tev ir iestajies klimax-/Ka garigais ta fiziskais.
Ceru ka aizrisies pati savos vemeklos.
Sandra IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 1:08 pm
Ak, šie latviešu vīrieši.
Igi IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 1:45 pm
francesko, paceko komentarus raksta par Agnesi Sakari.
Liga IRELAND Says:
March 2nd, 2008 at 9:43 pm
normund, mees esam 2 dazhaadas personas, es Sandru nemaz nepaziistu
demagogjija? hmm, nu jaa, ja kaadam gribas justies kaa dzimtbuushanas laikos, lai, bet nemaaciet citiem taa dziivot un uzskatiit to par normaalu
as SPITU nav bijis nekaada sakara
ar bosiem nav naacies villoties – maksaaja kaa noliigts un ja aizmirsa kaadu stundu, tad peec atgaadinaajuma samaksaaja
??? IRELAND Says:
March 5th, 2008 at 6:49 pm
>Sandrai
Savukart Tu pec visa spriezot esi vecmeita.Pie tam vel galigi stulba.Ka Tev nav kauna lamat zemi un cilvekus kur pati dzivo?Gadijuma neesi Jehovas lieciniece?Pie tava apzimejuma”Pedofilu sekta” starp citu pieder ari Mate Tereze,kura ir kristiga aizbildne manam bernam.Ka var kaut ko TADU vispar uzrakstit?No alas izlidusi mezone.Tevi vajadzetu iriem triekt ar sudainu mietu atpakal uz savu dzimto mezu.