Kā radās 1. aprīlis – joku diena?

Pirmais aprīlis ir pazīstams kā joku diena, kad ar cilvēkiem mēdz izspēlēt dažādus jokus un blēdības, lai gan ir māņticīgs uzskats, ka jokošanās jābeidz pusnaktī, jo jokošanās pēc tam jokotājam nes nelaimi. Ikviens cilvēks, kas joku neuztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev neveiksmes.
Kāpēc šī diena ir atzīta par joku dienu un kāpēc cilvēki tiek izjokoti, nav īsti zināms.

Saskaņā ar vienu teoriju tas ir saistīts ar pavasara atnākšanu, kad daba “muļķo” pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem. Pēc citas teorijas, šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad tas no Noasa šķirsta tika sūtīts zemes meklējumos.
Visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds – tā radās 16. gadsimta beigās, kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregorija kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās ar 25. martu un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā. Neskatoties uz to, ka Gregorija kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par “aprīļa muļķiem”. Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.
Mūsdienās Anglijā 1. aprīļa joku upuri sauc par “aprīļa muļķi”, bet Skotijā šādu cilvēku sauc par gowk, kas arī nozīmē “muļķis”, savukārt franči šadus cilvēkus sauc par poissons d`arvil jeb “aprīļa zivīm”. Īrijā 1. aprīlis ir “April Fool’s Day”.

Andrew Thompson.