Arī Latvijā celtniecībā krīze.

Ekonomikas eksperti prognozē, ka Īrijas ekonomikas straujā izaugsme šajā gadā palēnināsies, īpaši celtniecības industrijā. Kā liecina statistikas dati, šogad janvārī nodarbināto skaits Īrijas būvlaukumos ir par 10,3% mazāks, nekā pagājušā gada janvārī. Paši celtnieki apgalvo, ka darbu šajā jomā atrast vairs nav tik viegli kā agrāk. Tomēr celtniecības apjoms samazinās tikai dzīvojamo māju sektorā, bet ir plānots pieaugums sabiedriskajā sektorā – tiks būvētas skolas, bērnudārzi un slimnīcas.

Jau kādu laiku celtnieki tiek aicināti atpakaļ uz Latviju, uzsverot, ka samaksa par darbu neatšķiras no algas Īrijā. Patiesi, līdz šim celtnieku atalgojums Latvijā bija krietni virs vidējā valstī, būvfirmas auga kā sēnes pēc lietus – pāris gadu laikā to skaits pieauga no 3000 līdz 6000.Tomēr, kā liecina masu medijos pieejamā informācija, arī Latvijā celtniecība šobrīd pārdzīvo krīzi. Ekonomikas atdzišana, šķiet, visjūtamāk ietekmē tieši celtniecību – gan uzņēmumus, gan strādājošos.
Ja vēl pavisam nesen būvfirmas ņēma darbā katru strādāt gribētāju, neskatoties uz viņa kvalifikāciju, tad šodien situācija ir krasi mainījusies. „Nav noslēpums, ka tagad daudzos uzņēmumos notiek štatu samazināšana, cilvēku resursi atbrīvojas, tādēļ darba devējs tagad ir tas, kurš var izvirzīt prasības,” „ Latvijas Avīzē” apgalvo „MTK Construction” (agrāk – „Kalnozols celtniecība”) mārketinga vadītājs O. Priede. Šobrīd bez problēmām celtniecībā darbu atrast var tikai augsti kvalificēti darbinieki ar labu izglītību – flīzētāji, restauratori u.c.
Celtniecības apjomu samazināšanās rada virkni problēmu strādājošajiem – daļa zaudē darbu un ir spiesti pārkvalificēties, citiem rodas finansiāli sarežģījumi (nespēja segt kredītu un līzinga maksājumus bankām), pazeminās ģimeņu dzīves līmenis. Tas notiek situācijā, kad algas celtniekiem nesamazinās, tās tikai vairs nepieaug.
Latvijas Būvnieku asociācijas vadītājs Viktors Puriņš prognozē, ka līdz ar celtniecības buma norimšanu, aptuveni puse būvfirmu Latvijā bankrotēs.
Finansiālas problēmas ir gan būvfirmām, gan materiālu piegādātājiem – parādu piedziņas firmas apgalvo, ka liela daļa būvnieku nespēj samaksāt ne kreditoriem, ne cits citam. Daudzi celtniecības uzņēmumi bankrotēs, atstājot nepabeigtus projektus.
Būvniecības apjomi Latvijā šogad varētu kristies par 30%, salīdzinot ar pērnā gada apjomiem, „Dienas Biznesā” prognozē kompānijas SIA „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Iespējams, daudzi bez darba palikušie celtnieki pārkvalificēsies, atsaucoties ceļu būves jomas profesiju popularizēšanas kampaņai, ko 2.aprīlī atklās A.Šlesers.
Kampaņas sauklis ir “Ceļš ved uz augšu”, norādot, ka ne vienmēr ir izdevīgāk braukt strādāt uz ārzemēm, bet ir jānovērtē iespējas, kas tiek piedāvātas Latvijā. Ceļu būve ir augoša un perspektīva nozare, turklāt ar labu atalgojumu un garantētu darba apjomu turpmākajiem gadiem.
Kampaņas mērķis ir veicināt šajā nozarē strādājošo prestižu, palielinot gan jauniešu interesi par profesiju, gan piesaistot kvalificētu darbaspēku.