Senās īru Lieldienu tradīcijas

Lai vēl labāk iepazītu zemi, kurā dzīvojam, ir vērts izzināt šīs tautas senās tradīcijas. Neskatoties uz to, ka liela daļa no tām vairs netiek ievērotas, tās tomēr palīdz saprast šejienes cilvēkus.
Tāpat kā visur kristīgajā pasaulē, arī šeit Lieldienas bija gavēņa un lūgšanu laiks. Klusajā sestdienā dievnamos arī mūsdienās simtiem mazu svecīšu tiek aizdegtas no Lieldienu sveces, kuru pirms tam iesvēta priesteris. Lieldienu svētdienā pirmā maltīte ir klusa un tiek ēsta mājās. Tradicionāli šajā dienā ēd puravu zupu un ceptu jēru.

Senāk gan Īrijā gan arī vietām Anglijā tika būvēti nelieli Lieldienu namiņi, kurus piepildīja ar krāsainām olām. Pēc tam olas tika ripinātas no uzkalniņa, sacenšoties, kuram tālāk aizripos.
Senās īru tradīcijas un ticējumi vēsta, ka Lielajā piektdienā:
* Mājai jābūt iztīrītai pilnībā.
* Jāģērbjas jaunās drēbēs.
* Drīkst veikt tikai mājas darbus.
* Jāievēro gavēnis.
* Jāiesēj nelielu daudzumu sēklu, lai tā nestu svētību.
* Nedrīkst strādāt ne uz lauka, ne mežā, nedrīkst „pat naglu kalt”.
* Jāievēro klusais laiks no pusdienlaika līdz trijiem pēcpusdienā.
* Noteikti jāapmeklē baznīca „nežēlojot kurpes’ , kā arī svētie avoti un kapsēta.
* Nedrīkst ķert zivis ne ar tīkliem, ne makšķerēm, tā vietā krastā jāvāc ēdamās jūraszāles un moluskus Lieldienu svētku mielastam.
* Jāapgriež mati, tad šajā gadā nemocīs galvas sāpes, un arī nagus – tad šis gads būs pārticīgs.
* Svētītais ūdens iemanto dziedināšanas spēku.
* Bērnam, kurš šajā dienā piedzimis un kristīts Lieldienās, piemīt dziedināšanas spējas, ja tas ir zēns, tad viņam jākļūst par garīdznieku. Cilvēks, kurš mirst šajā dienā, nokļūst tieši debesīs.
* Olas tiek uzliktas uz krusta zīmes un tās katrs pa vienai apēd Lieldienu rītā. Ja šajā dienā vistu liek perēt, tad izšķiļas veselīgi cāļi.
* Klusajā sestdienā mājās noteikti ir jābūt svētītajam ūdenim, no kura katram jāiedzer trīs malki veselībai un mājās viss jāapslaka, tad būs veiksme.
Senāk Lieldienu svētdienā:
* Miesnieki veica rituālu, kas simbolizēja atturības (gavēņa) beigas – imitētas siļķes bēres.
* Visi apmeklēja dievnamu.
* Bija jāpamostas līdz ar saullēktu, jāielej spainī ūdeni un atspulgā jāskatās, kā saulīte „danco”.
* Jākrāso un jādāvina olas.
* Laukos veica Cludog rituālu – bērni salasīja no perēkļiem olas, pēc tam vārīja vai cepa tās uz speciālas konstrukcijas, kas bija novietota uz fermas robežas.
* Tradicionālie īru ”Tobiji”, ģērbti raibā, košām skrandiņām rotātā apģērbā, gāja no mājas uz māju, dejojot un dziedot Lieldienu dziesmas un saņēma par to krāsotās olas.
* Krāsoto olu čaumalas tika saglabātas, lai rotātu May Bush (Maija krūmu) tradicionālajos pavasara svētkos May Day pirmajā maijā.
*Veica rituālu – Spoilin meith na hlnide – ņēma mazu gabaliņu gaļas, uzsprauda uz kniepadatas un sadedzināja, lai smarža piesaistītu pārticību.
* Dejoja uz ielas pruthog – deju, par ko labākais dejotājs saņēma Lieldienu pīrāgu .

Šodien tradicionālās īru Lieldienu pusdienas ir ļoti līdzīgas Ziemassvētku mielastam, tās parasti sastāv no tītara vai jēra cepeša ar kartupeļiem un dārzeņiem. Desertā var būt jebkas, bet bērni parasti ēd Lieldienu šokolādes olas, kuras daudzās ģimenēs ir aizstājušas krāsotās olas.