Top pašiem savs režisors!

Pavisam nejauši atradu internetā ziņu, ka latvietim Ivaram Burtniekam no Kilkenny Bank of Ireland ir piešķīrusi stipendiju studijām Film & Television in Dun Laoghaire Institute. Šī ziņa mani tik ļoti ieinteresēja, ka nolēmu atrast Ivaru un uzzināt kaut ko vairāk.
Jūsu uzmanībai saruna ar topošo režisoru (filmmaker) Ivaru Burtnieku.

Ivars Burtnieks kopā ar mammu Īrijā ieradās 2003. gadā, uz to brīdi jaunietis bija ieguvis 9. klašu izglītību Rīgas 28. vidussskolā.
L.O. Kāds bija sākums Īrijā? Pēkšņi jāsāk mācīties angļu valodā, pie tam – zēnu skolā?
I. B. Jā, nu diezgan raibs tas sākums man bija. Pirmās dienas skolā bija pat ļoti interesantas. Vispār cilvēki, viņu uzskati un tas draudzēšanās līmenis un arī attieksme pret citzemieti kā mani, bija ļoti draudzīga, pat pārāk draudzīga. Atceros, ka skolā biju pirmais citzemietis, visi zināja manu vārdu un visi smaidīgi nāca ar mani runāties. Es, daudz nezinādams, tik smaidīju pretī un, protams, zēnu skolā vārdiem nemaz liela nozīme nebija – uzreiz varēja saprast kas ir kas. Sākumā teicu mammai, lai mani liek miksētā skolā, jo nevarēju pierast pie termina “zēnu skola”, likās ļoti nepareizi, eh, sāku mācīties un sapratu, ka disciplīnu ir vieglāk turēt, arī koncentrēties ir labāk, bija ok.
L.O. Kā radās interese par filmēšanu? Kādēļ tieši šī koledža?
I.B. Nu jā, protams, ka tā institūta un profesijas izvēle no zila gaisa nekrita. Atbraucot uz Īriju, sāku nodarboties ar Skateboarding ekstrēmo sporta veidu, skatījos daudz Skate video un iespaidojos, sāku filmēt uz parastās fotokameras pats savu skeita mākslu turpat mājas pagalmā. Man iepatikās vērot to, ko esmu nofilmējis, skatījos atkārtoti tās mazās 10 sekunžu filmiņas un priecājos. Kad beidzot tika iegādāts mājās paša izvēlēts dators, uz tā bija iespēja izmantot programmu, kur var likt iekšā mazās filmiņas, kuras pats biju safilmējis, un līmēt kopā, likt apakšā mūziku, palēnināt, paātrināt un visādi citādi darīties, man tas iepatikās momentāli. Sēdēju caurām dienām un spēlējos ar filmiņām. Sāku arī filmēt savus Kilkenijas draugus skeiterus, vēlāk jau sāku veidot garākas filmas ar iespaidīgākiem efektiem un interesantāku montāžu. Mani draugi mani slavēja un no pozitīvajām atsauksmēm iespaidojos vēl vairāk. Esmu izveidojis vairāk nekā 10 skeita filmas, ieskaitot pašas vecākās. Esmu arī veidojis mūzikas video, dokumentālās filmas, īsfilmas un vēl dažādas ballīšu filmas, es pat uzstaisīju mazu biznesiņu, fimējot pēdējo skolas balli, nopelnīju arī. Tā tad arī ir mana vēsture īsos vārdos par manu izvēli mācīties tieši Film and TV production.
L. O. Vai iestāties koledžā Īrijā ir grūti?
I. B. Es ticēju sev un biju pārliecināts par saviem spēkiem. Man bija labs portfolio, jo biju savam priekam jau 3 gadus veidojis visvisādas filmas un arī iekļāvu savus zīmējumus portfolio pakā. Protams, bez uztraukuma jau iztikt nevarēja, bet kaut kur dziļi iekšienē biju par sevi drošs, vairāk baidījos par skolas eksāmenu rezultātiem nekā par portfolio rezultātiem. Būt par sevi pārliecinātam un justies radoši spēcīgam šajā sfērā ir tas pats svarīgākais, runājot tieši par manu izvēlēto profesiju – filmmaker.
L.O. Tev ir vēl kādi hobiji?
I. B. Mans pirmais hobijs – skateboarding, pateicoties tam atradu savu tagadējo profesiju, hobiju. Protams, man patīk arī fotogrāfēt un zīmēt – tas radošais viss vienā zupā vārās.
L.O. Ko tu pēc pieciem nodzīvotiem gadiem šeit domā par Īriju? Par latviešiem Īrijā? Vai tev pietrūkst Latvija?
I.B. Manas domas par Īriju ir ļoti labas, man ir daudz draugi, pie tam vēl ļoti labi draugi. Tagad iepazīstos ar Dublinu un jūtu, ka man šeit patīk vēl vairāk. Par latviešiem Īrijā neko daudz nezinu, zinu, ka viņi te dzīvo, bet skriet meklēt savu sugu citā zemē, tas man liekas lieki. Vasarās divus mēnešus pavadu Latvijā un tad man ir gana.
L.O. Nākotnes plāni? Vai tie saistās ar Īriju, vai Latviju, vai kādu citu zemi?
I.B. Godīgi sakot, es pat nezinu ar ko es saistu savu nākotni, viennozīmīgi ar savu profesiju. Un labākais ir tas, ka tā mani aizvedīs jebkur. Filmas veido visās pasaules malās un, kur būs darbs, tur arī braukšu.
Es gribu veidot filmas, arvien labākas un labākas, tas arī ir mans mērķis. Pelnīt naudu ar to, ko es mīlu darīt pat brīvajā laikā, būtu kā dāvana.
L.O. Kas tu būsi pēc profesijas, kad pabeigsi koledžu? Cik ilgi tev vēl jāmācās?
I.B. Pēc profesijas būšu režisors vai operators, mīlu abus šos darbus, tāpēc grūti pateikt. “Beigšu studēt, kad nomiršu”, tas runājot no dzīves. Koledžu beigšu 2011. gadā.
L.O. Kāds tev ir sakars ar Bank of Ireland?
I.B. Ar Bank of Ireland man ir sakars tāds, ka pieteicos uz otru stipendiju, kur bija atlase no apmēram 400 skolēniem un 64 saņēma bankas stipendiju, es tajā skaitā. Vēl man banka piedāvāja fotogrāfēties un beigās tiku uz žurnāla vāka.

FOTO no Ivara personīgā arhīva.