St. Patrick’s Day vēsture
Ja jūs domājat, ka 17. marts ir vienkārši diena, kad uzsaukt tostu Īrijai un saņemt atļauju gavēņa laikā ēst liellopa gaļas sautējumu ar kāpostiem, tad der atcerēties, ka kādreiz šī diena bija reliģiski svētki.
Šie svētki aizsākas ļoti sirmā senatnē, kad ķelti godināja daudzus svētos, devās svētceļojumos, kam sekoja vienkāršas svinības ar ēšanu, dzeršanu, dejām un dziesmām. Svētais, ko godināja 17. martā bija Patriks, kurš pēc tautas ticējuma izdzina no Īrijas čūskas. Patiesībā tādas lietas viņš nedarīja, jo čūskas šajā zemē nekad nav bijušas, bet, runājot metaforās, viņš pievērsa pagānus kristietībai. 460. gada 17. martā Patriks mira un turpmāk šajā dienā tika svinēta viņa uzņemšana debesīs.
1607. gadā šī diena tika oficiāli ierakstīta Īrijas baznīcas kalendārā, pēc kā vietējo entuziasms bija tik liels, ka Patriks tika iecelts par visas Īrijas svēto aizbildni.
Tā kā Katoļu baznīca pārņēma jurisdikciju no Ķeltu baznīcas, Sv. Patrika diena kļuva par vienu no 35 oficiāli atzītām svētku un gavēņa dienām. Par svētceļojumu un svētku daļu kļuva tradicionālie īru gadatirgi. Reliģiskiem rituāliem sekoja liels daudzums ēdienu un dzērienu, īru mūzika un dejas, kā arī dažādas spēles un rotaļas. Neatņemama šo gadatirgu sastāvdaļa bija parādes, zvanu skaņas un apģērbs ar krusta zīmi, āboliņa lapiņu vai zaļām lentītēm.
Svētki iekrīt tieši Lielā gavēņa laikā, taču īru ģimenes no rītiem gāja uz baznīcu, bet pēcpusdienās piedalījās svinībās. Šajā dienā bija atcelts gavēņa laika noteikums neēst gaļu un īri droši varēja svinēt svētkus ar cūkgaļu un kāpostiem.
Kad „kartupeļu bada” gados īri emigrēja uz ASV, Sv. Patrika dienas svinības pārvērtās par apliecinājumu viņu Dzimtenes mīlestībai un pieaugošajai politiskajai vienotībai. Šajā dienā Amerikā mītošie īri apliecināja savu spēku.
Īru vēstures pētnieks profesors Sean Farrell no Ziemeļu Ilinoisas universitātes uzskata, ka, lai arī šai tradīcijai ir īru saknes, šodienas Sv. Patrika dienas versija ir drīzāk amerikāniska. Faktiski pirmo Sv. Patrika dienas parādi noorganizēja britu armijā iesauktie īru kareivji, kas 1762.gadā ieņēma amerikāņu kolonijas, lai uzsvērtu savas saknes un būtu vienoti ar saviem atbalstītājiem Īrijā.
1922.gadā Īrijas valdība pieņēma lēmumu, ka Sv. Patrika dienā jābūt slēgtiem visiem pabiem, un „sausais likums” šajā dienā bija spēkā līdz septiņdesmitajiem gadiem.
1995.gadā Īrijas valdība uzsāka kampaņu, izmantojot Sv. Patrika dienu, lai piesaistītu tūristus no visas pasaules. Pamazām Sv. Patrika dienas festivāls ir izveidojies par tādiem svētkiem, kādus tos redzam šodien – ar parādēm, koncertiem, ielu izrādēm un feierverkiem.
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Dievs@debesis.lv IRELAND Says:
March 15th, 2008 at 1:44 am
Man patīk….leģenda ka Patriks izdzina no īrijas čūskas kuras te nekad nav bijušas. Nu ko Latvieši tad pacelsim 17.martā šampānieša glāzes par godu Svētajam Partikam!
Spoks IRELAND Says:
March 15th, 2008 at 4:20 pm
pabi (pub, pubs) – latviski krogs, bars.
feierverkiem (fireworks) – latviski saluts.
Gadijumam, ja vel kaads ir aizmirsis kaa tas ir latviski.
Spoks IRELAND Says:
March 15th, 2008 at 11:00 pm
Sv. Patriks bija kristigais misionars un Irijas svetais patrons lidzas Kildares Brigitai (Brigid of Kildare) un Kolumbai (Columba). Diemzel nav pieejami konkreti Patrika dzives dati, bet ir zinams, ka vinjs Irija bija aktivs misionars 5.gs. 2.pusee. Saglabajusaas divas vestules, par kuram tiek uzskatits, ka taas ir rakstijis sv. Patriks. Tas saucas: Declaration (Latiniski: Confessio) un Letter to the soldiers of Corotics (Latiniski: Epistola). Nozimigaka ir pirma mineta vestule, taja Patriks sniedz issu parskatu par savu dzivi un misiju.
Patriks dzimis Romiesu kontroletaja Britanijas dala – Banna Venta Berniae, vinja tevs bija diakons, vinja vectevs – priesteris.
Apmeram 16 gadu vecuma Patriku sanjema gusta iru iebruceji un aizveda uz Iriju kaa vergu, vinjs bija gans un nodzivoja kaa vergs 6 gadus. Vinjs pats raksta, ka vinja ticiba gusta laikaa ir augusi un vinjs luudzis katru dienu. Pec 6 gadiem vinjs dzirdeja balsi, sakam vinjam, ka vinjam driz jaaatgriezhas maajaas un mazliet velak, ka vinja kugjis ir gatavs. Beegot no sava saimnieka, vinjs devas uz ostu 200 juudzju attaalumaa, kur vinjs atrod kugji un peec dazjaadiem piedziivojumiem atgriezhas pie gjimenes.
Vinjs pievienojas baznicai lidzigi kaa vinja tevs un vectevs – kljuudams diakons un pec tam biiskaps.
Spoks IRELAND Says:
March 15th, 2008 at 11:04 pm
Patriks raksta, ka dazhus gadus pec atgriesanas majas vinjam bijusi vizija: “Es redzeju nakam viru no Iirijas. Vinja vaards bija Viktorikus (Victoricus), vinjs nesa daudz vestulju un vienu no taam iedeva man. Es lasiju virsrakstu: “IIru balss”. Saakot lasit vestuli, es sajutu, ka tajaa briidii dzirdu to cilveeku balsis, kas bija netaalu no Foklutas (Foclut) meza, kas ir pie rietumu juuras, un vinji visi vienaa balsii sauca: “Mees aicinaam tevi, sveetais kalpotaaj zeen, naac un staigaa starp mums.”
Velak vinjs Irijaa atgriezas kaa misionars, sludinot salas ziemelju un rietumu daljaa, bet maz ir zinamas vietas, kur vinjs ir kalpojis un nav iespejams veidot saistibu starp sv. Patriku un kaadu konkretu baznicu.
Vestulee rakstits arii par apsudzibam, ko pret Patriku meginaja izvirzit kristieshu sekotaji. Kadas shiis apsuudziibas bijushas, vinjs skaidri nepasaka, bet vinjs raksta, ka atgriezis daavanas, ko partikusi sieviete vinjam devusi, nav njeemis samaksu par kristiishanu, ne arii par priesteru ordineeshanu, un, protams, maksajis par daudzaam daavanaam karaljiem un tiesneshiem, un maksajis virsaishu deeliem, lai tie vinju pavadiitu. Liidz ar to tiek secinats, ka, iespejams, vinju apsudzeja finansiali nepareizos dariijumos un, iespejams, ka par to, ka vinjs izmantojis biiskapa amatu savam labumam.
Tomer, neskatoties uz shiim apsuudziibam, cilveeki saskatiija Patrika misijas buutiibu. Vinjs raksta, ka vinjs kristiijis tuukstoshiem cilveeku, ordineejis priesterus vadiit jaunas kristieshu kopienas, piegriezis partikushas sievietes kristigai ticiibai, dazhas no taam pat kljuvishas muukjenes, neskaoties uz gjimenes iebildumiem. Kaa arii pieveersis ticiibai karalju deelus.
Spoks IRELAND Says:
March 15th, 2008 at 11:05 pm
Patrika kaa aarzemnieka staavoklis Iirijaa nav vienkaarshs. Vinja atteiksjanaas pienjemt daavanas no karaljiem novietoja vinju aarpus normaalaam attieciibaam, pienjemshanas un simpatijaam. Faktiski vinjs bija neaizsargaats, un vinjs raksta, ka bijis gadiijums, kad vinjs ticis sists, pilniibaa aplaupits un sasleegts kjeedees, iespeejams, gaidot naaves sodu.
Peec peedeejiem veesturnieku peetijumiem, tiek uzskatiits, ka Patriks miris 493. gadaa peec Kristus.
Tiek uzskatits, ka Patriks apglabats Downpatrick zem Down Cathedral, Co Down liidzaas St. Brigid aun St. Columba, bet tas arii nav pieraadiits.
Spoks IRELAND Says:
March 15th, 2008 at 11:06 pm
Ja kaadam ir interese, varam kjerties klaat arii legjendaam
Dievs@debesis.lv IRELAND Says:
March 16th, 2008 at 5:17 am
Dīvaini…..vispirms īri Patriku sagūsta, tur verdzībā…pēc tam pielūdz…..dīvaina tā īru tauta ir bijusi.
ziemeļmeita IRELAND Says:
March 16th, 2008 at 1:45 pm
Atļaušos apstrīdēt, pabi Īrijā nav ne krogi, ne bāri, šim jēdzienam vienkārši nav apzīmējuma latviešu valodā. Tas varētu būt kroga, kluba un bāra apvienojums…
māsa IRELAND Says:
March 16th, 2008 at 2:16 pm
Svētais Patriks – 5. gadsimtā Patriku sagūstīja īru sirotāji un aizveda verdzībā uz Olsteru. Viņam izdevās izbēgt un nokļūt Francijā. Francijā Patriks kļūst par priesteri un pēc kāda laika atgriežas Īrijā, lai pievērstu īrus katoļticībai.
Tā man liekas būs precīzāk.
Spoks IRELAND Says:
March 16th, 2008 at 4:35 pm
“He found a ship ready to set sail and after some rebuffs was allowed on board. In a few days he was among his friends once more in Britain, but now his heart was set on devoting himself to the service of God in the sacred ministry.” (Catholoc Encyclopedia), bet kaa jau miniets, konkreti sv. Patrika dzives dati nav pieraditi, taa kaa pienjemu, ka versijas varetu buut dazhaadas, atkariibaa no taa, kur rasta informaacija
francesko IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 2:05 am
Sajaa gadiijumaa(ar Sv.Patriku),es domaaju galvenais jau nav kur un kaados apstaaklos vins nokluva pie iiriem(jo jaapiekriit,ka izzinju avoti ir daudz un dazaadi:peec kaadiem citiem avotiem Sv.Patriks vispaar ir no kaada Skotijas klostera),bet gan tas,ka diezgan mezoniigie iiru pagaani 4 gs.gribeeja kristiities un arii tika nokristiiti.Taa kaa Britaanija bija Romas Impeerijas province,tad Labaa Veests izplatiijaas pateicoties tam,ka daudzi romiesu karaviiri(arii citi pilsonji un vergi) jau bija kristiigie,taapeec iespeejams ka vieteejo pagaanu sirdis jau bija gatavas pienemt Sveeto Kristiibu.Un sodien tie ir visas tautas sveetki.
(800 gadus veelaak sis sms sasniedza arii Baltijas Juuras krastus).
Bet tomeer daudzi muusu ciltsbraali veel joprojaam ir pagaani.
Jancuks IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 4:09 pm
Tas jau sen bija zinams ka shitie baltic-ireland raksti biezhi neatbilst patiesiibai un ir parsatinati ar pabiem feierverkiem uc anglicismiem.
Klubs ir klubs un nav nekada sakara tam ar pub.
Un jaa ziemelmeita no kurienes tu tas mulkiibas esi izravusi?
Ludzu tev definicija PUBam jeb krogam:
A public house, usually known as a pub, is an establishment which serves alcoholic drinks — especially beer — for consumption on the premises, usually in a comfortable setting. Pubs originated in English-speaking countries, particularly in the United Kingdom and Ireland and are now found globally
Sandra IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 5:04 pm
Jančuk, nu tu dod!
Pārmet anglicismu, bet pats komentē angļu valodā!
Un vēl, nepatīk – nelasi, ko lien, kur viss tik slikti???
Es gan piekrītu, ka pabs ir pabs!
ziemeļmeita IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 6:19 pm
Jančuk, kur tāds gudrinieks esi uzradies???? Definīcijas var sarakstīt kaudzēm, bet tas galīgi nenozīmēs, ka kāda no tām ir vienīgā patiesība. To, ko pabs nozīmē Īrijā, nevar nodefinēt….Un tā definīcija neizsaka pat ne piekto daļu no tā, ko šis iestādījums nozīmē īriem. Tikpat labi varētu mēģināt definēt kaut vai tādu jēdzienu kā “laime”. Lai ko neuzrakstītu, vārdi nekad neizteiks būtību pilnībā.Un par patiesību runājot – varbūt labāk lasi LV portālus, tur vairāk patiesības atradīsi un arī skaistāku valodu…
francesko IRELAND Says:
March 17th, 2008 at 10:59 pm
Attieciibaa par pabiem,tad “Ziemelmeita” ir vistuvaak patiesiibai.
Vienkaarsiem vaardiem runaajot – pabs ir “tusinju”vieta.
Gadus agraak nedeelas nogali pavadiit pabaa devaas gimenes ar visiem beerniem.Mazaakos lokaalos pabos vienmeer ikdienas vareeja sastapt viirus paarspriezam svaigaakos notikumus,politiku,vienkaarsi”triecot”laiku un pie reizes tuksojot Giness vai viskija glaazi.Neatnemama sastaavdala seit ir TV,kur visi skataas kaarteejo futbola macu vai zirgu skriesanaas saciikstes.Lielaakos pabos kaut kur stuurii vai pat atseviskaa telpaa ir Biljarda galds un neiztruukstosaas”sautrinjas”.Vieteejie muzikanti kaut ko speelee uz savaam vijoleem,akordeona vai stabules,gandriiz visur var dabuut Irish Stew un Seafood Chowder,ja paveicaas- arii Mussels.
Ja agraak beernus neviens iipasi neuzraudziija,tad sodien taa jau ir probleema,taapat kaa “Drink and Drive”.Liidz ar stingraaku autovadiitaaju kontroli uz celiem ir stipri sarucis arii apmekleetaaju skaits; iipasi sveetkos un Bank Hollidays,toties ir pieaugusas alkohola cenas.
Bet atskiriibaa no LV krogiem,iiru pabaa galvenais nav piedzerties bet gan “patuseet” un satikt”saveejos”.
Pintei seit ir tiiri simbolisks un pat relakseejoss raksturs.Iipasi peec smagas darba dienas.