St. Patrick’s Day vēsture

Ja jūs domājat, ka 17. marts ir vienkārši diena, kad uzsaukt tostu Īrijai un saņemt atļauju gavēņa laikā ēst liellopa gaļas sautējumu ar kāpostiem, tad der atcerēties, ka kādreiz šī diena bija reliģiski svētki.
Šie svētki aizsākas ļoti sirmā senatnē, kad ķelti godināja daudzus svētos, devās svētceļojumos, kam sekoja vienkāršas svinības ar ēšanu, dzeršanu, dejām un dziesmām. Svētais, ko godināja 17. martā bija Patriks, kurš pēc tautas ticējuma izdzina no Īrijas čūskas. Patiesībā tādas lietas viņš nedarīja, jo čūskas šajā zemē nekad nav bijušas, bet, runājot metaforās, viņš pievērsa pagānus kristietībai. 460. gada 17. martā Patriks mira un turpmāk šajā dienā tika svinēta viņa uzņemšana debesīs.

1607. gadā šī diena tika oficiāli ierakstīta Īrijas baznīcas kalendārā, pēc kā vietējo entuziasms bija tik liels, ka Patriks tika iecelts par visas Īrijas svēto aizbildni.
Tā kā Katoļu baznīca pārņēma jurisdikciju no Ķeltu baznīcas, Sv. Patrika diena kļuva par vienu no 35 oficiāli atzītām svētku un gavēņa dienām. Par svētceļojumu un svētku daļu kļuva tradicionālie īru gadatirgi. Reliģiskiem rituāliem sekoja liels daudzums ēdienu un dzērienu, īru mūzika un dejas, kā arī dažādas spēles un rotaļas. Neatņemama šo gadatirgu sastāvdaļa bija parādes, zvanu skaņas un apģērbs ar krusta zīmi, āboliņa lapiņu vai zaļām lentītēm.
Svētki iekrīt tieši Lielā gavēņa laikā, taču īru ģimenes no rītiem gāja uz baznīcu, bet pēcpusdienās piedalījās svinībās. Šajā dienā bija atcelts gavēņa laika noteikums neēst gaļu un īri droši varēja svinēt svētkus ar cūkgaļu un kāpostiem.
Kad „kartupeļu bada” gados īri emigrēja uz ASV, Sv. Patrika dienas svinības pārvērtās par apliecinājumu viņu Dzimtenes mīlestībai un pieaugošajai politiskajai vienotībai. Šajā dienā Amerikā mītošie īri apliecināja savu spēku.
Īru vēstures pētnieks profesors Sean Farrell no Ziemeļu Ilinoisas universitātes uzskata, ka, lai arī šai tradīcijai ir īru saknes, šodienas Sv. Patrika dienas versija ir drīzāk amerikāniska. Faktiski pirmo Sv. Patrika dienas parādi noorganizēja britu armijā iesauktie īru kareivji, kas 1762.gadā ieņēma amerikāņu kolonijas, lai uzsvērtu savas saknes un būtu vienoti ar saviem atbalstītājiem Īrijā.
1922.gadā Īrijas valdība pieņēma lēmumu, ka Sv. Patrika dienā jābūt slēgtiem visiem pabiem, un „sausais likums” šajā dienā bija spēkā līdz septiņdesmitajiem gadiem.
1995.gadā Īrijas valdība uzsāka kampaņu, izmantojot Sv. Patrika dienu, lai piesaistītu tūristus no visas pasaules. Pamazām Sv. Patrika dienas festivāls ir izveidojies par tādiem svētkiem, kādus tos redzam šodien – ar parādēm, koncertiem, ielu izrādēm un feierverkiem.