Kāpēc mainās Lieldienu datums?

Lieldienas ir Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki. Tā kā šīs dienas datums nav pracīzi zināms, to vajadzēja noteikt pēc kalendāra.
Taču strīdus izraisīja jautājums, kuru kalendāru izmantot. Kopš 46. gada pirms mūsu ēras Romas impērija laiku skaitīja pēc Jūlija kalendāra, kas bija balstīts uz Saules gadu, bet Mēness kelendārs (to izmantoja islāma piekritēji musulmaņu zemēs), kas bija balstīts uz Mēness gadu, bija spēkā no 622. gada pirms mūsu ēras.

Ebreji laiku skaitīja pēc lunisorā kalendāra, kas bija Mēness un Saules gada apvienojums un spēkā kopš 3761. gada pirms mūsu ēras. Atšķirīgo kalendāru dēļ Lieldienas tika svinētas dažādos datumos. Mūsu ēras 325. gadā pirmo ekumenisko koncilu Nīkajā (tagadējā Turcijā) sarīkoja priesteri un bīskapi, lai spriestu par aktuālajiem jautājumiem, no kuriem viens bija Lieldienu datuma noteikšana. Koncilā piedalījās dažādu baznīcu un konfesiju pārstāvji, un beidzot tika pieņemts lēmums visās baznīcās Lieldienas svinēt vai nu marta pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, vai vēlāk. Tomēr atsevišķi reģioni pieņēma nedaudz atšķirīgus lēmumus – daži dalībnieki uzskatīja, ka 21. marts ir pavasara ekvinokcija (laiks, kad, saulei šķērsojot ekvatoru, dienas un nakts garumi ir vienādi).
Mūsdienās vispārpieņemtais datums ir pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness, kas iestājas pēc 21. marta.
Pēc šīs formulas Lieldienām jābūt starp 22. martu un 25. aprīli. Pēdējoreiz Lieldienas 22. martā bija 1818. gadā un nākamreiz šajā datumā tās būs tikai 2285. gadā. Savukārt 25. aprīlī tās pēdējoreiz bija 1943. gadā un atkārtosies tikai 2038. gadā.

Šogad Lieldienas – pirmā svētdiena pēc pirmā pilnmēness būs 23. martā.

Andrew Thompson.