Lisabonas līgums. Par vai pret?

RTE ziņo, ka Īrijas premjers Bertie Ahern Irish Management Institute rīkotajā Nacionālajā konferencē Co.Wicklow uzsvēris, ka dalība ES valstij ir bijusi ļoti izdevīga, labvēlīgi ietekmējot daudzus īru ekonomikas un sabiedrības aspektus un nodrošinot būtisku finansējumu, kad tas bijis nepieciešams. Viņš teica, ka vēlas uzsvērt pozitīva balsojuma milzīgo nozīmi referendumā par Lisabonas līgumu šī gada 12. jūnijā.

Kā zināms, Īrijas valdība un opozīcijas pārstāvji atbalsta līgumu, bet pret to iestājas vienīgi vecākā politiskā kustība Sinn Féin. Līguma pretinieki uzskata, ka tas apdraud Īrijas militāro neitralitāti, bet valdība uzskata, ka tai ir pietiekoši daudz garantiju, lai no tā izvairītos.
Katrā ziņā, ja īru vēlētāji noraidīs līguma ratifikāciju, tad tiks „izgāzts” milzīgs ES institucionālo reformu projekts. Kā zināms, lai Lisabonas līgums stātos spēkā, tas jāratificē visām 27 dalībvalstīm.
Lai izvairītos no referenduma rīkošanas Lielbritānijā, Londona saņēma izņēmuma tiesības visos tai būtiskākajos politiskajos jautājumos: ārpolitikā, darba tiesībās, sociālajā apdrošināšanā, kopējās tieslietu un iekšlietu sistēmas veidošanā.
Lisabonas līgumu ES valstu vadītāji parakstīja 2007. gada 13. decembrī, vainagojot vairākus gadus ilgās sarunas par institucionālo kārtību. Katrai dalībvalstij saskaņā ar savām konstitucionālajām tiesībām jānosaka, vai ratifikācija notiks referendumā vai parlamenta balsojumā. Paredzēts, ka Līgums pēc ratifikācijas stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī, lai to varētu piemērot pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2009. gada jūnijā.
Latvijā Lisabonas līguma ratifikācija notiks ar balsojumu parlamentā. Plānots, ka tas varētu notikt līdz šā gada vasarai un, kā liecina Eiropas lietu komisijas sēdes rezultāti, Saeimā tas pagaidām nesastopas ar kritisku attieksmi . Balsojot par Lisabonas līguma virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas plenārsēdē, 11 ELK deputāti balsoja ”par”, bet viens deputāts atturējās.
Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš gan uzskata, ka “Lisabonas līgums federalizē ES. Briselei ar to tiek nodots rekordliels dalībvalstu suverenitātes apjoms, ES tagad varēs lemt 68 jaunās jomās.Ar šo līgumu ES pirmoreiz iegūst atsevišķas juridiskās personas statusu. ES iegūst tiesības rīkoties jomās, kas agrāk bija starpvaldību kompetencē. Pirmoreiz tiek ieviesta reāla ES pilsonība. Pilsonis, kā zināms, var būt tikai valstij. Nevis, piemēram, starptautiskam līgumam vai ANO. Pienākumi pret ES pilsoņiem tagad būs primārāki par pienākumiem pret dalībvalsti. Jo ES normu juridiskais spēks ir augstāks. Dalībvalstīm vairs nebūs tiesību uz vienu ES komisāru katrai. Mazajām (arī Latvijai) tas ir būtiskāks zaudējums. … Tā nu atkal dzīvosim federālā valstī un drīz jau atkal ar sarkanu vienotā parauga Savienības pasi kabatā..”
Lisabonas līgumu jau ir ratificējušas 6 ES dalībvalstis – Francija, Slovēnija, Polija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija.