O. Kastēns atbild uz mūsu jautājumiem

Šonedēļ darba vizītē Īrijā bija ieradies Latvijas Īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns. Kastēna kungs tikās ar Latvijas vēstnieku Īrijā Induli Ābeļa kungu un Īrijas valsts Integrācijas ministru Conor Leihan. Ministri apmainījās viedokļiem par integrācijas situāciju valstīs. Īrijai ir liela pieredze darbā ar iebraucējiem un jau vairākus gadus tā sekmīgi turpina integrācijas politiku. Latvijā patlaban šie jautājumi ir aktuāli, par cik valstī pēdējā laikā ierodas arvien vairāk viesstrādnieku. Conor Leihan arī atzīmēja, ka latviešus Īrijā ciena un problēmu integrācijas jautājumos nav. Oskars Kastēns uzaicināja ministru Conor Leihan ierasties Latvijā Tautiešu mēneša laikā.

Piektdien vakarā Kastēna kungs tikās ar Īrijas latviešu žurnālistiem. Pēc tikšanās ar masu mediju pārstāvjiem Latvijas vēstniecības telpās notika ministra tikšanās ar Latviešu biedrību pārstāvjiem un kultūras dzīves vadītājiem. Portāls Baltic-Ireland savu lasītāju vārdā uzdeva jautājumus ministram Oskaram Kastēna kungam.
Iesākot sarunu, ministrs informēja, ka Īrija viņam kā ministram vienmēr būs prioritāra, ņemot vērā šeit dzīvojošo lielo latviešu skaitu. Tomēr, ņemot vērā, ka jūlijā Latvijā notiks Tautiešu mēnesis, kurš ir arī pieskaņots laikā Dziesmu svētkiem, ministrijai ir ierobežoti finanšu līdzekļi, kā rezultātā dotācijas ārzemēs esošajām latviešu biedrībām šogad nav paredzētas. Ministrija paredz kompensēt šo gadu un aicina biedrības savlaicīgi iesniegt nākamā gada projektus, lai jau 2009. gada janvārī tos varētu izskatīt, apstiprināt un sadalīt. Ministrs uzsvēra, ka prioritārie jautājumi būs projekti bērnu un jauniešu latviešu valodas saglabāšanai un attīstībai.

Baltic-Ireland: Vai var uzskatīt, ka tautiešu atgriešanas mājās plāns ir izgāzies, vai tiek strādāts pie jauna projekta, un vai ir cerības, ka šoreiz tajā būs reāli priekšlikumi?
Atbilde: Precizēsim – tas ir informatīvais reemigrācijas ziņojums. Viņš nav izgāzies. Bija jānoprecizē vairāki skaitļi un statistika, kas ir izdarīts. Tajā ir iekļauts informatīvais ziņojums un jauns rīcības plāns. Savukārt rīcības plānā viens no galvenajiem punktiem ir paredzēts izvērtēt ilgtermiņa skatījumā nodokļu maksāšanas politiku ārzemēs strādājošajiem latviešiem. Iespējams, ka latviešu atgriešanās dzimtenē varētu dot lielāku ieguldījumu tautsaimniecībā nekā starpnodoklis 5%. Pie tam jautājumu var traktēt dažādi, jo pastāv Latvijas – Īrijas konvencija. Tātad tuvākajā laikā, tuvākajās nedēļās mēs vēlreiz izskatīsim šo projektu, iesaistot tajā visas attiecīgās ministrijas.

Baltic-Ireland: Dažus gadus atpakaļ Latvijas valdība deklarēja, ka valsts attīstībai par piemēru jāņem Īrija. Latvijas politiķi pēdējā laikā pamanāmi dodoties uz dažādām eksotiskām valstīm, piemēram, Kubu vai Ķīnu. Latvijas politiķi pēdējā gada laikā, izņemot Jūs, šeit nav manīti. Kurā brīdī ir pazudusi interese par Īriju?
Atbilde: Ķīnas valdība uzaicināja Latvijas biznesa pārstāvjus un politiķus vizītē pie sevis, apmaksājot šo pieredzes apmaiņas braucienu. Par Kubu bija savādāk – protams, tur bija izmaksas, bet tās nebija lielas. Būtu maldīgs priekšstats domāt, ka šeit tiek tērētas milzu naudas. Runājot par Īriju, jāatzīmē, ka daudzās jomās esam jau pieņēmuši šīs valsts pozitīvo pieredzi. Mēs šobrīd regulāri sekojam līdz Eiropas struktūrfondu apgūšanai. Arī nacionālais attīstības plāns ir zināmā mērā Īrijas modeļa kopēšana. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un ministriju lielo darba apjomu, jāsaka, ka neatliek daudz laika braukāt pa kaimiņu zemēm. Visā Eiropā šobrīd novērojama neviennozīmīga situācija. Tas optimisms, kas nesen bija šajās valstīs, pēdējā laikā ir pierimis. Ir skaidrs, ka tuvākos dažus gadus tā nevarēs tērēt naudu, kā bija ierasts pirms tam. Bet arī Īrijas valdība braukā pieredzes apmaiņas braucienos, gan uz Indiju, gan Ķīnu, gan Arābu valstīm. Arī mēs meklējam valstis, kuros darbojas „lielie tirgi”. Tranzīta apjoms Latvijā pēdējo mēnešu laikā ir pieaudzis par 30%. Domāju, ka šis rādītājs augs un nenoliedzami, ka tas ir tieši šādu komandējumu rezultāts.

Baltic-Ireland: Kādēļ par latviešiem Īrijā Latvijas masu mediji, un nav ko slēpt, arī politiķi, gan izsakās, gan arī raksta nievājošā tonī?
Atbilde: Jā, arī par ministriem prese bieži izsakās nievājoši un slikti. Pat nopietni izdevumi. Jā, nav pagaidām šī diskusija tādā līmenī, kādā tai vajadzētu būt. Es pats gan neesmu kādās privātās sarunās saskāries ar šādu viedokli. Protams, ir šādi stereotipi, īpaši interneta vidē. Tā ir kā „tvaika nolaišana”. Esmu devis uzdevumu saviem juristiem, izpētīt, kā varam atgūt veco, labo praksi, kad pie interneta rakstu komentāriem būtu jāparādās arī komentētāja IP adresei. Cilvēks, kurš kādu savu niknumu izliek komentāros, ja tas būs aizskaroši, tad nebūtu grūti atrodams. Iespējams, ka vispār zudīs vēlme gānīties. Eiropas Savienībā valda savienoto trauku princips. Cilvēki gan izbrauc, gan iebrauc. Cilvēki arī atgriežas. Nekā slikta tajā nesaskatu. Ja iespējams kādā valstī nopelnīt vairāk, iegūt pieredzi, tad tas ir tikai labi. Es esmu par pozitīvismu.

Tāpat ministrs apņēmās noskaidrot jautājumus, kas saistīti ar Latvijas televīzijas kanālu uztveršanu caur satelīttelevīziju, šajā gadījumā Viasat. Ministrs arī uzsvēra, ka nav normāli, ja valsts dotētā televīzija LTV, kur raidījumus var skatīties internetā, iekasē naudas summas par raidījumu noskatīšanos.