Starp angļiem, īriem un latviešiem

Tie, kas bijuši klāt dažādos latviešu pasākumos ar deju kopas „Jampadracis” piedalīšanos gan Īrijā, gan Anglijā starp dejotājiem noteikti būs ievērojuši ārkārtīgi simpātisku kungu labākajos gados. Raits dejas solis, šķiet, nekad nezūdošs smaids sejā un ļoti labsirdīgas acis – tas piesaistīja vispirms. Uzzinot, ka Juris Eksts ir dzimis Anglijā latviešu ģimenē, savukārt kundze nav latviete, bet, kā pamanīju, vienmēr ir kopā ar Juri visos latviešu pasākumos, prātā jau sarosījās daudzi jautājumi, kurus vēlētos uzdot. Mūsu saruna notika LBĪ 3 gadu jubilejas pasākumā, kad, izbrīvējuši mirkli, klātesošo labsirdīgo zobgalību pavadīti, sameklējām kādu klusāku stūrīti vietējā bārā. Juris gan sākotnēji bija izvairīgs un apgalvoja, ka nepavisam neesot tik interesants cilvēks, lai par viņu rakstītu, bet sarunai tomēr piekrita.

Protams, pirmais, par ko mēs runājam – kā Jura dzīvesbiedrei Annai, kura pēc tautības ir īriete, tik organiski ir izdevies iekļauties trimdas latviešu sabiedrībā. Juris ir dzimis Bradfordā, latviešu ģimenē un arī pēc apprecēšanās ar Annu ilgus gadus dzīvoja šajā pilsētā. Kā vairums pēckara trimdas latviešu bērnu, Juris runā latviski, kopš bērnības piedalās latviešu pasākumos Anglijā un nu jau arī Īrijā. Viņš ir izaudzis latviešu sabiedrībā, bet kā gan Annai izdevies tikt pieņemtai no atturīgo latviešu puses?
Juris stāsta, ka, neskatoties uz to, ka savulaik bijuši cilvēki, kas izturējās noraidoši un uzskatīja, ka jārunā tikai un vienīgi latviešu valodā, Anna tomēr ļoti dabiski iekļāvusies latviešu sabiedrībā. Par to liecina ne tikai vērojums viesošanās laikā Anglijā „Straumēnos”, kad bija redzams, ka Anna šeit ir „savējā”, bet arī fakts, ka viņa savulaik ir bijusi viena no nometņu „3×3” organizētājām. Šīs nometnes notiek katru vasaru Latvijā, Anglijā,ASV, Austrālijā un Kanādā. To mērķis ir palīdzēt saglabāt latviešu valodu un latvisko dzīvesziņu, tāpēc vēl jo vairāk apbrīnojams šķiet fakts, ka tās var veiksmīgi organizēt cilvēks, kurš pats nemaz nav latvietis. Vēl Juris piebilst – Anna ir bijusi Latvijā vairāk reižu, nekā viņš pats. Runājot par latviešu valodu, Juris atzīst, ka pie tā, ka viņa divi bērni nerunā tēva valodā, vainīga ir tikai viņa paša neuzņēmība. Tieši Anna savulaik mudinājusi viņu runāt ar bērniem latviski, bet tomēr dzīvē viss iegrozījies tā, ka ģimenē sarunu valoda ir angļu.
Pirms 3 gadiem Jura ģimene pārcēlās uz dzīvi Īrijā un jau 2 gadus arī viņš pats dzīvo, strādā un arī dejo šeit. Dejo viņš jau kopš jaunības, kad bijis dažādu latviešu deju kopu dalībnieks Anglijā, pēc tam gan bijis daudzu gadu pārtraukums. Tagad ikdienā Juris strādā RTE, veido filmas, bet brīvajā laikā atkal ir atsācis dejot, nu jau Īrijas latviešu deju kopā „Jampadracis”.Viņš stāsta, ka lielākā daļa iepriekšējās emigrācijas latviešu savulaik tiecās pēc tautiešu sabiedrības, bet tie, kas ir izbraukuši tagad, šajā ziņā ir atturīgi. Juris uzsver, ka nav viņus par ko nosodīt, jo šodien atbrauc jaunāki cilvēki un pavisam citu iemeslu vadīti. Viņu mērķis galvenokārt ir iegūt jaunu pieredzi un nopelnīt, tāpēc sabiedriskās aktivitātes ir otršķirīgas. Kaut gan pēdējā laikā ir vērojams, ka arvien vairāk latviešu Īrijā labprāt piedalās dažādās aktivitātēs, pieaug dalībnieku skaits gan deju kopā, gan korī. Pēckara emigrācijas paaudze dzīvoja trimdā ar misijas apziņu, ka tieši viņi būs tie, kas palīdzēs saglabāt latviešu valodu un kultūru, jo nebrīvajā Latvijā tas nav iespējams. Tagad tēvu zeme ir neatkarīga un nav vairs svešas varas, viss ir pašu rokās. Tikai šobrīd atkal aktuāls ir jautājums par izdzīvošanu, gan citu iemeslu dēļ, nekā toreiz.
Klausoties Jura stāstītajā par to, ka daudzi viņa draugi latvieši ir atgriezušies uz dzīvi Latvijā, lai pēc neatkarības atgūšanas palīdzētu savai Dzimtenei, nevilšus rodas jautājums – vai tie latvieši, kas šodien krāj pieredzi un zināšanas visā pasaulē, arī kādreiz atgriezīsies?