Sinode un Vasarsvētki Rofantā.

Lasītāja raksts.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas pārvalde Lielbritānijā 10. maijā „Rofantas” īpašumos rīkoja 59-to Sinodi un 11. maijā Draudžu dienas, kuras ietvaros notika Vasarsvētku dievkalpojums Rofantas baznīcā.
Īrijas latviešu draudzes mācītājs prāvests Uģis Brūklene ar savu kundzi Harinu arī piedalījās šai Sinodē un Draudžu dienās.Un ar prāvesta Andra Abakuka un LELB pārvaldes Lielbritānijā priekšnieka Reinharda Vītola laipnu ielūgumu arī mums, trijiem pārstāvjiem no Īrijas latviešu draudzes, bija tas gods tur būt un piedalīties.

Šīs abas dienas Dievs bija devis skaisti saulainas un siltas, tā kā visiem šo pasākumu dalībniekiem bija prieks un izdevība baudīt arī burvīgo Rofantas īpašuma apkārtni, skaisto dabu, svaigo gaisu un ziedu smaržas.
Tā nu mēs trīs – Judīte Mauriņa, Vitauts Barkus un es Ilze Barkus sestdienas agrā rītā ar „Ryanair” reisu devāmies uz Lielbritāniju, uz Rofantu.
Tikām tur ļoti laipni sagaidīti un uzņemti. Mums bija rezervētas mājīgas istabiņas piecu gadsimtu senajā, skaistajā Rofantas muižā. Tāpat arī abas šīs dienas bijām lutināti ar īpaši garšīgiem ēdieniem, gatavotiem gan pēc angļu virtuves receptēm, gan pēc ļoti latviskām.
Sestdien 10. maijā lielāko dienas daļu aizņēma Sinode, kurā Anglijā dzīvojošie LELB pārvaldes cilvēki, Rofantas Saimnieciskās sabiedrības „Rowfant House Ltd” pārstāvji, latviešu draudžu mācītāji un Rofantas baznīcas atbildīgie darbinieki, un citu Lielbritānijas latviešu draudžu priekšnieki sniedza savus pārskatus un ziņojumus. Piedalījās arī Latvijas vēstnieks Londonā Indulis Bērziņš, kā arī mēs aicinātie viesi no Īrijas latviešu draudzes un kristiete Lilita Krūze no Genzijas salas, kura pulcina latviešus un organizē dievkalpojumus Genzijas salā, kurā ir ap 7000 latviešu.
Mums, jaunas draudzes pārstāvjiem, viss Sinodē redzētais un dzirdētais būs liela pieredze turpmākajā darbībā. Ar lielu interesi klausījāmies, kā notiek darbība Lielbritānijas latviešu draudzēs. Visatšķirīgākais no mūsu draudzes katrā ziņā ir tas, ka mēs esam jauna draudze un ar nulles iesākuma kapitālu. Latviešu draudzes Lielbritānijā ir ar jau iestrādātiem pamatiem, uzkrājumiem, kas veidojušies pārsvarā no ziedojumiem, kā arī no mantojumiem, ko draudzēm atstāj Mūžībā aizejošie vecie latvieši.
Toties mūsu priekšrocība ir jaunība. Anglijas draudžu vadītāji un aktīvie cilvēki lielākoties ir jau cienījamos gados, un viņu lielā rūpe ir, lai būtu viņu darba turpinātāji.
Tieši 10. maijā Sinodes laikā tika sveikts emeritus prāvests Juris Jurģis skaistajā 81 gada jubilejā. Es ar apbrīnu skatījos uz šiem cienījamajos gados esošajiem, bet vēl tik aktīvajiem un darbīgajiem cilvēkiem, kas vēl ir aktīvā darbībā, liekot lietā savu lielo dzīves un darba pieredzi, savus gudros prātus.
Mēs Īrijas draudzes pārstāvji savukārt iepazīstinājām Sinodes dalībniekus ar mūsu draudzes tapšanas vēsturi un patreizējo situāciju. Tikām uzklausīti ar ieinteresētību un atbildējām uz jautājumiem, kas vēl papildus interesēja Anglijas draudžu vadītājus un citus Sinodes dalībniekus. Sajutām patiesu atbalstu mācītāja Uģa Brūkleņa Misijai un draudzes darbībai Īrijā.
Sestdienas vakarā, kad Sinode bija beigusies, visi vēl pulcējās vienā no Rofantas muižas mājīgajām telpām, kur notika vakarēšana. Tās laikā Harina Brūklene tika aicināta pastāstīt par savu īpašo darbu, ko viņa ar lielu Dieva žēlastību un palīdzību ir paveikusi Latvijā, par baznīcas celtniecību Usmā un lielas draudzes izveidošanu tur.
Harinas stāstījums bija patiesi saviļņojošs un interesants. Tas vēl tika papildināts ar filmiņu, kur koncentrētā veidā tika iziets caur 10 gadiem un uzskatāmi tika parādīta ļoti skaistas un savdabīgas baznīcas izaugšana” tukšā vietā”.
Anglijas latvieši par to bija ārkārtīgi saviļņoti, tikai izbrīnu viņiem izraisīja tas fakts, ka mācītājs Uģis Brūklene ar Harinu spēja atstāt šo jaunuzcelto Usmas baznīcu un doties Misijā uz Īriju. Bet, vienmēr optimistiski noskaņotais Uģis, uz to atbildēja, ka tā tas ir dzīvē iekārtots, ka bēns ir jālaiž pasaulē, lai arī cik ir sāpīgi atstāt to, kas ir iznēsāts un izauklēts. Bērnam, šajā gadījumā Usmas baznīcai, ir jādzīvo tālāk patstāvīga dzīve.
Svētdienas rīts atkal visus Rofantas viesus sveica ar gaišiem saules stariem, rasas pilieniem zālē un putnu čalām Rofantas muižu ieskaujošajos milzīgajos kokos.
Pēc bagātīgajām brokastīm ar Harinas iniciatīvu tika sagādātas meijas, lai vēl skaistāk uzpostu Rofantas dievnamu Vasarassvētku dievkalpojumam.
Šis dievkalpojums bija īpašs, jo to vadīja septiņi mācītāji, tai skaitā divi prāvesti Uģis Brūklene un Andris Abakuks un viens emeritus prāvests Juris Jurģis. Mums Īrijas latviešiem bija prieks atkalredzēties ar mācītāju Elīzu Zikmani, kas vairākus gadus bija viesmācītāja Dublinas luterāņu baznīcā.
Sprediķi šajā īpašajā dievkalpojumā bija aicināts teikt mūsu Īrijas draudzes mācītājs Uģis Brūklene.
Dievkalpojumu kuplināja Londonas latviešu koris, ko diriģēja Lilija Zobens.
Nelielā baznīca bija pilna cilvēku, kas bija sabraukuši no tuvākas un tālākas apkārtnes. Bērzu meijas radīja tieši Vasarassvētkiem raksturīgo noskaņu šajās vēsturiskajās telpās. Šis ir vienīgais dievnams Lielbritānijā, kas pieder latviešiem, un tajā latviešu dievkalpojumi notiek jau no 1953. gada. Tāpat, protams, arī kristības, laulības un bēres. Interesanti ir tas, kas Rofantas baznīcā blakus altārim atrodas kolumbārijs, kur glabājas aizgājāju pelnu urnas, un tam līdzās piemiņas plāksnītes ar viņu vārdiem. Draudzes priekšniece Rūta Abakuka man ar asarām acīs atklāja, ka tur glabājas arī viņas māmiņas pelni…
Sūri likteņi ir bijuši vecajiem Anglijas latviešiem, kas ir bijuši spiesti bēgt no savas dzimtenes, lai būtu iespēja izdzīvot bargajos kara un pēckara gados. Cik daudziem vairs nekad nebija lemts skatīt savu Tēvu zemi, un cik milzum daudz ģimenes tika izpostītas, izšķirtas, bērni atšķirti no vecākiem.. sirdis sāp gadu desmitiem, kamēr vien cilvēks dzīvo…..
Esam pateicīgi Dievam, kā arī profesoram emeritus Dr Reinhardam Vītolam ar kundzi, prāvestam Andrim Abakukam ar kundzi Rūtu, prāvestam Uģim Brūklenim un viņa kundzei Harinai, ka mums bija iespēja pabūt Rofantā šīs divas dienas!
Esam garīgi bagātinājušies, esam ieguvuši pieredzi, esam satikuši tik daudz brīnišķīgus cilvēkus!
Slava Dievam!

Ilze Barkus