Svētdiena, 24. novembris, Varda dienas: Velta, Velda

11. maijā – Vasarsvētki. draugiem.lv

- 08.05.2008
Sadaļas: Arhīvs -

Svētdien, 11. maijā plkst. 11.00 latviešu Ev. Luteriskās Draudzes Dievkalpojums notiks kopā ar vāciešiem, igauņiem, somiem u.c.. Tas būs starptautisks dievkalpojums, kurā piedalīsies mācītāji un diakoni no vācu, igauņu, poļu un, iespējams, somu luterāņu draudzēm. Lūgšanas un dziedājumi būs visās valodās. Sprediķi angļu valodā sacīs somu vai vācu mācītājs.
Luterāņu Baznīca, 24 Adelaide Road, Dublin 2.

Es redzēju gan tās ceļus, un tomēr Es to dziedināšu, to vadīšu un tai un tās cietējiem sniegšu kā atlīdzību apmierinājumu. Jes.57:18

Vasarsvētkos
Dziedināt, vadīt, mierināt – tas ir Dieva veikums Vasarsvētkos . Dievs redz mūsu ceļus, un ir žēlastība, ka viņš to dara, Viņš arī var ļaut mums iet mūsu ceļus, tos neuzlūkojot. Bet Viņš tos uzlūkoja – un Viņš redzēja mūs ievainotus, apmaldījušos un nobijušos.
Tagad viņš vēlas mūs dziedināt. Viņš aizskar brūces, kuras mums ir iecirtusi pagātne, un tās sadzīst, tās vairs nesāp, tās vairs nevar kaitēt mūsu dvēselēm. Atmiņas mūs vairs nemoka, visas sāpes pazūd nekurienē, aizmirstībā, kā mīloša cilvēka tuvumā. Dievs ir mums tuvāk kā pagājušais.
Dievs vēlas mūs vadīt. Ne visi cilvēka ceļi ir Dieva vadīti, mēs bieži ilgi varam iet pa saviem paša ceļiem, uz tiem mēs esam spēles bumba nejaušības rokās, un nezinām, vai tā nesīs laimi vai nelaimi. Pašu ceļi vienmēr pa loku noved mūs atpakaļ pašiem pie sevis. Bet ja Dievs vada mūsu ceļus, tad tie ved pie Viņa. Dieva ceļi ved pie Dieva. Dievs mūs vada cauri laimei un nelaimei – vienmēr pie Dieva. Tā mēs atpazīstam Dieva ceļus.
Dievs vēlas mūs mierināt. Dievs mierina mūs, ja tam ir pietiekami iemesla, ja cilvēki vairs nerod izejas, ja viņos iedveš bailes dzīves bezjēdzība. Pasaule, tāda, kāda tā ir patiesībā, mums vienmēr iedveš bailes ( Jņ.16:33b). Bet tas, kurš tapis mierināts, redz un tam ir vairāk nekā pasaule, tam ir dzīve ar Dievu. Nekas nav sapostīts, zudis un bezjēdzīgs, ja mierina Dievs.
„Es dziedināju, vadīju, es mierināju – jo es uzlūkoju jūsu ceļus”- vai Dievs to nav darījis neskaitāmas reizes mūsu dzīvē? Vai Viņš savējos nav bieži vien vadījis cauri lielām briesmām un bailēm?
Kā mierina, vada un dziedina Dievs? Tikai tā, ka mūsos ir balss, kas saka, sauc un kliedz: „Mīļais Tēvs!” Tas ir Svētais Gars. Tie ir Vasarsvētki.

Dītrihs Bonhēfers
Tulkojusi Ingrīda Briede



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie