10 % noteikti atgriezīsies Latvijā.

Šodien SIA “Baltic Consulting” sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu (ĪUMSILS) prezentēja pētījumu par iedzīvotāju reemigrācijas jautājumiem. Izvērtējot izbraukušo iedzīvotāju sastāvu, pētījumi neapstiprina pieņēmumu, ka izbrauc pārsvarā nekvalificēts darbaspēks. (Izglītots darbaspēks vairumā gadījumu strādā mazkvalificētu darbu.) Izbraucēji ir dažāda vecuma. Izbraukuši cilvēki no visiem Latvijas reģioniem, arī galvaspilsētas.
Pašreizējā situācija iedzīvotāju attieksmē pret iespēju atgriezties pēc provizoriskiem aprēķiniem liecina, ka no visiem izbraukušajiem:

* 10% – izbraucēji, kas domā, ka noteikti atgriezīsies Latvijā, interesējas par Latvijas notikumiem, uztur ciešas saiknes ar Latvijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem, daļai Latvijā palikusi ģimene, daļa finansē nekustamā īpašuma iegādi (dzēš kredītus).
* 10% – izbraucēji, kas dažādu apstākļu dēļ nevēlas atgriezties Latvijā, norobežojas, vēlas iegūt citu valstu pilsonību, izvairās no kontaktēšanās ar Latviju.
* 80% – izbraucēji, kas svārstās savās sajūtās pret Latviju, interesējas par notiekošu Latvijā, uztur kontaktus, palīdz citiem latviešiem izbraukt no Latvijas un iedzīvoties ārvalstīs.

Pētījumā secināts, ka lēmuma pieņemšana par izbraukšanu parasti nenotiek pēkšņi. Lēmuma pieņemšanu nosaka vairāku faktoru kopums (dzīves dārdzība, attiecības sabiedrībā, attieksme pret valdību, ekonomiskā un darba vide, savstarpējās attiecības, sociālās drošības trūkums u.tml.). Būtiska nozīme – citu (radu, paziņu) piemēram.

Kā arī ir apzinātas galvenās problēmas, kas veicina izbraukšanu un mazina atgriešanās iespējas:
* darba samaksas apmērs;
* valsts varas institūciju un darba devēju attieksme pret iedzīvotājiem un viņu vajadzībām;
* birokrātijas apmērs dažādu jautājumu risināšanā;
* valsts atbalsta trūkums īpašām iedzīvotāju grupām, piemēram, ģimenēm ar bērniem, jaunlaulātiem, studentiem;
* stabilitātes un sociālo garantiju trūkums Latvijā;
* mājokļu dārdzība attiecībā pret ienākumu līmeni.

Motivācija atgriezties, savukārt, visbiežāk saistīta ar vēlēšanos strādāt savā profesijā, uzsākt savu – kaut nelielu biznesu. Pie tam vairums – vēlas atgriezties vietā, no kuras nākuši.

Kā teikts pētījumā, izbraucējiem ir raksturīgas cerības uz ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus – stereotipizēta attieksme pret valsti, novecojusi informācija par sociālās drošības jautājumiem. Galvenie izbraucēju informācijas avoti ir televīzija, internets, viedokli iespaido arī interneta publikācijas.
Iezīmes, kas raksturo izceļotāju dzīvi:
* norobežošanās, atsvešināšanās lielpilsētās/ organizēšanās mazpilsētās;
* tradīcijas – maznozīmīgas;
* latviešu un citu tautību iedzīvotāju šķirtības modelis;
* kooperācija mājokļa jautājumā/dzīvokļa īre – ģimenei;
* psiholoģisks diskomforts, ilgas pēc mājām, ģimenes draugiem, izbraukušo socializēšanās līmenis – zems;
* nav novērojama informatīvā izolācija.

Pētījumā ir apzinātas arī emigrācijas negatīvās sekas – nozaru attīstības traucējumi, zaudējumi, ko uzņēmumi cietīs, negūstot iecerēto peļņu darbaspēka trūkuma dēļ un meklējot jaunus darbiniekus, kā arī zaudētie ieguldījumi izglītībā un nodokļu maksājumi valstij.
Bez ekonomiskajiem apsvērumiem, masveidīga iedzīvotāju izbraukšana negatīvi iespaido arī sociālpsiholoģisko klimatu valstī.

Raksts tapis sadarbībā ar ĪUMSILS.