Saulgriežu nakts Īrijā

21.jūnijs Īrijā atnesa pavisam nemīlīgus un lietiem bagātus laika apstākļus. Patiešām – dienā lija kā pa Jāņiem, tomēr latviešus, kas vēlējās kopā ar tautiešiem ielīgot vasaras saulgriežus, tas nenobiedēja. Skaistajā un viesmīlīgajā atpūtas vietā Rathbeggan Lakes, kurp tika aicināti visi līgot gribētāji, sabrauca latvieši no Īrijas malu malām.
Jau no 6 vakarā latviešu ģimenes ar bērniem bija šeit – gāja rotaļās kopā ar tautas deju kopu „Jampadracis”, izmēģināja roku, veidojot no Latvijas māla dažādas lietiņas kopā ar keramiķi Leonīdu Cīruli, bet bērni labprāt darbojās kopā ar viņa palīdzi Ievu, darinot koka kuģīšus un veidojot māla zivtiņas.

Pēc tam tapa improvizēta izstāde gan no uz vietas darinātajiem darbiem, gan keramiķa līdzi atvestajiem.
Tika celtas teltis, galdā likts sarūpētais cienasts, visapkārt virmoja kārdinošas smaržas un svētku gaidas, šur tur ieskanējās pa līgodziesmai.
Deviņos vakarā sākās zaļumballe, kurā ar jautru latviešu mūziku visus „lustināja un kustināja” Jēkabpils muzikanti „Kreicburgas ziķeri”. Dančos, atrakcijās un jautrībās visus iesaistīja vakara vadītāja Ilze Viļuma jeb Bonija. Ap šo laiku arī daba parūpējās par svētkiem – lietus mitējās un uzspīdēja pat saule.
Vakara sākumā danču plača tuvumā tika iedegts „mazais” Jāņu ugunskurs, ko gādīgi bija sarūpējis šīs vietas saimnieks un īpašnieks Deivids. Katrā ziņā, ievērot tradīciju un lēkt pār ugunskuru varēja tikai pavēlu naktī, kad uguns bija vareno krāvumu jau pārvērtusi oglēs. Darot to agrāk bija visas iespējas nosvilināt bikšu staras vai brunčus.
Vakara gaitā nelieli līgotāju pulciņi pamazām satuvinājās un vienojās kopīgās dziesmās, bez kurām, protams, nu nekādi nav iedomājami latviešu pasākumi. Vienotības un svētku izjūtu radīja gājiens naktī uz attālāko pļavu, kur tika aizdedzināta „lielā” Jāņuguns. Dziedot latviešu tautasdziesmu ”Pie Dieviņa gari galdi”, visi līgotāji devās pie patiešām dižena ugunskura, lai to simboliski aizdegtu. Šī bija pati skaistākā Jāņuguns, vismaz Īrijā noteikti. Un svētku sajūtu nebojāja pat tas, ka atkal sāka līt. Pieskandējuši ar tautasdziesmām arī šo pļavu, līgotāji devās atpakaļ uz danču placi, kur turpināja priecāties kopā ar „Kreicburgas ziķeriem”, kuri patiešām garas stundas no visas sirds muzicēja saviem tautiešiem.
Neskatoties uz to, ka pāris mazliet par daudz iedzērušus līgotājus nācās atturēt no dūru vicināšanas, bet kādai meitenei dēļ slapjajā zālē neveiksmīgi paslīdējušas kājas saulgriežu nakts beidzās ar braucienu ātrās palīdzības automašīnā uz slimnīcu, šī nakts pagāja priekos un dziesmās līdz pat rīta gaismai.
Līgotājiem bija iespējas darīt to, ko katrs vēlas – dziedāt, dejot, ēst, dzert alu, piedalīties atrakcijās vai arī nē, vienkārši baudīt tautiešu sabiedrību, iespējams, iegūt jaunus draugus un varbūt… atrast papardes ziedu…