Kas sagaida Latvijas cilvēkus?

Nevienam nav noslēpums, ka šobrīd pasaulē norisinās banku, investīciju un nekustamo īpašumu krīze, kas skar visus, no ASV, līdz pat Krievijai, to jūtam Īrijā, bet ļoti krasi – Latvijā.
Šobrīd valsts amatpersonas jūtami ir sapriecājušās par inflācijas pieauguma apstāšanos, tomēr daudzi eksperti ir kritiski attieksmē pret šo procesu un prognozē jaunu kāpumu uz rudens pusi. Kas gan sagaida Latvijas cilvēkus tuvākajā nākotnē?

Arvien vairāk ārzemju kompāniju atsakās no iecerēm, kas saistītas ar Latvijas ekonomiku. Franču koncerns “Saint-Gobain” atteicies no ieceres pie Ikšķiles būvēt “Isover” siltumizolācijas materiālu ražotni, Ķīnas uzņēmēju grupa, kas bija iecerējusi ieguldīt trīs miljardus ASV dolāru gāzes sašķidrināšanas rūpnīcas būvniecībai Latvijā, no savas ieceres atteikusies. Liepājā kompānija “Arents un partneri” sadarbībā ar Vācijas uzņēmumiem “Gea Wiegand” un “Verbio” tomēr nebūvēs bioetanola ražotni, kurā bija plānots ieguldīt aptuveni 50 miljonus eiro.
Par pašmāju biznesu runājot, aina iezīmējas pavisam bēdīga. AS “Rebir” – ar 1.augustu no darba tiks atbrīvoti 533 uzņēmuma strādnieki, darbību pārtrauc Liepājas kafijas fabrika – līdz rudenim atlaidīs visus strādniekus, samazinoties pasūtījumiem, būvkompānijas sāk atlaist strādniekus – jau atlaisti 5-10% strādājošo, “Lauma Lingerie” aprīlī atlaida 14, maijā – 28, bet jūnijā un jūlijā – 89 darbiniekus, SIA “CED” pavasarī paziņoja par 45-50 darbinieku atlaišanu; SIA “Pondus” atlaida 40 darbiniekus. Šī gada pirmajos četros mēnešos saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiesās jau uzsākti 298 maksātnespējas procesi un par maksātnespējīgiem pasludināts 171 uzņēmums. Tāpat šajā periodā par maksātnespējīgiem pasludināti 226 uzņēmumi, kuru maksātnespējas procesi uzsākti iepriekšējos gados.
Šī ir tikai neliela daļa no skaitļiem, kas liecina, ka arvien lielāks skaits Latvijas cilvēku nākotnē raugās ar nopietnām bažām. Katram ir skaidrs – nav darba, tātad nav naudas. Bet reti kurai ģimenei Latvijā nav kredīta – par mājokli, auto vai citām lietām. Arvien biežāk aiz skaitļiem, starp rakstu rindām var nojaust – pieaug to cilvēku skaits, kas nespēj vairs maksāt. Konkrēta cipara nav, cik cilvēkiem uz šo brīdi ir grūtības ar kredītu maksājumiem, bet par to liecina arī tas, ka palielinās piespiedu pārdošanai izlikto objektu skaits. Ja maija sākumā tiesu izpildītāju datu bāzē bija paziņojumi par 172 izsolēm, 3. jūnijā tādu bija jau 214 – zemes gabali, meži, ēkas, dzīvokļi u.c.
Kredītu burbulis ir pārplīsis un var tikai minēt, cik daudzām ģimenēm tas izvērtīsies par traģēdiju.
Izrādās – arī ar šo situāciju var pelnīt. Masu mediji informē, ka drīzumā Latvijā varētu dibināties arvien jaunas parādu piedziņas kompānijas. Ar šo „ķēpīgo un sarežģīto”, bet ļoti ienesīgo biznesu vēlas nodarboties juridiskie biroji, kas varētu izveidot atsevišķas struktūras vai uzņēmumus, kuri būtu specializējušies parādu piedziņas un atgūšanas jomā. Parāds nav brālis, bet nez kāpēc atmiņā uzaust postpadomju laiks, kad muskuļoti un treniņtērpos tērpti vīri parādus piedzina ne jau ar juridiskiem līdzekļiem.
No valsts amatpersonu puses pagaidām valdošā attieksme ir – paši ņēmāt kredītus, paši arī tagad ķepurojieties kā protat. Šeit gribas piebilst, ja Amerikā kāds no senatoriem apgalvotu, ka amerikāņu ģimenes nespēja atdot kredītu ir tikai ģimenes pašas problēma, viņš nākošajā dienā vairs nebūtu senators. Žēl, bet Latvija nav Amerika…