Darba devēji vēlas algu iesaldēšanu

Pieaugot nemieram par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, Īrijas arodbiedrības, darba devēji un valdība joprojām cenšas panākt vienošanos par darba samaksu, ziņo RTE.
Arodbiedrības ģenerālsekretārs John Douglas ierodoties valdības ēkā uz sarunām, uzsvēra, ka cilvēki zemu apmaksātajos sektoros nevar sev atļauties algas samazināšanos situācijā, kad pārtikas un degvielas cenas turpina pieaugt.
Arodbiedrības jau iepriekš uzsvēra, ka nepiekritīs darba algas samazināšanai, kā arī brīdināja, ka jebkurš samazinājums pakalpojumu sfērā, īpaši medicīnā un izglītībā, tiks noraidīts.

Irish Bank Officials Association pārstāvis Larry Broderick atzina, ka pastāv ekonomiskas problēmas, bet valdība un darba devēji pakļauj darbiniekus preventīvam sitienam.
Darba devēju pārstāvis no IBEC uzsvēra, ka par ekonomikas samazināšanos liecina fakts, ka katru mēnesi pabalstu pieprasītāju skaits reģistrā pieaug par 7 000 cilvēku.
Premjers Brian Cowen apgalvo, ka sāpīgi samazinājumi ir neizbēgami, jo Valsts Kases iztrūkums šogad jau ir apmēram 1,2 miljardi eiro, tāpēc nepieciešams sabalansēt ieņēmumus un izdevumus.
Valdība nespēj ietekmēt starptautiskos faktorus, kas ietekmē ekonomikas lejupslīdi – pārtikas un naftas cenas.
IBEC vēlas panākt valsts investīciju turpināšanu un strādājošo darba samaksas iesaldēšanu.
Līdz šim darba algas Īrijā tika palielinātas regulāri: ar 2004.gada februāri minimālā alga stundā bija 7.00 €, ar 2005.gada maiju -7.65 €, ar 2007.gada janvāri – 8.30 €, ar 2007.gada jūliju – 8.65 €. Vairāku gadu laikā šī ir pirmā reize, kad tiek apspriests jautājums par algu iesaldēšanu. Eksperti uzskata, ka sociālo partneru sarunas varētu ilgt līdz pat rudenim, ja netiks panākts lūzums to gaitā.