Īrija ļauj piepildīt dažu labu sapni, kas pirms tam bijis nerealizējams. Arī mums, no tālienes atbraukušajiem, atliek vien zināt, ko vēlamies.
Portāls baltic-ireland sazinājās ar cilvēku, kurš ir piepildījis vismaz vienu savu sapni. Drīz būs 3 gadi, kopš Gundars Balodis dzīvo Īrijā, Ballinā Co. Mayo un nu jau kādu laiku viņš regulāri ietērpjas motociklista apģērbā, kopā ar sievu kāpj uz mocīša un dodas ceļā. Pagaidām tepat pa Īriju.
Gundars stāsta, ka dzīvojot Latvijā, viņam motocikla nebija, tas bija tikai sapnis, ko nevarēja atļauties.
Šeit tas sācies pavisam nejauši – kaimiņš, kurš tanī laikā vēl strādājis motociklu bodē par mehāniķi, reiz pajautājis, vai negribot nopirkt moci. Esot ļoti lēts, jo neejošs, bet varot sataisīt. Tā nu Gundars tika pie sava pirmā motocikla. Vaina izrādījās smieklīga, nomainīja drošinātāju un mocis aizgāja. Tas, protams, nekāds glaunais nebija, ilgu laiku bija stāvējis ārā zem klajas debess, tehniskais stāvoklis arī nebija perfekts, šo to nācās nomainīt, bet viņš brauca un tā šī “slimība” sākās.
Tas bija Suzuki Bandit 400, to vēl sauc par „sarkangalvīti” (cilindra galva sarkanā krāsā), bet Gundaram tas šķita tāds pamazs un “street bike” nebija gluži īstais stils, viņam vairāk vilka uz “enduro”. Beigu beigās Bandīts tika nopārdots, bet, kā saka Gundars, „bez moča vairs nebija tas”, tā kā beigās viņš devās uz banku un nopirka jaunu motociklu – Suzuki V-Strom 650A.
Runājot par dārdzību, Gundars saka, ka par velti jau nav nekas, pati braukšana nav neko īpaši dārga, jo degvielu mocis patērē mazāk nekā auto. Dārgs ir pats ekipējums – ķivere, jaka, bikses, cimdi, zābaki un tehniskā apkope pati par sevi arī prasa naudu, tāpat kā mašīnai. Termins “motociklistu vasara” gan Īrijai nav gluži atbilstošs, jo te var braukāt visu gadu, izņemot tās retās reizes kad piesalst. Vasarā gan ir vairāk mototūristu no citām valstīm.
Gundars stāsta, ka pagaidām braukā divatā ar vēl vienu motociklistu. Ne vienmēr brīvais laiks sakrīt kopā, citreiz tā ir diena, citreiz tikai pēcpusdiena. Atkarībā no laika tiek plānots brauciens – cik tālu var aizbraukt un kur vēl nav būts, pārsvarā tās ir vietas, kuras var izbraukāt dienas laikā. Protams, pa lietu īpaša prieka braukt ar motociklu gan nav, bet bez tā neiztikt, ņemot vērā Īrijas nepastāvīgos laika apstākļus. Ceļotāji nesmādē arī lauku ceļus un Gundars saka, ka Īrijas ziemeļrietumu daļa ir apceļota. Ir doma doties arī ārpus Īrijas, vajag tikai laiku un finanses un lai tas viss sakristu. Kā Gundars saka – krieviem ir teiciens “kak toļko, tak srazu”.
Gundars labprāt šeit, Īrijā atrastu “sugasbrāļus” un “māsas”, taču izskatās, ka latvieši šai ziņā ir diezgan kūtri. Uz viņa aicinājumu pievienoties portālā baltic-ireland diemžēl nav atsaucies neviens. Jācer tomēr, ka domubiedri atradīsies.
Lai labi ripo un lietus nelīst!
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
ziga IRELAND Says:
August 12th, 2008 at 11:39 am
Vispār jau dīvaini, ka tie, kuriem būtu visvieglāk satikties (jo ir savs transports – moči), nav vēl noorganizējuši kādu latviešu Vēja brāļu apvienību.
Vienmēr, kad par kaut kādu pāsākumu vai notikumu iet runa, neierašanās tiek attaisnota ar transporta trūkumu.
Lacis IRELAND Says:
August 12th, 2008 at 9:19 pm
Nuu cik es zinu tad man bijushais darba koleegjis pirms avarijas vienmer ar vineu barinju savacas kopa un braukaja apkart…bet tie bija lietuvieshi
Es ar gibu tadu mopedu(moci)