Suņu skriešanās sacensības

Greyhound racing – suņu skriešanās sacensības ir Īrijā ļoti populārs azartspēļu veids, līdzīgi kā zirgu skriešanās sacensības. Daudzās valstīs tās tiek organizētas amatieru līmenī kā izklaide, bet Īrijā, Lielbritānijā, ASV un Austrālijā tas ir nopietns azartspēļu bizness.
Suņu skriešanās sacīkstes piedalās kurti, kuri seko viltus medījumam, tradicionāli tas ir mākslīgais trusis vai zaķis, kamēr sasniedz finiša līniju. Uzvarētājs ir tas, kurš pirmais šķērso finiša līniju.

Kurti ir suņu šķirne, kas sākotnēji tika izveidota tieši skriešanās spēlēm un sacīkstēm. Garo, spēcīgo kāju un platā krūšukurvja salikums veido tādu aerodinamiku, kas šīs šķirnes suņiem ļauj sasniegt ātrumu 72 km/h pusotras sekundes laikā.
Suņu skriešanās sacensības ir radušās medībās ar dzinējsuņiem. Pirmās sacensības, kad suņi skrēja pa taisnu līniju, ir reģistrētas 1876.gadā Hedonā, kas notika ap Brentas ūdenskrātuvi, kas plašāk pazīstama kā „Velsas Arfa”. Tomēr šis eksperiments nekļuva populārs. Skriešanās sacensības tādā veidā kā tās notiek tagad – pa apaļu vai ovālu treku, sāka attīstīties pēc tam, kad amerikānis Ouens Patriks Smits 1912.gadā izgudroja mehānisko jeb mākslīgo trusi. 1926.gadā amerikānis Čārlzs Mūns to atveda uz Lielbritāniju un sāka rīkot sacīkstes.
Suņu skriešanās sacensības kļuva par ļoti populāru izklaidi vīriešiem un to neatņemama sastāvdaļa bija arī derības. 1930.gadā tika ieviests jauns derību veids – totalizators.
Īrijā suņu skriešanās sacīkstes kontrolē un attīsta komerciāla, daļēji valstiska organizācija Irish Greyhound Board (IGB). Tā pārvalda totalizatora pakalpojumus visās suņu skriešanās sacensībās visā valstī, saskaņā ar speciālu 1958.gadā izdotu likumu. Pavisam Īrijā darbojas 17 licenzēti suņu skrējienu treki, no kuriem 9 pieder IGB, bet pārējie – privātuzņēmējiem.