Jāsamazina Eiropas dārgākā valsts aparāta izdevumi

Viens no trim sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pagaidām valdības īstenoto sociālo dialogu Nacionālās Trīspusējās padomes līmenī uzskata par formālu “tvaika nolaišanu”, norādot, ka diskusijas par reāliem skaitļiem 2009. gada valsts budžetā sāksies vien tad, kad valdība būs izpildījusi savu mājas darbu – būtiski samazinājusi valdības dienestu izdevumu īpatsvaru budžetā. LBAS neplāno mīkstināt savu pozīciju par algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām, taču norāda, ka tās uzskati vairākos būtiskos jautājumos saskan ar valdības un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) nostāju.

Ar valdību LBAS ir vienisprātis vairākos jautājumos, kas skar budžeta izdevumu sadaļu – būtiski samazināt valdības dienestu izdevumus, kā arī nepalielināt algas tiem valsts sektorā strādājošajiem, kuriem darba atalgojums mērāms tūkstošos latu. “Tomēr atšķirības parādās, kad sākam runāt par skaitļiem. Piemēram, valdība savu ministriju izdevumus ir gatavas samazināt par nedaudz vairāk nekā 10 procentiem, kamēr mēs uzskatām, ka minimālajai prasībai būtu jābūt vismaz 15 procenti,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

Latvijas Banka ir veikusi šokējošus aprēķinus, pierādot, ka Latvijā valsts aparāts ir pārliecinoši pats dārgākais Eiropā – 2006. gadā vairāk nekā 20 % no valsts budžeta sastādīja valsts dienestu izdevumi, kamēr Igaunijā šis skaitlis bija ap 7 %.

Vairāki no LBAS pagājušajā nedēļā valdībā iesniegtajiem priekšlikumiem budžeta ienākumu palielināšanai un izdevumu samazināšanai sakrīt ar otra sociālā partnera – LDDK priekšlikumiem. Praktiski identiska ir nostāja uzņēmējdarbības stimulēšanas jautājumos, t.sk., reinvestētās peļņas atvieglošanā, nodokļu nepalielināšanā u.c.

Turpretī par absurdu LBAS uzskata NTSP sēdē izskanējušo ideju sniegt dažāda veida atbalstu zemu atalgoto profesiju pārstāvjiem, kas liecina par vēlmi atgriezties pie 90to gadu sākuma metodēm, kad iedzīvotājiem tika izplatīti taloni, par kuriem iegādāties nepieciešamās preces.

“Mēs taču runājam nevis par dzīves pabērniem, kuri nespētu paši sev nopelnīt pārtiku, bet gan par cienījamām profesijām – ārstiem, pedagogiem, policistiem, kuri diemžēl atkarīgi no valsts finansējuma. Mums vienkārši jānodrošina viņiem iespēja adekvāti nopelnīt un nebažīties par straujo inflācijas kāpumu,” saka LBAS vadītājs.

16. septembrī notikusī Nacionālā Trīspusējās padomes sēde, kura jau otro nedēļu pēc kārtas tika veltīta valsts budžeta apspriešanai, pierādīja, ka Finanšu ministrija joprojām nav gatava sniegt profesionālus komentārus par LBAS un LDDK priekšlikumiem, savukārt premjerministrs nevar dot solījumus, kamēr Finanšu ministrija nav veikusi aprēķinus par visu ministriju iespējām ietaupīt budžeta līdzekļus. “Šobrīd valdībai ir apjomīgs mājas darbs, ar kuru viņiem jātiek galā tuvāko divi nedēļu laikā. Cik tas būs sekmīgs – tas atkarīgs no katra ministra izpratnes par situācijas nopietnību,” uzskata P. Krīgers.

Jau ziņots, ka LBAS valdībai norādījusi uz vairāk nekā 10 iespējamiem veidiem, kā valstij būtiski palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus, vienlaicīgi saglabājot plānoto algu pieaugumu zemu atalgotajām profesijām. Vienlaikus LBAS uzstāj uz pamatprasībām par minimālās algas palielināšanu līdz 180 latiem un neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 108 latiem, kā arī inflācijas kompensēšanu valsts sektorā strādājošajiem gada inflācijas apmērā. Tāpat ir pieprasīts vismaz par 15 procentiem samazināt izdevumus valsts birokrātiskajam aparātam, nepalielināt nodokļus uzņēmumiem, kā arī turpmāk nepieņemt nevienu sociāli jūtīgu jautājumu bez tā saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.

Pēteris Krīgers,
LBAS priekšsēdētājs