Kora “eLVe” ceļojums uz Gērnsiju

Daudziem pazīstamais Īrijas latviešu koris „eLVe”, ko vada diriģente Inguna Grietiņa, šonedēļ devās ceļā uz Lamanšu, kur nelielajā Gērnsijas salā piedalījās Viktora Igo vārdā nosauktajā starptautiskajā mūzikas festivālā.
Ceturtdien, 18.septembra pievakarē kompānijas „Flybe” neierasti mazā lidmašīna ar koristiem nolaidās Gērnsijas lidlaukā, kur dziedoņus sagaidīja viens no festivāla organizatoriem Ričards.
Autobuss visus aizvizināja līdz 250 gadus vecajai viesnīcai „Captain Cook Hotel” un ne sevišķi garais ceļš līdz tai bija pārpilns ar pārsteidzošiem iespaidiem.

Vispirms nevarēja neapbrīnot autobusa šofera meistarību, lavierējot pa ārkārtīgi šaurajām St.Peters Port ieliņām, kad šķita, ka brīžiem autobusam „jāievelk vēders”, lai tiktu cauri ielas malā novietotajām automašīnām. Ik pa brīdim kāds gājējs bija spiests pieplakt mājas sienai, lai palaistu garām braucošo milzi. Katrā ziņā sajūta bija tieši tāda – Gulivers ieradies liliputu zemē. Otrs pārsteigums – mazā sala, kuras platība ir tikai 63 kvadrātkilometri, piedāvā brīnišķīgas ainavas, kurās organiski sadzīvo gan modernais, gan vēsturiskais, gan kalni, gan ielejas.
Pēc iekārtošanās viesnīcā, koris tiek iepazīstināts ar nākošās dienas plānu un ir skaidrs, ka diemžēl salas apskatei laika praktiski nebūs. Koristi nolemj – atbrauksim citreiz, lai labāk iepazītu šo interesanto un ārkārtīgi neparasto pasaules nostūrīti.
Festivāla diena sākas agri – 7.15 brokastis un 7.45 jau ir klāt vairākas automašīnas, kas aizvizina kori uz BBC Guernsey radio studiju, kur kopā ar vietējo kori Guernsey Chorals nodziedam neoficiālo salas himnu. Diezgan steidzīgi top foto pie BBC studijas, jo jau plkst.11.00 viesnīcā ir paredzēta radio intervija ar kora „eLVe” diriģenti Ingunu Grietiņu, Londonas tautas deju kopu un latviešu folkloras kopu „Dūdalnieki” no Jorkšīras, kas tiek pārraidīta tiešraidē.
Pēc tam visi dodas uz savām istabām, lai sapostos, uzvilktu tautas tērpus, sapītu bizes un mazliet „ievilktu elpu” pirms došanās uz festivāla vietu.
Plkst.13.00 autobuss koristus, folkloras grupu un dejotājus jau ved uz Princess Royal Centre for the Performing Arts, notiek iedziedāšanās un mēģinājums, bet plkst. 15.00 sākas pirmais koncerts.
Skatītāju nav daudz, tie ir pārsvarā vecāka gadagājuma ļaudis, jo ir darba dienas vidus. Koncertā mijas „Dūdalnieku” spēlētās un dziedātās latviešu tautas melodijas un dziesmas, Londonas deju kopas lustīgie danči un arī kora izpildītās tautas dziesmas un to apdares. Koncerts noslēdzas ar „Pūt vējiņi” visu koncerta dalībnieku izpildījumā. Emocionāls brīdis un, šķiet, ka arī klausītāji to sajūt. Sirmās māmuļas pēc koncerta nāk klāt un saka paldies par skaistajām dziesmām un dejām.
Pēc pirmās uzstāšanās varam mazliet atpūsties, apēst koncerta organizatoru sarūpētās picas un visi kopā arī lustīgi uzdziedāt – kā gan bez tā, ja kopā ir tik daudz letiņu…
Vakara koncerts sākas 20.00, skatītāju ir vairāk un to vidū ir sadzirdama arī latviešu valoda. Tomēr esam gan gaidījuši lielāku tautiešu atsaucību, jo pēc neoficiālām ziņām uz salas strādā apmēram 4000 latviešu. Šoreiz „Pūt vējiņi” noslēgumā izskan īpašā gaisotnē, jo daļa publikas dzied līdzi un dažu acis mirdz īpaši. Koncerta organizators Ričards pēc tam saka – tā bieži nenotiek, bet arī viņa acīs no aizkustinājuma sariesušās asaras.
Pasākums beidzas ar lustīgu sadancošanu – „Plaukstiņpolku”, „Tūdaliņ, tagadiņ” un „Riņķa danci” dejo gandrīz visi klātesošie, gan dziedātāji, gan dejotāji, gan skatītāji. Visiem ir jautri un negribas šķirties, bet diemžēl autobuss jau ir klāt un mums jādodas uz viesnīcu.
Noguruši, bet ļoti gandarīti sestdienas rītā braucam uz Gērnsijas lidostu un koristu omu nespēj sabojāt nekas, pat nedaudz kašķīga un īgna lidostas darbiniece, kura liek visiem svērt rokas bagāžas somas. Vēl pēdējā dziesma, kas veltīta mūsu tautietei Vinetai, pateicībā par to, ka viņa noorganizēja iespēju korim piedalīties šajā festivālā. Laba vēlējumi, fotografēšanās, solījumi šeit vēl atgriezties un – atkal jau esam lidmašīnā. Brīnišķīgie laika apstākļi ļauj vēl skatīt viesmīlīgo Gērnsijas salu un arī Britu salas no putna lidojuma un pēc apmēram stundas esam atkal Dublinā.
Koris ir gan parādījis sevi, gan iepazinis citus interesantus kolektīvus un cilvēkus, guvis atkal jaunu pieredzi un draugus. „eLVe” tagad pazīst arī Gērnsijas salā un jācer, ka turpmāk nevienam vairs nevajadzēs pārliecināt festivāla organizatorus par to, ka koris var tajā piedalīties. Ticam, ka tie salinieki, kas bija festivāla koncertos, un bija jau iepazinuši latviešus kā čaklus strādniekus, šoreiz ieraudzīja mūs arī kā talantīgus dziedātājus un dejotājus, kā cilvēkus, kas prot saglabāt latvietību jebkur pasaulē.