Es atbraucu…
Lasītāja raksts
Es atbraucu…Tā varētu nosaukt šo stāstu. Neliels stresiņš, kilogramu limits čemodānam, skumdinošas atvadas, savdabīgais lidostas troksnis un – zem manis jau naksnīgā Īrija.
Arī mani uz šo zemi aizveda tā pati taciņa, kas daudzus – finanses. Students, kuram sesija beidzas līdz ar Līgo dziesmām, nespēj konkurēt Latvijas darba tirgū…
Un kā jau kārtīgam studentam – iespēja taču ir jāizmanto! Manā gadījumā par iespēju es dēvēju darbu Īrijā, savos divos brīvajos vasaras mēnešos.
Es biju un redzēju – vēl neskaitās.
Es biju un piedzīvoju – tā jau ir vērtība.
Uz mani attiecas abi šie varianti. Jā, es biju ciemojusies Īrijā jau vairākas reizes, bet pašai izdzīvot kaut vai kumosiņu no aizceļojuša latvieša dzīves – tas jau ir kaut kas īpašs! Paldies Dievam, es aizbraucu pie saviem radiniekiem. Tātad – neizbaudīju skarbo dzīves iesākšanu no pilnīgi nekā.
Jā – var apgalvot – nu, tas taču nav nekas īpašs – darbs ārzemēs. Nu kas tad tur tāds?
Es tomēr tam negribētu piekrist. Es negribu arī piekrist katram izceļojušā latvieša zaimotājam. Un – es negribu piekrist arī katram šādas dzīves slavinātājam. Es gribu apgalvot, ka visi šie cilvēki, kuri dzīvo aizceļojušā latvieša dzīvi, ir īpaši! Visi šie latvieši ir pavisam savādāki. Kā nu kurais, bet tomēr visi – īpaši!
Un tikai tagad, kad es uz diviem mēnešiem iejutos šādā dzīvē, es sapratu, ka dzīvošana Īrijā nemaz nav tāds vienkāršs „bēgšanas akts”. Jā, varbūt dažreiz arī tas. Bet – un tas ir liels bet – aiz katra Īrijas latvieša stāv stāsts. Katram savādāks. Citam dramatisks. Citam sarkastisks. Citam – īsta komēdija. Citam – absolūta izmisuma drāma. Bet to tik reti pamana.
Es gribu katram vienam latvietim Īrijā novēlēt ieraudzīt savu stāstu un pamēģināt apjaust šī stāsta jēgu uz kopējās, Dieva radītās, krāsu paletes – dzīves. Jo nav nejaušības, ir tikai dievjaušības.
Es esmu laimīga, jo esmu atpakaļ. Ar asarām acīs izkāpu no lidmašīnas. Ar dziļu ieelpu atkal sajutu Latvijas priežu meža gaisu. Un ar baudu notiesāju mammas līdzpaņemtās kotlešmaizes. Un sapratu – ka nevaru šo zemi, šo savu Latviju, nemīlēt!
Es ticu, ka Īrijā ir vēl daudz tādu, kas savu mīlestību uz Latviju nav zaudējuši un nezaudēs. Nu – kāda saujiņa trako, tā teikt! Un ziniet? Trakajiem pieder pasaule!
Elana Visocka
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
SKAĻRUNIS IRELAND Says:
September 24th, 2008 at 9:02 pm
Divas vecenes saplūcās!!!
DĀRGUMIŅŠ:) IRELAND Says:
September 24th, 2008 at 9:16 pm
Ināra! Tev vajadzētu dabūt sev veci, kas kaut nedaudz, bet mazinās Tavu depresiju.
Es arī esmu šeit 8 gadus, bet jūtos brīnišķīgi. Aizbraukt paelpot priežu meža smaržas, vai pacopēt uz ledus-katrā laikā, bet atgriezties uz dzīvi patreiz, tik daudz es izdzert nespēju.
saulīte IRELAND Says:
September 24th, 2008 at 10:15 pm
SKAĻRUNI, cik Tu šovakar esi izdzēris?
aha UNITED STATES Says:
September 24th, 2008 at 10:50 pm
Bet LV Rebir sarazoja 3,5tk.bezdarbnieku,Amber furniture ap500pirms gada,tagad5%ierednu samazinasot,ir ari kadi magistri.Tie traukus nemazgas,gridas ari ne,est nevaris,cilvekus nearstes,neapkalpos.Par inzenieriem nestradas,un desmiti tukstosi Human Resources Managment,psihologiju,sociologiju,filosofiju macas,tak pat uzskaitvezus aizvietot nespes,ar rokam nestradas,ko vini vadis?Ko meklet LV,kur visi tikai vadit grib macities,kas strada un negrib par bomzi,tam cels zinams,kur doties,kur nepalikt.
Dolče LATVIA Says:
September 25th, 2008 at 6:58 am
vinnija IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 7:46 am
pilnīgi piekrītu saulītei arī ar mani tā ir, ka ceru atgriesties Latvijā, nu jā arī man tur ir īpašumi, kas gaida, es ceru, ka vecumdienas tur varēšu pavadīt, jo tagad galvenais ir izskolot bērnus te, bet nu kā Dievs būs lēmis tā arī būs – augšā jau viss ir nolemts, tik mēs to nezinam vai ne tā?
Ziga IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 8:17 am
Fenomenāls secinājums par manu personīgo dzīvi tikai no tā, ka vairs neilgojos tik ļoti pēc Latvijas kā daudzus gadus atpakaļ. Lēnām pār tiltu, Ināra! Dzīvojam Īrijā visa ģimene, bērni te iet skolā. Un neesmu es “īstā” latviete, esmu vienkārši latviete, kuru dzimtene piespieda doties cilvēka cienīgas dzīves meklējumos. Kura ar savu darbu šeit ir izcīnījusi vietu zem saules.
Runājot par atgriešanos, jā, par to tagad vairs skaļi nerunāju, tiešām būs tā, kā Liktens būs lēmis. Sen atpakaļ es biju pārliecināta, ka esmu te uz vienu gadu, tik, cik ilgi bija pirmā darba atļauja. Toreiz tā arī skaļi deklarēju: pēc gada braukšu mājās. Tad vēl pēc gada un tad vēl pēc gada… Tāpēc tagad vairs nekādas sapņu pilis nebūvēju. Tas, ko es vēlētos ir viens, bet dzīves realitāte ir pavisam kaut kas cits.
Aha! UNITED STATES Says:
September 25th, 2008 at 9:46 am
Nuja. LV jau ta ir,palasiet lu.lv,un va.lv augstskolu lapas, kuras spec.cik budzeta vietu ir. Turisma,teologu,politologu,utml. Bet trukstot visadu skolotaju,arsti,masas un lidzigie. Ja naudas nav,jamaca tie ko vajag par nodoklu naudu. Parejie lai maksa. Un cenas,pask. Eiropas maksas un LV. Salidzinot tas,plus algas:nav komentaru. Parkvalificeties letak eiropa,ne LV. Zel jau.
Aha! UNITED STATES Says:
September 25th, 2008 at 10:06 am
Nekur nav jabrauc, interneta apskaties maksas,algas un cenas. Ta ka no LV brauks vel projam.Un nevajag rakstit ka vietas nebus.Visiem nav jamekle darbs,var ari ka uznemeji darboties. Pec 2.pas. Kara bija baigs bezdarbs, LV begli kaut ka tomer izvilka.
Sarmīte IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 11:28 am
Nupat es esmu tik dusmīga, ka šķiet, tūlīt uguni spļaušu! Ar kādām tiesībām tu, Ināra drīksti nomelnot mani un manus bērnus? Pēc taviem vārdiem iznāk, ka es šeit esmu kādam kaklā uzkārusies un nedomāju normāli dzīvot un integrēties. Un vēl es esot krieviete, kam nav dzimtenes! Traka suņa murgi! Es, starp citu, Īrijā dzīvoju nepilnus 2 gadus, dzīvoju viena ar saviem bērniem un man nav ne prātā nākusi doma ar kādu iepazīties, mans mērķis ir nodrošināt normālu dzīvi saviem bērniem. Jā, mans vectēvs ir krievs, nevar jau visi būt kristāltīri latvieši, bet manī, varbūt, ir vairāk latviskā, kā dažā labā krūmu patriotā. Cik gan tas ir latviski – dzīvot 8 gadus Īrijā un brēkt – es tā īstākā Latvijas patriote, man skuju smarža vajadzīga, bet jūs, visi pārējie esat draņķi un nodevēji! Es un mani bērni ir integrējušies Īrijā, ja tu saproti šā vārda nozīmi, bērni sekmīgi mācās skolā un es saņēmu jaunu, labāk apmaksāta darba piedāvājumu, neskatoties, ka Īrijā ir krīze. Tas tāpēc, ka mēs esam apguvuši tās valsts, kurā dzīvojam, valodu, un mans darbs tiek novērtēts, jo es strādāju labi. Es, varbūt, visu atlikušo mūžu nodzīvošu Īrijā, bet latviete es palikšu tik un tā, tā ka nākošo reizi padomā, pirms “uzbrauc” citiem.
nuu IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 2:37 pm
vispar diezgan stulbs raksts. ko ar to autors gribeja pateikt ta ari nesapratu. to ka mums visiem, nu vismaz lielakajai dalai,velk uz majam, tas tapat ir skaidrs, bet realitate notur te. ko var visu laiku malt vienu un to pasu.
vinnija to sarmītei IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 3:26 pm
Sarmīt Tu sajauci nikus laikam, kas tad Tu esi sarmīte vai saulīte, ak jā un izklausies pēc saprātīgas būtnes, malacis tā turpināt – lai veicas
Inara IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 4:38 pm
Meitenes nekashkeesimies,katram ir noteikts savs liktenis-un mainit to nav muusu speekos. Neviens jau nenosaka kur un ar ko dzivot-taa ir briva katra izveele-un ir atkariga no veiksmes. Raksts ir labs-tas ir vinas viens dzives periods-un vinas veelme atgriezties maajaas-neredzu kas tur pelams.Lai mums visiem veicaas te un Latvijaa.
saulīte IRELAND Says:
September 25th, 2008 at 5:03 pm
Vinnija, es esmu Saulīte, bet Sarmīte ir Sarmīte..Vienkārši Ināra drusku atkārtojās un mums abām ar Sarmīti “uzbrauca” ar vieniem un tiem pašiem vārdiem.
Bet nu tiešām – nav ko skaldīt matus, tāpat katram sava dzīve jādzīvo, ne citu…
Rencis LATVIA Says:
September 25th, 2008 at 7:17 pm
Ļoti skaista tā ,,Dzimtenes mīlestība,, Elanas tēlojumā, bet neskatoties uz visu sirdsdegsmi viņai uz maizes to uzsmērēt neizdodas un bija veseli 2 mēneši jānes darba moku krusts Īrijā.