Dvēseles Vibrāciju Pakāpienu seminārs Bagātības Pakāpiens
Kā lai pasaka to, ko var tikai piedzīvot?
Viena no iespējām – ļaut to piedzīvot katram pašam. Mēs – Linda un Māris, esam piedzīvojuši spēcīgāko pārvērtību ar mums, kas notika šovasar “Millionaire Mind Intensive” seminārā, Kanādā. Tas ir būtiski pārvērtis mūsu pasaules, ļāvis izjust dzīvi daudz dziļāk pirmām kārtām jau katram pašam sevī.
Tās ir fantastiskas zināšanas un pieredze, ko ir ļoti grūti paturēt pie sevis un nedalīties ar citiem, un tāpēc mēs nolēmām tajā dalīties, izveidojot semināru, kur apkopotas spilgtākās pieredzes no šī semināra, kā arī citām dzīves mācību stundām. Šīs pieredzes ļāvušas mums kļūt par labākiem cilvēkiem šai pasaulei, sasniegt savus mērķus un iemācījis būt laimīgākiem cilvēkiem.
“Viss ir galvā”, tā var teikt par katru situāciju, kurā cilvēki dzīvē nonāk, un mūsu domāšana ir ļoti spēcīgs rīks, kas veido mūsu pašu nelaimi un laimi, nabadzību un bagātību, šķēršļus un iespējas, neveiksmes un sasniegumus. Cilvēks var iemācīt sevi domāt un izjust dzīvi citādi, iepazīt sevi, atrast savu īsto dzīves jēgu, un galu galā – noticēt, ka dzīve ir nevis ciešanas, bet gan personīgā izaugme, pozitīvās enerģijas vairošana pasaulē, un visu šo panākumu svinēšana.
Turklāt – caur to visu ir pilnīgi dabīgi arī kļūt bagātam!
Tieši tagad, kad visa pasaule mainās uz pilnīgi jaunu uztveres līmeni, ir īstais brīdis mosties un sākt strādāt ar sevi no iekšpuses. Tev ir jāsaprot, ka viss notiekošais ir tieši atkarīgs no Tevis – neviena cita te nav, kas mūsu vietā var dzīvi padarīt labāku, tikai mēs paši.
Vai Tu būsi starp tiem, kas nolīdīs stūrī, uzvilks segu pāri galvai un gaidīs, kad kāds cits par Tevi parūpēsies? Vai varbūt arī Tu būsi tas, kurš celsies un mērķtiecīgi būvēs savu dzīvi un padarīs labāku visu sev apkārt?
Tu kļūsi viens no tiem, kas spēj jebko, ko vien vēlas!
Šajā seminārā nekas netiks pārdots, netiks piedāvāts ieguldīt naudu vai iesaistīties kādos citos darījumos. Tas būs katra individuāls darbs ar sevi, savu domāšanu un pasaules uztveri.
Daži no jautājumiem, kas tiks atbildēti:
• Bagāti cilvēki kļūst vēl bagātāki. Šķiet, ir kāds neredzams magnēts, kas pievelk naudu un panākumus. Kas tas ir par magnētu un kā to izveidot?
• Varbūt Tu kautrējies vien padomāt par to, ka varētu būt bagāts un veiksmīgs cilvēks?
• Kādēļ, strādājot ārpus Latvijas, citiem cilvēkiem dzīves līmenis uzlabojas, bet citiem – nē?
• Ja Tu pelni 1000 EUR mēnesī, kādēļ Tu nepelni 2000 EUR? Ja Tev ir miljons, kādēļ nav divi?
• Kādēļ nepietiek ar “pareizo atbilžu” zināšanu, un kā tās pārnest uz reāliem rezultātiem?
• Kas mūs notur šī brīža līmenī jebkurā jomā? Kā paplašināt savus panākumus jebkurā virzienā?
• Ko mums par naudu un tās pelnīšanu tā īsti nav mācījuši?
• Kā domā pasaules bagātākie cilvēki?
• Kā mēs attiecamies pret panākumiem, naudu, veselību, laimi, veiksmi, prieku?
• Naudas pārvaldīšanas metode, kas ved pie finansiālas brīvības.
• Bagātības veidošana ir iemācāma spēja – ir tikai jāseko noteiktai instrukcijai.
• Semināra laikā radīsi atbildes uz saviem iekšējiem jautājumiem, un uz visiem laikiem izmainīsi savu panākumu programmu.
• Seminārs ir neaizmirstams un neatgriezenisks pakāpiens ceļā uz bagātību un izdošanos.
• Oficiālā tēma patiešām ir nauda, taču iekšējās pārmaiņas būs pamats jaunās pasaules sastapšanai, kurā naudas loma, iespējams, būs citāda nekā līdz šim.
Seminārs notiks 1. novembrī
Vieta: The g Hotel, Wellpark, Galway, Ireland
Laiks: 8:30 – 20:00
08:30 – 09:00: Ierašanās un Reģistrācija
09:00 – 12:00: Seminārs
12:00 – 12:20: Tējas/kafijas pauze
12:20 – 14:00: Seminārs
14:00 – 14:40: Pusdienas
14:40 – 17:00: Seminārs
17:00 – 17:20: Tējas/kafijas pauze
17:20 – 20:00: Seminārs
Ģērbšanās stils – gandrīz lietišķi, tomēr brīvi.
Līdzi jāņem 50 EUR naudas zīme darbam ar sevi.
Uz vietas būs pieejams viss pārējais.
Treneris: Māris Veide – cilvēks, kurš spēcīgi pārveido sevi, savu dzīvi, un palīdz to darīt citiem.
Asistēs: Linda Romāne – meitene ar neizsmeļamiem enerģijas resursiem un vēlmi padarīt šo pasauli labāku.
Reģistrēties šeit:
Jautājumus sūtiet uz e-pastu: info@dvp.lv,
vai zvaniet Lindai: 0851600964
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
SKAĻRUNIS IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:34 pm
Johan,pastāsti kko vairāk par savu ideju.Ziemassvētku deju vakari-izklausās fascinējoši.Vai tās dejas uzlabos dejotāju materiālo stāvokli?Vai deju kursi spēs izmainīt karmu? Vai ir garantija,ka nākamajā dzīvē es kā dejotajs būšu miljonārs?Kādēļ tieši Ziemassvētku dejas? Nu neesi tak tāds maita,kā , nu paskaidro…
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:35 pm
Mežu izzušanas nodarītais kaitējums globālajai ekonomikai izmaksā vairāk nekā pašreizējā banku krīze, liecina pēc Eiropas Savienības pasūtījuma veikts pētījums, kurā izvērtēti naudas izteiksmē tie “pakalpojumi”, ko daba cilvēkiem sniedz par brīvu, piemēram, tīra ūdens resursu nodrošināšana un ogļskābās gāzes absorbēšana.
Strauji sarūkot mežu platībām, šie “bezmaksas pakalpojumi” vairs nav pieejami un cilvēcei atliek divas iespējas. Viena – ieguldīt līdzekļus mākslīgu ūdenskrātuvju būvē, siltumnīcefekta gāzu piesārņojuma samazināšanā un tādu pārtikas resursu audzēšanā, kas kādreiz cilvēkiem bija pieejami par brīvu. Otra – iztikt bez tā visa. Tomēr dārgi maksā gan viens, gan otrs variants, un īpaši smagi nākas ciest trūcīgākajai cilvēces daļai.
Mežu izzušana gada laikā naudas izteiksmē izmaksā no diviem līdz pieciem triljoniem dolāru, teikts pētījumā “Ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības ekonomika”, ko savas nesenās ES prezidentūras laikā ierosināja veikt Vācija un kam līdzekļus devusi Eiropas Komisija.
Kā raidsabiedrībai BBC sacījis pētījuma vadītājs, Vācijas Bankas ekonomists Pavans Suhdevs, dabas vides zudumi krietni vien aizēno zaudējumus finanšu tirgos. “Tie ir ne vien lielāki apmēru ziņā, bet arī ilgstoši, jo tupinās gadu no gada,” viņš piebildis. “Ja Volstrīta līdz šim brīdim saskaņā ar dažādām aplēsēm finansiālajā sektorā zaudējusi vienu līdz pusotru triljonu dolāru, patiesība ir tāda, ka saskaņā ar pašreizējiem ātrumiem mēs ik gadus zaudējam dabas kapitālu divu līdz piecu triljonu dolāru apmērā,” viņš piebildis.
Pētījuma pirmā fāze tika pabeigta maijā, kad darba grupa paziņoja savu atzinumu – mežu samazināšanās izmaksas līdzinās aptuveni 7% iekšzemes kopprodukta. Otrajā fāzē paredzēts pievērsties citām dabas sistēmām.
Daudzas valstis, kompānijas un globālās organizācijas jau sākušas atvēlēt līdzekļus mežu saglabāšanai, un iedīglī pat iezīmējusies zināma tirdzniecības sistēma dabisko ekosistēmu attīstīšanā – pēc analoģijas ar oglekļa dioksīda kvotu tirdzniecību.
Tiesa gan, dzirdētas arī ētiska rakstura iebildes pret dzīvās dabas novērtēšanu tīri finansiālā izteiksmē vien. Tomēr izteikts arī pretarguments – desmitiem gadu ilgie aicinājumi saglabāt bioloģisko daudzveidību kā vērtību pašu par sevi nav bijuši pietiekami iedarbīgi, tāpēc acīmredzot jāmeklē cits ceļš.
Grūti pateikt, vai Suhdeva argumenti atradīs dzirdīgas ausis politiķu vidū pašreizējā saspringtajā finansiālajā situācijā, tomēr viņš atzinis, ka valdība un uzņēmēji jau sākuši viņā ieklausīties un pat jautāt, kas šai ziņā būtu darāms.
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:37 pm
Mūsu nākamā apstāšanās vieta bija mīlīgā un mierpilnā Kurzemes pilsētiņa Bārta, kurā patlaban dzīvo 730 iedzīvotāju. Šīs pilsētas pierobežā, prom no nezinātāju acīm vēl aizvien paslēpusies padomju laiku atlieka – Bārtas raķešu bāze, ko tad arī nolēmām apmeklēt. Kā draudzīgi mūs aicināja vietējais gids Jānis Gūža: “Brauksim apskatīt padomju grēkus!”
Bāzes būvniecība uzsākta 1959. gadā. Vieta izvēlēta acīmredzamu iemeslu dēļ – gan robeža tuvu, gan apkārt slejas plaši un neapdzīvot meži. Izrādās, raķešu bāzes būvniecība prasījusi upurus no vietējiem iedzīvotājiem – sešas saimniecības no saviem īpašumiem izliktas. Celtniecība ritējusi lielā slepenībā, angāru konstrukcijas no Krievijas atgādātas ar kuģiem un vilcieniem, bet bāzes teritorijā ievestas tikai nakts aizsegā.
Ar Bārtas raķešu bāzi saistās arī īsts spiegu stāsts – 1976. gadā, dienā, kad bija paredzēta bāzes atklāšana, ieradies ģenerālis. Viņam tad nu izrādīta bāze, pastāstīts, kas un kā, ģenerālis visu apskatījis un devies prom. Nākamajā dienā Amerikas presē parādījies apsveikums Padomju savienībai sakarā ar jaunas raķešu bāzes atklāšanu. Izrādās, pāris stundas pirms īstā ģenerāļa ierašanās Bārtā viesojusies amerikāņu spiegs Paņkovskis, uz kura sirdsapziņas gulstas arī Mežciema bāzes nodošana. Stāsta noslēgums ne gluži spiegu filmu garā – KGB vīri spiegu noķēruši un nošāvuši.
Padomju gados Bārtā darbojusies gan raķešu remonta bāze, gan atradies Baltijas kara flotes rezerves sakaru punkts (tas gadījumiem, ja Liepājas sakaru punkts tiek sabumbots), tāpat bāzes teritorijā atradies mistisks bunkurs, kas bijis aprīkots ar lielu skaitu satelītantenām, par kuru pielietojumu vēl tagad īstas skaidrības neesot. Tāpat ne visā bāzes teritorijā noskaidrots, kas atrodas pazemē. Vietām ir durvis uz trepēm, kas ved lejup, bet viss aizbetonēts, un pagātnes noslēpumi ir drošībā.
Padomju armijas spēki Bārtu pameta deviņdesmito gadu sākumā. Vienu dienu vietējie turp devušies un secinājuši, ka līdz šim stingri apsargātā teritorija atstāta savā vaļā. Pa bāzi klejojuši vien īpaši apmācīti suņi, ko nācies nogalināt, jo šie sargsuņi bijuši apmācīti pakļauties tikai padomju armijas formās tērptiem cilvēkiem. 1994. gadā no bāzes teritorijas izvesta raķešu degviela, kas visticamāk līdz Kaļiņingradai nav nonākusi, bet izlieta Baltijas jūrā.
Radiācija bāzes teritorijā pēc padomju armijas aiziešanas konstatēta normas robežās. Palielināta tā bijusi vien telpās, kur glabājušās kodolgalviņas. Tur sienas klājušas skaistas flīzes, ko vietējie gribējuši vest uz pagastu un izmantot kādas telpas rotāšanai, bet Geigera skaitītāji uzrādījuši tādus rādītājus, ka telpas nolemts aizbetonēt un par tām aizmirst.
Pašlaik raķešu bāze tiek izmantota gadījumos, kad Liepājā vai tās apkārtnē atrod grūti pārvietojamus sprādzienbīstamus priekšmetus. Tad to nogādā Bārtas bāzē un uzspridzina. Pret šīm darbībām gan protestē vietējie mednieki, jo sprādzienu troksnis izbiedē tuvējos mežos dzīvojošos zvērus, bet citādi šī vieta ir lieliski piemērota spridzināšanai. 2004. gadā sapieriem gadījies kļūdīties – uz bāzi atvestas trīs torpēdas. Domāts, ka tās ir mācību torpēdas, ko var droši spridzināt vienlaikus, bet nekā – tās bijušas īstas, un sprādziena spēks angāru, kurā notikusi spridzināšana, apmetis otrādi. Tā vēl tagad tas tur guļ.
Vairāk kā 300 ēkas, kas atrodas bijušās bāzes teritorijā, pieder pašvaldībai, bet zeme -A/S “Latvijas valsts meži”, kas stingri uzstāj, ka līdz 2025. gadam visām ēkām jābūt demontētām. Vai tas maz iespējams un vai pašvaldībai pietiek līdzekļu, lai to paveiktu – tas mežiniekus maz interesē.
Izrādās, ja kādam ir vēlēšanās, pa nieka 150 latiem var no pašvaldības atpirkt kādu no angāriem. Protams, ar noteikumu, ka jaunais īpašnieks parūpēsies par tā nojaukšanu. Pašlaik raķešu bāzes teritorijā palikuši 45 no 52 angāriem, ko tik ātri nojaukt nav iespējams, tā ka netradicionālu īpašumu kārotājiem vēl ir gana daudz laika.
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:38 pm
Atceļā no Liepājas iebraucām Karostā. Šoreiz gan nekāda garā ekskursija nesanāca, jo mūs jau gaidīja kādā, mūsuprāt, interesantākā vietā – Skrundā, jeb, ja vēlamies būt precīzi, četrus kilometrus no pilsētas, vietā, kur kādreiz atradās PSRS armijas radiolokācijas stacija.
Lēmums par radiolokatora celtniecību Skrundā pieņemts 1964. gadā, celtniecības un regulēšanas darbi kompleksā pabeigti 1974.gadā. 1995.gada 4.maijā, kā paredzēja 1994.gadā noslēgtā vienošanās ar Krieviju, uzspridzināja un nolīdzināja iesākto, bet nepabeigto jaunā Skrundas lokatora korpusu.
Turpretim vecais lokators jeb Kombināts aktīvo darbību pārtrauca tikai 1998.gada 31.augustā. Tam sekoja pusotru gadu ilgs objekta demontāžas un būvgružu novākšanas laiks. 1999.gada 23.oktobrī desmitos no rīta Krievijas armija atstāj Skrundu. Lokatora vietā tagad aug eglītes un nezinātājs pat neiedomāsies, ka tur slējies unikāls, gluži vai pasaules mēroga militārs objekts.
Tomēr šis tas pēc monstrālās celtnes nojaukšanas ir palicis. Izrādās, vesela pilsētiņa 49 hektāru platībā. Braucot cauri Skrundai neesam īsti droši, ka izvēlamies pareizo ceļu, tāpēc, kādai garāmgājējai jautājam, kā mums tikt uz vietu, kur agrāk slējies lokators. Sirmā kundze pasmaida, pārjautā un apstiprina, ka esam uz pareizā ceļa. Vietējie acīmredzot pieraduši pie padomju militāro objektu cienītāju viesošanās viņu mazajā pilsētiņā. “Aiz autobusa pieturas Kombināts grieziet tik iekšā pa to betonēto ceļu un brauciet taisni.
Garām nepabrauksiet!” mūs instruē. Sekojot norādēm, atduramies pret dzelzs vārtiem, kurus rotā aprūsējušas STOP zīmes. Tur mūs sagaida sargs un šīs vietas neoficiālais pārvaldnieks, kurš arī uzņemas gida pienākumus un izvadā mūs pa teritoriju, kurā agrāk mitinājušies tie oficieri, kas strādājuši radiolokācijas stacijā. Jautājam, vai pieturas nosaukumam ir kāds sakars ar lokatora pilsētiņu. Atbilde ir apstiprinoša. “Nav jau svarīgi – gaļas kombināts vai kas cits,” par Kombināta nosaukumu ironizē mūsu gids. Neatkarības gados vietējā pašvaldība vēlējusies nosaukumu mainīt, bet iedzīvotāji protestējuši.
Pārāk jau apraduši ar Kombināta vārdu. Vienpadsmit dzīvojamās mājas, katrā no tām 60 dzīvokļi, katrā dzīvoklī oficieris ar ģimeni. Skrundas lokatoru apkalpoja 539 virsnieki,110 civilpersonas un 72 kareivji. Iedzīvotāju skaits gana liels, lai veidotos patstāvīgi eksistējoša pilsētiņa. Citas iespējas nebija, Kombināta iedzīvotājiem ar ārpasauli sakari bija ja ne liegti, tad ierobežoti līdz minimumam gan. Gribējās atrast kādu romantisku noti šajā visā stāstā, bet nekā – Kombinātu iedzīvotāju kontakti ar ārpasauli bijuši tik ierobežoti, ka nekādi mīlas piedzīvojumi starp krievu oficieriem un vietējām iedzīvotājām nav bijuši iespējami. Vietējie zina stāstīt, ka krievu puiši atpūsties nemaz īsti nav mācējuši. Kā tikuši ārā, tā sadzērušies un ālējušies. Vismaz divas reizes bravurīgie armijnieki aizturēti, par viņiem ziņots vadībai, pāris dienas pēc tam viņi no bāzes pazuduši.
Slēgtajā un nožogotajā teritorijā atrodas gan skola, gan bērnudārzs, gan banka un ēdnīca, gan hospitālis un pirts, gan veikali un klubi – īsāk sakot, viss, kas nepieciešams, lai cilvēki dzīvotu un justos labi. Tāpat Kombināta iekopuši ābeļdārzu un cītīgi saimniekojuši siltumnīcās. Bērnudārzs ir vienīgā celtne, ko neatgriezeniski skāris laika nesaudzīgais zobs – tas pārlūzis uz pusēm un ieeja tajā aizliegta. Armijnieki savu saimniecību jaunajai varai atstājuši labā stāvoklī, nekādu vandālisma aktu pirms prombraukšanas neesot bijis. “Pie vārtiem mūsu priekšnieki sadzēra ar viņējiem un novēlēja padomju armijniekiem laimīgu ceļu,” atceras Kombināta tagadējais pārvaldnieks. Tā kā teritorija visu laiku bijusi stingri apsargāta, ēkas arī šodien ir labā stāvoklī.
Visvairāk pārsteidz tas, ka saglabājušies logu stikli, kamēr citās mirušajās pilsētiņās uz mums raugās akli logu rāmji. Līdzīga vieta – padomju armijas pamesta pilsētiņa radiolokatora piekājē – atrodama arī Ventspils rajona Irbenē, bet tur ēkas nav ne uz pusi labi saglabājušās kā rūpīgi sargātais Kombināts.
Izsisti logi, izlauztas durvis, vandāļu izdemolētas iekštelpas – tā vieta nolemta iznīcībai. Kombināts, kas zina, vēl iespējams piedzīvos atdzimšanu, bet relikviju medniekiem te nav ko meklēt – armijnieki aiz sevis visu rūpīgi savākuši, atstājot vien sadzīves niekus. Par spīti apsargu klātbūtnei, bomži tomēr atrod iespēju iekļūt Kombinātā. Tiek atlauztas durvis un, skat, mājvieta atrasta.
Apsargi ar viņiem cīnās, dažreiz pat raidot gaisā brīdinājuma šāvienus. Tas nostrādājot, bet pēc kāda laika atrodas jauni drosminieki un cīņa par teritorijas nosargāšanu turpinās. Pārvaldnieks stāsta, ka savulaik Rīgas domei bijusi iecere šeit izmitināt galvaspilsētas pensionārus. Jā, ko gan vecs, vientuļš cilvēks vairāk varētu vēlēties – svaigs gaiss, klusa, mierīga un droša apkārtne, iespēja stundām ilgi gremdēties atmiņās ar kaimiņiem, pašaudzēti lauku labumi, bet nekā – projekts tā arī netika realizēts, un Kombināts turpina gaidīt savus jaunos iemītniekus. Skrundas agrākie iemītnieki, kas apstākļu spiesti nu dzīvo dažādās pasaules malās, atraduši veidu, kā sazināties, atrast vecos draugus, kaimiņus vai spēļu biedrus no tiem gadiem, kad lokators vēl darbojās un pilsētiņā ritēja tik parasta dzīve, kāda tādos apstākļos un vietā bija iespējama. Viņus vienkopus aicina saits http://www.skrunda.info/.
Johans IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:39 pm
Par vietu ir jāapdomā,Es domāju ka to deju vakaru vajadzētu taisīt kādā hotelī,jo ja skaļruņa kursus vēl izies ,tad braukt ar mašīnām nevarēs.Meitenes būs ,un var ņemt līdzi.
Par šito tēmu es ielikšu forumā.Strēlnieks varbūt ar savu mūzikas kolekciju arī ir gatavs piedalīties?
Es domāju ka tas varētu notikt Co Dublin apkārtnē.
Par deju vakaru es neblefoju.
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:40 pm
Par F-1 pasaules čempionāta 16.posma – Japānas “Grand Prix” izcīņas – uzvarētāju svētdien kļuva divkārtējais pasaules čempions Fernando Alonso no “Renault” komandas.
Alonso šī bija jau otrā uzvara pēc kārtas, jo Spānijas pilots triumfēja arī 15.posmā – Singapūras “Grand Prix” izcīņā.
Par 5,2 sekundēm šodien no uzvarētāja atpalika “BMW Sauber” komandas pilots Roberts Kubica, bet par 6,4 sekundēm – Kimi Raikonens no “Ferrari”.
Japānas “Grand Prix” kvalifikācijas uzvarētājs – pašreizējais kopvērtējuma līderis Lūiss Hamiltons no “McLaren Mercedes” komandas – otrajā aplī pieļāva kļūdu cīņā ar “Ferrari” pilotu Felipi Masu, kā rezultātā bija spiests iebraukt boksos, kas nozīmēja vairāku pozīciju zaudēšanu. Sacīkstes turpinājumā gan Hamiltons, gan Masa saņēma sodu – izbraukšanu caur boksiem. Sacīkstes noslēgumā Masa ieņēma astoto vietu (46,1 sekundi aiz uzvarētāja), bet Hamiltons – 12.vietu (vienu minūti un 18,9 sekundes aiz uzvarētāja).
Pasaules čempionāta kopvērtējumā divus posmus līdz čempionāta noslēgumam pirmo vietu patlaban ieņem Hamiltons, kuram ir 84 punkti. Par sešiem punktiem no viņa atpaliek Masa, bet trešajā vietā ar 72 punktiem patlaban atrodas polis Roberts Kubica no “BMW-Sauber” vienības. Ceturtajā vietā ar 63 punktiem ir Raikonens.
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:41 pm
Honkongas ārkārtas dienesti strādā trauksmes režīmā, parādoties informācijai, ka no zooloģiskā dārza kontinentālajā Ķīnā brīvībā izmukuši ap 200 krokodilu un aligatoru, svētdien vēstī vietējie mediji.
Dienesti uzmana, vai izmukušie reptiļi nav sasnieguši šo autonomo Ķīnas pilsētu.
Kad pirms divām nedēļām zooloģiskajam dārzam Džuhai pilsētā traucās pāri taifūns “Hagupit”, brīvībā izkļuva ap 200 reptiļu – mazākie dzīvnieki bija divus metrus garie Ķīnas aligatori, lielākie – sālsūdens krokodili, kas var izaugt pat sešus metrus gari, liecināja provizoriskās aplēses.
Kā vēlāk paskaidroja Džuhai Krokodilu salas administrators, ziņas, ka ir izmucis tik liels krokodilu un aligatoru skaits, neatbilst patiesībai, turklāt visi izmukušie dzīvnieki ir notverti.
Lai vai kā, Honkongas ārkārtas dienesti strādā trauksmes režīmā, vēstī laikraksts “Sunday Morning Post”.
Honkonga atrodas 48 kilometru attālumā no Džuhai – Pērļu upes deltas pretējā krastā.
Kā paskaidroja Honkongas administrācija pārstāvis, pilsētas vadība joprojām cenšas iegūt jaunāko informāciju par izmukušajiem reptiļiem.
2003.gadā Honkongas medijos lielu uzmanību izpelnījās kāds neliels sālsūdens krokodils, kurš, kā toreiz domāja, bijušās britu kolonijas piekrastē bija uzradies no kontinentālās Ķīnas. Krokodila gūstīšana ilga vairākus mēnešus.
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:43 pm
Nekustamā īpašuma industrija ir pavisam piekususi. Pat lielais cenu kritums dzīvokļu un māju pārdevējus atstāj tukšām rokām – cerot uz vēl lielāku izpārdošanu, iespējamie pircēji atvadās ar vārdiem “Es vēl padomāšu!” Atdzisušā tirgū varam redzēt neapdzīvotu māju rindas, bet iecerētie projekti netiek pat uzsākti.
Dzird runājam, ka šis nav pateicīgs laiks, lai īpašumu pārdotu, bet arī pirkšana ir riskanta – šobrīd lielākais risks var būt tāds, ka daudzdzīvokļu mājā esat vienīgais pircējs un solītās ainavas vietā aiz loga redzat ko līdzīgu kara sekām. Šonedēļ uzzinājām, ka Rīgā tiek iesaldēts arī debesskrāpju dzīvokļu projekts “Panorama Plaza”, savukārt nekustamo īpašumu nozares pārstāvji pulcējās vienkopus, lai lemtu, kas ar līdz šim reti ienesīgo rūpalu notiks.
Parasti konferences ir formāli un garlaicīgi pasākumi, kuru rīkošanas iemesls ir tas, ka kopš iepriekšējās jau pagājis zināms laika posms un nu vajadzētu atkal parunāt. Taču šo, kas nedēļas sākumā tika veltīta nekustamajam īpašumam gaidīja mākleri, baņķieri, notāri, protams, pircēji un pārdevēji – jo vajag taču saprast – vai tiešām esam bedrē un cik dziļi?
Vilis Žuromskis, Latvijas Nekustamo īpašumu vērtētāju asociācijas vadītājs: “Bedrē mēs būsim tikai tad, kad sāksies masveida nekustamā īpašuma izpārdošana, šobrīd tāda nav.”
Masveidā, tas nozīmē, ka izpārdoti tiks veseli ciemati un nami, nevis atsevišķi dzīvokļi, kā tas vēl ir tagad. Vai tas var notikt, prognozēt neņemas neviens.
Likumsakarīgi, grūtības īstenot esošos projektus, strauji liek sabremzēt jau iesāktos. Tādēļ tagad veidojas situācija – daļēji iesāktu un iesaldētu ēku skaits Rīgā un tās apkārtnē jau ir vairāki desmiti. Ir virkne neizpārdotu projektu un var gadīties, ka esat retais īpašnieks jaunā dzīvojamā mājā. Bet zemesgabalu ar būvatļaujām, kuros pamatus tik drīz neviens neliks ir vēl vairāk – virs diviem simtiem.
Par dzīvojamām ēkām, kas jau pabeigtas – nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs Uģis Stīpnieks pauž viedokli – uzvarēs cenas un kvalitātes atbilstība.
Uģis Stīpnieks, Latvijas nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas vadītājs: “Piemēram, projekts ar normālu kvadratūru, normāliem materiāliem viņu pirks. Papīra sienām, mitriem dēļiem, baidos, ka nekad arī nenopirks.”
Viens no redzamākajiem objektiem, kas nu ir iesaldēts ir – “Panorama Plaza”. Plānoto četru augstceltņu vietā slejas vien divas. Rīgas dome atzīst – tā jaunbūvi likt pabeigt nekādi nevar. Neoficiāla informācija liecina, ka cēlonis šādai situācijai ir īpašnieku savulaik noteiktās cenas – būtu nolaiduši zemāk, problēmu nebūtu. Taču, kurš gan domāja, ka krīze pienāks tik ātri.
Secinājumus esot izdarījušas arī bankas, kas tagad finansējumu došot tikai pret rakstiskām garantijām, ka objekts ir pieprasīts.
Jānis Kokoškins, “SEB bankas” kredītrisku analītiķis: “Šodienas apstākļos mēs prasīsim līgumus, kas apliecina, ka viņi ņem.”
Viena kvadrātmetra pašizmaksa jaunbūvējamā daudzdzīvokļu namā šobrīd esot ap 1000 eiro. Līdz ar to var pieņemt, ka šī ir viszemākā iespējamā cena, no kuras attīstītājs negūst peļņu. Vai var vēl lētāk – Stīpnieks saka, retos gadījumos var, ja attīstītājs bankrotē.
Uģis Stīpnieks: “Ja banka ir finansējusi objektu, tā ir devusi kādus 70%, tātad, pie sliktākā scenārija, tas var nonākt tirgū lētāk, lai banka šos 70% dabūtu atpakaļ.”
Bijušais veikalu ķēdes ”Drogas” īpašnieks, tagad investīciju kompānijas “Dominante Capital” valdes priekšsēdētājs sliecas domāt, ka projektus, kas savulaik būvēti cerot uz lielu peļņu, visticamāk pārpirks citi investori, kuri piedāvās jau pievilcīgāku cenu. Tā ir laba ziņa klientiem, taču Dreifts, saka, ka arī šādā situācijā visam ir savas robežas.
Rafails Dreifts, “Dominante Capital” valdes priekšsēdētājs: “Pircējam atlikt nekustamā īpašuma iegādi uz vecumdienām, jo tad būs lētāk ir tas pats, kas atlikt uz vecumdienām nodarbošanos ar seksu, jo tad ir vairāk brīva laika. Es vēlos teikt – ja jums ir finansiālās iespējas un objekts ir labs un kvalitatīvs viņš ir jāņem. Jā, iespējams, rīt viņš būs lētāk, taču ilgtermiņā gan nē. It sevišķi, ja mērķis ir pirkt lai tajā dzīvotu.”
Principā krīze nekustamo īpašumu tirgū par lielu un sāpīgu cenu, iespējams, būs veicinājusi jomas sakārtošanos. Tas, savukārt, varētu mazināt to gadījumu skaitu, kad pircēji sapņojot par jaunu dzīvi jaunuzceltā mājā ir vienkārši iegrābušies.
OM IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:44 pm
Utt. un ta joprojam….
Linda IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 10:53 pm
Johan!
1.Uz visiem laikiem mainiit savu finanshu planu,lai dabiski un automatiski gutu panakumus!
2.Vieglaako un visefektiivaako finanshu parvaldishanas metodi!
3.Nauda ir aarkaartiigi svariiga jomaas, kur taa darbojas, un arkartigi nenozimiga jomaas,kur ta nedarbojas
4.Vai nu tu kontrolesi savas finanses, vai arii taas kontrolees Tevi!
5.Kljuut bagaatam un laimiigam!
Johans IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 11:01 pm
Linda
Bet ko lai es daru ja man nauda nav pirmajā vietā? Vai es tamdēļ neēsmu cilvēgs? Vai mana dvēsele tamdēļ ir sliktāka par pārējām?
Johans IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 11:04 pm
linda
Vai tu esi kādreiz runājusi ar bagātiem cilvēkiem? Ja jā, tad pasaki viņu kas viņus padara laimīgus un kas nelaimīgus?
Johans IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 11:11 pm
Linda
Mani tu nepārliecināji ar šīm atbildēm.
Dvēseles Vibrāciju Pakāpienu
seminārs
Bagātības Pakāpiens
Kā lai pasaka to, ko var tikai piedzīvot?
Viena no iespējām – ļaut to piedzīvot katram pašam. Es esmu piedzīvojis vairākas spēcīgas pārvērtības ar sevi, no kurām iespaidīgākā notika šovasar “Millionaire Mind Intensive” seminārā, Kanādā. Tas ir būtiski pārvērtis manu pasauli, ļāvis izjust dzīvi daudz dziļāk pirmām kārtām jau pašam sevī.
Tās ir fantastiskas zināšanas un pieredze, ko ir ļoti grūti paturēt pie sevis un nedalīties ar citiem, un tāpēc es nolēmu tajā dalīties, izveidojot semināru, kur apkopotas spilgtākās pieredzes no šī semināra, kā arī citām dzīves mācību stundām. Šīs pieredzes ļāvušas man kļūt par labāku cilvēku šai pasaulei, sasniegt savus mērķus un iemācījis būt daudz laimīgākam.
“Viss ir galvā”, tā var teikt par katru situāciju, kurā cilvēki dzīvē nonāk, un mūsu domāšana ir ļoti spēcīgs rīks, kas veido mūsu pašu nelaimi un laimi, nabadzību un bagātību, šķēršļus un iespējas, neveiksmes un sasniegumus. Cilvēks var iemācīt sevi domāt un izjust dzīvi citādi, iepazīt sevi, atrast savu īsto dzīves jēgu, un galu galā – noticēt, ka dzīve ir nevis ciešanas, bet gan personīgā izaugme, pozitīvās enerģijas vairošana pasaulē, un visu šo panākumu svinēšana.
Turklāt – caur to visu ir pilnīgi dabīgi arī kļūt bagātam!
Tieši tagad, kad visa pasaule mainās uz pilnīgi jaunu uztveres līmeni, ir īstais brīdis mosties un sākt strādāt ar sevi no iekšpuses. Tev ir jāsaprot, ka viss notiekošais ir tieši atkarīgs no Tevis – neviena cita te nav, kas mūsu vietā var dzīvi padarīt labāku, tikai mēs paši.
Vai Tu būsi starp tiem, kas nolīdīs stūrī, uzvilks segu pāri galvai un gaidīs, kad kāds cits par Tevi parūpēsies? Vai varbūt arī Tu būsi tas, kurš celsies un mērķtiecīgi būvēs savu dzīvi un padarīs labāku visu sev apkārt?
Tu kļūsi viens no tiem, kas spēj jebko, ko vien vēlas!
Šajā seminārā nekas netiks pārdots, netiks piedāvāts ieguldīt naudu vai iesaistīties kādos citos darījumos. Tas būs katra individuāls darbs ar sevi, savu domāšanu un pasaules uztveri.
Daži no jautājumiem, kas tiks atbildēti:
• Bagāti cilvēki kļūst vēl bagātāki. Šķiet, ir kāds neredzams magnēts, kas pievelk naudu un panākumus. Kas tas ir par magnētu un kā to izveidot?
• Varbūt Tu kautrējies vien padomāt par to, ka varētu būt bagāts un veiksmīgs cilvēks?
• Ja Tu pelni 1000 Ls mēnesī, kādēļ Tu nepelni 2000 Ls? Ja Tev ir miljons, kādēļ nav divi?
• Kādēļ nepietiek ar “pareizo atbilžu” zināšanu, un kā tās pārnest uz reāliem rezultātiem?
• Kas mūs notur šī brīža līmenī jebkurā jomā? Kā paplašināt savus panākumus jebkurā virzienā?
• Ko mums par naudu un tās pelnīšanu tā īsti nav mācījuši?
• Kā domā pasaules bagātākie cilvēki?
• Kā mēs attiecamies pret panākumiem, naudu, veselību, laimi, veiksmi, prieku?
• Naudas pārvaldīšanas metode, kas ved pie finansiālas brīvības.
• Bagātības veidošana ir iemācāma spēja – ir tikai jāseko noteiktai instrukcijai.
• Semināra laikā radīsi atbildes uz saviem iekšējiem jautājumiem, un uz visiem laikiem izmainīsi savu panākumu programmu.
• Seminārs ir neaizmirstams un neatgriezenisks pakāpiens ceļā uz bagātību un izdošanos.
• Oficiālā tēma patiešām ir nauda, taču iekšējās pārmaiņas būs pamats jaunās pasaules sastapšanai, kurā naudas loma, iespējams, būs citāda nekā līdz šim.
Seminārs notiks 15. novembrī
Vieta: Radisson SAS Daugava, Kuģu iela 24, Rīga
Laiks: 9:00 – 20:00
Ierašanās un reģistrācija no 8:30
Ģērbšanās stils – gandrīz lietišķi, tomēr brīvi.
Līdzi jāņem 20 Ls naudas zīme darbam ar sevi.
Uz vietas būs pieejams viss pārējais.
Treneris: Māris Veide – cilvēks, kurš spēcīgi pārveido sevi, savu dzīvi, un palīdz to darīt citiem.
Vērtības Garantija -
ja seminārs nesniegs solīto vērtību,
nauda tiks atgriezta!
Reģistrācija:
Vārds, uzvārds *:
E-pasts:
Telefons:
Kurš ieteica:
Cena “agrajiem putniņiem”, samaksājot līdz 8. novembrim: 50 Ls
Maksa pēc 8. novembra: 80 Ls
Samaksa veicama ar pārskaitījumu:
Saņēmējs: SIA “Veide Technologies”
Reģ. Nr: 40103188189
Banka: Hansabanka
Konts: LV48HABA0551022157736
Maksājuma mērķis: DVP BP [Vārds Uzvārds]
Jautājumus sūtiet uz e-pastu: info@dvp.lv, vai zvaniet 29123034
Uz kāda punktu pamata mainās cenas?
Linda IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 11:12 pm
Protams,ka esi cilveeks un neviens jau neuzpiesh apmekleet sho seminaaru.
Veeelos uzsveert, ka faktiskajaam summam nav nozime. Svariigi, vai Tu sasniedz pilnu finansiaalo potenciaalu.
Linda IRELAND Says:
October 12th, 2008 at 11:20 pm
Cilveki,kuri taisniigaa celjaa bez viltus ir gaajushi uz bagaatiibu un kuri ir bagaati – Vinji nekad nav nelaimiigi!!
Laimiigus vinji padara pashi sevi!!!
Veel viena pamataatskiriiba starp bagaatajiem, nabadzigajiem un visus skiras cilveekiem sleepjasapstaaklii,ka bagaatnieki ir lietprateeji savaa jomaa.Visushkiras cilveeki ir viduveejibas savaa jomaa,bet nabadzigie vaaji paarzina savu jomu.
Paluukojies uz savu atalgojumu!Tas Tev izteiks visu.
Lai sanjemtu vislabaako atalgojumu,Tev JAAABUUT VISSLABAAAKAJAM!!!