Tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu

2. novembra pēcpusdienā Eiropas Savienības mājā Dublinā notika pirmā Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar tautiešiem Īrijā. Jāpiezīmē, ka Latvijas Valsts prezidents ir pirmais tik augsta ranga valstsvīrs, kurš izteica vēlēšanos tikties ar Īrijas latviešiem, ne tikai latviešu biedrību vadītājiem kā tas ir bijis līdz šim.
Tikšanos atklāja Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis. Vēstnieka kungs klātesošos īsumā iepazīstināja ar latviešu sasniegumiem Īrijā kopš 2004. gada. Tālāk sekoja Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai.

Savu uzrunu prezidents veltīja tikai un vienīgi Latvijas 90. dzimšanas dienai. Tik pat labi tāda uzruna varēja izskanēt, piemēram, kādā vidusskolā Preiļos, jo ne ar vienu vārdu netika pieminēta Īrija un latvieši tajā. Tomēr pēc oficiālās uzrunas ikviens no daudzajiem klātesošajiem varēja uzdot jautājumus personīgi prezidentam. Īrijas latvieši šo iespēju labprāt izmantoja. Pārsvarā tautieši sveica Valdi Zatleru Latvijas dzimšanas dienā, stāstīja par sevi un fotogrāfējās kopā ar prezidentu un viņa kundzi Lilitu Zatleri. Dažiem pasākuma apmeklētājiem bija sagatavoti arī nopietnāki jautājumi Latvijas Valsts prezidentam.

Tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu bija piesaistījusi gan Latvijas vadošo mediju, gan Īrijas laikrakstu uzmanību. Latvijas telekompānijas, izmantojot iespēju, intervēja arī klātesošos Īrijas latviešus.
Visas tikšanās laikā Īrijas latvieši aktīvi parakstījās „Latvijas vienotības jostā”, kas ir septiņus kilometrus garš tautas vēstījuma ceļš, kura vienu pusi rotā Lielvārdes jostas raksti, bet otrā pusē ikviens, kurš vēlās, var uzrakstīt savu vēlējumu Latvijas valstij un tās nākotnei.

Īrijas latvieši – kas un kādi esam? Teorētiski, ja visus Īrijas latviešus saliktu vienā pilsētā Latvijā, tad tā būtu piektā (+/-) lielākā pilsēta valstī pēc iedzīvotāju skaita. Iespaidīgs lielums, vai ne?!
Pie tam, šīs “pilsētas” iedzīvotāji neprasa pensiju un bērnu pabalstu paaugstinājumu no Latvijas valdības, tā vietā finansiāli palīdz ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem (pēc Latvijas Centrālā statistikas pārvaldes datiem, 27,2 % Latvijas iedzīvotāju saņem atbalstu (gan naudā, gan citādi) no radiem, draugiem vai ģimenes locekļiem).
Šajā “pilsētā” ir ļoti augsta dzimstība, ļoti zema mirstība un salīdzinoši arī ļoti zems noziedzības līmenis.
Arī ar sabiedrisko dzīvi šajā “pilsētā” viss ir OK, jo, kā zināms, latvieši Īrijā ir visaktīvākā latviešu kopiena pasaulē. Mums ir savs koris, divi deju kolektīvi, sabiedriskās organizācijas, nedēļas nogales skoliņas bērniem, sporta komandas un mediji.
Kas ir vajadzīgs, lai šīs teorētiskās pilsētas iedzīvotāji nezaudētu saikni ar dzimteni un kas ir vajadzīgs, lai tuvākā vai tālākā nākotnē kaut daļa no šīs teorētiskās pilsētas iedzīvotājiem kļūtu par reāliem Latvijas iedzīvotājiem?
Apkopojot portāla baltic-ireland lasītāju viedokļus, izrādījās, ka esam ļoti pieticīgi savās vēlmēs. Lai nezaudētu saikni ar dzimteni, Īrijas latvieši vēlas skatīties Latvijas televīzijas programmas. Lai bez bažām par saviem sūri, grūti nopelnītajiem eiro varētu atgriezties Latvijā, Īrijas latvieši vēlas skaidrību likumā “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (5%). Un visbeidzot, nacionālās identitātes saglabāšanai Īrijas latvieši vēlas savas valsts atbalstu.
Salīdzinājumam, Īrijas valdība savām 130 īru nevalstiskajām organizācijām tikai Lielbritānijā šogad piešķīra vairāk nekā 8 miljonus eiro dotācijās, savukārt Latvijas Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts 2007. gada decembrī Īrijas latviešu sabiedriskās organizācijas atbalstīja ar 8737 Ls.
Lūk, šie tad arī bija galvenie jautājumi uz kuriem mēs vēlējāmies saņemt atbildes no Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās laikā Dublinā.
Intervijā portālam baltic-ireland Latvijas Valsts prezidents paskaidroja, ka par “5%” likumu joprojām tiek diskutēts Finanšu ministrijā. Likumu valdībā ir paredzēts izskatīt tuvākajā laikā, bet ne ātrāk kā tiks pieņemts 2009. gada budžets, jo tas šobrīd Latvijā ir primārais.
Uz jautājumu, vai latviešiem Īrijā nākotnē atkal varētu būt pieejama VIASAT Latvijas televīzija, prezidents apsolīja noskaidrot šīs lietas tehnisko pusi.
Valdis Zatlers atzina, ka ārzemju latviešu sabiedriskās organizācijas un skoliņas ir jāatbalsta, bet 2009. gada Latvijas valsts budžeta izdevumi, vēl esot projekta līmenī, ir samazināti divas reizes un, iespējams, galīgajā variantā tiks samazināti vēl vairāk, tādēļ valsts noteiks prioritātes, kas šajā gadījumā ir cilvēki, kuri nevar par sevi parūpēties paši – pensionāri un maznodrošinātie. Uz visu, kas attiecas uz jauniem un darba spējīgiem cilvēkiem, nāksies taupīt.
Bez tam, gods un slava prezidentam, kurš nebārstījās ar skaļām un tukšām frāzēm, bet godīgi pateica, ka “kara bēgļi atgriezās, kad iestājās miers, politiskie bēgļi atgriezās, kad mainījās politiskā sistēma, bet ekonomiskie bēgļi atgriezīsies tad, kad uzlabosies ekonomiskā situācija”.
Valdis Zatlers no savas puses apsolīja darīt visu iespējamo, lai vienkāršotu ārzemēs dzimušo bērnu reģistrēšanu par Latvijas pilsoņiem, jo nevienam nav noslēpums, ka šobrīd tas ir birokrātiski ļoti “samudžināts” process. Prezidents uzsvēra, ka šie Īrijā dzimušie bērni, kuri pārvaldīs vairākas valodas un izmantos savas izglītības priekšrocības, ir Latvijas nākotnes “zelta fonds”, un tādēļ nevar likt šķēršļus Latvijas pilsonības iegūšanai.

FOTO: baltic-ireland.ie