Koris „eLVē” dzied Londonā

Ilze Barkus
speciāli portālam baltic-ireland

Mēs visi zinām – ja mūs aicina uz jubileju, tad mēs gatavojamies un dodamies sveikt jubilāru. Šoreiz gaviļnieks bija Londonas latviešu koris, bet sveicēji – Īrijas jauktais koris „eLVē”. Jubileja varena un skaisti apaļa – 60!!

Mēs, četrpadsmit kora „eLVē” dalībnieki – dzīvespriecīgi un moži 1.novembra rītā jau plkst.5.00 pulcējāmies Dublinas lidostā, lai dotos uz Angliju. Stunda un vēl mazliet virs mākoņiem un esam Stansted lidostā. Ar citu reisu no Belfāstas uz Londonu dodas vēl Harijs ar sievu Ināru, tā kā koncertēsim atkal sešpadsmit, tāpat kā nesenajā Genzijas dziesmu festivālā. Būs jāpacenšas, lai skanētu godam!
Uz Daugavas Vanagu namu mums jānokļūst pašiem, tāpēc rūpīgi jāpēta karte, lai paspētu laicīgi tur ierasties. Brauciens ar vietējo autobusu, tad pēc izvēles – vai nu ar kājām vai metro,un Daugavas Vanagu mītne laimīgi atrasta. Sarūpētā kafija nu īsti laikā un var sākties nopietna gatavošanās vakara koncertam.
Londonas latviešu koris ir dibināts tālajā 1948.gadā. Tā bija uzdrīkstēšanās, un bija vajadzīgs liels entuziasms, lai tajos grūtajos pēckara gados ārpus Latvijas ideja par savu latviešu kori īstenotos.
Bet Albertam Jērumam tas izdevās, un kora pirmā kopā sanākšana notika 1948.gada 14. augustā.
Jau pēc trīs mēnešiem – Latvijas trīsdesmitajā dzimšanas dienā bija pirmais Londonas latviešu kora koncerts. Zīmīgi, ka toreiz izskanējušās četras dziesmas – Melngaiļa „Senatne” un „Tumša nakte”, Vītola „Gaismas pils”un paša Alberta Jēruma „Ej, saulīte, drīz pie Dieva”- skanēja arī šajā kora sešdesmit gadu un mūsu Latvijas deviņdesmit gadu jubilejā. Īstas vērtības dzīvo cauri laikiem, liekot notrīsēt sirdīm cauri paaudzēm…
Londonas latviešu koris, lai tiktu līdz šādai jubilejai, saprotams, ir piedzīvojis gan ziedu laikus, kad kora sastāvā bija pat vairāk kā 70 koristu, gan arī grūtākus, kas likās, ka vai nu tiešām vairs nav svarīgas kora tradīcijas latviešiem?
Bet, protams, ir! Un koris dzīvo! Dzīvo un skan brīnišķīgi!
Patreiz kora sirds un dvēsele ir Lilija Zobens, kas pati korī ienākusi jau 1975. gadā. Lieli atbalstītāji un palīgi Lilijai ir viņas dzīvesbiedrs, liels latviešu mūzikas atbalstītājs, Lezlijs Īsts ( Leslie East ) un viņu šarmantā, talantīgā meita Andra Zobens-Īsts. Lezlijs Īsts Londonas latviešu kori ir diriģējis 13 gadus, pats arī komponējis mūziku kora dziesmām latviešu valodā. Ar viņa iniciatīvu ir nodibināta mūzikas izdevniecība Musica Baltica Rīgā. Tas ir vienreizēji, cik dziļi latviešu mūzika var ieskanēties dvēselē, pat, ja pats neesi latvietis!
Londonas latviešu kori bija ieradušies sveikt un koncertu kuplināt vēl 3 kolektīvi. Mēs – koris no Īrijas, tad vēl Briseles latviešu koris un Straumēnu jauktais koris.
Briseles koris tāpat kā koris „eLVē” ir jauns gan savā pastāvēšanā, gan vidēji dziedātāju vecumā. Kori no pašiem pirmsākumiem,t.i. no 2004. gada vada Gita Pāvila. Uzņēmīga un enerģiska. Briselē īpatnība tāda, ka iebraukušajiem latviešiem tur ir īslaicīgi darba līgumi, līdz ar to pastāv grūtības korim noturēt pastāvīgu sastāvu. Bet tā kā korī dzied apmēram 10 pastāvīgi Briselē dzīvojoši tautieši, tad kodols ir, un latviešu dziesmas skan gan turpat Briselē dažādos pasākumos, gan citur pasaulē. Arī Latvijā šīs vasaras Dziesmu svētkos. Pēc savas koncertprogrammas briselieši sveica Londonas latviešu kori sakot: „..mēs 50 mēnešus vecais Briseles koris sveicam 60 gadus jauno Londonas kori!…”
Ir bezgala jauki, ka dziesma tā spēj vienot latviešus! Ne vecuma starpība jūtama, ne attālums!
Tad vēl ļoti aizkustinoši koncertēja un Londonas kori sveica Straumēnu jauktais koris. Viņi bija šai reizē tuvākie sveicēji, jo taču turpat no Anglijas. Koris nupat nosvinējis savu pilngadību, ļoti daudz kur koncertējuši, tai skaitā vairākkārt Rīgā Latvijas dziesmu svētkos. Kora diriģents Ziedonis Āboliņš – visus gadus vadījis Straumēnu kori.
Jubilejas koncerts notika Royal Over – Seas League, Princess Alexandra Hall. Greznā ēkā. Ļoti priecēja, ka skatītāju zāle bija pilna latviešu, kā arī anģļu skatītāju, jo Londonas latviešu korim ir daudz draugi. Saviļņojošs mirklis bija, kad koncertu atklāja kora dibinātāja Alberta Jēruma meita Jana.
Katrs kolektīvs Londonas kori sveica ar apmēram 15 minūšu garu programmu, bet kora izskaņā pēc starpbrīža dziedāja visi kori kopā. Man šķiet, ka skanēja vareni! „Gaismas pils”, „Senatne”, „Lokatiesi, mežu gali” …un vēl un vēl…Kopkori diriģēja Lilija Zobens, Lezlijs Īsts, Andra Zobens-Īsts, Ziedonis Āboliņš. Daudzi vietējie teica, ka tik spēcīgi latviešu dziesma sen nav Londonā skanējusi.
Pēc koncerta vēl oficiālie apsveikumi. Tika sveikti visi diriģenti, arī katrs kolektīvs, bet protams visvairāk uzmanības tika veltīts vakara jubilāram – Londonas latviešu korim. Sveica Latvijas vēstnieks Anglijā Indulis Bērziņš, Solvita no „Musica Baltica” , Anglijas tautisko deju kopa, Z-Anglijas folkloras kopa „Dūdalnieki”, kas arī pastāv jau 25 gadus.
Daudz sirsnīgu vārdu tika veltīts Lilijai Zobens. Bija vēl arī citi sveicēji. Savukārt ziedus , lieliem aplausiem skanot, saņēma Alberta Jēruma meita Jana un kora daudzo dziesmu autota Helmera Pavasara meita Dace.
Pēc koncerta jubilāri visus viesus aicināja uz svētku mielastu Daugavas Vanagu mītnē. Svecītēm degot, zālē tika ienests milzīgs kliņģeris, milzīgs sešdesmitnieks! Svecītes pūta Lilija Zobens un visi, kas vien tika klāt, bet mielojās patiešām visi. Bija svinīgi un mīļi!
Šampanietis , kliņģeris, pīrāgi, dziesmas, dziesmas.. Briseles kora pianists Mareks Kovaļevskis apsēdās pie klavierēm un tad skanēja vēl brašāk, līdz vēlam vakaram! Kad tad latvieši svētkos nav dziedājuši? Un vēl jo vairāk, ja tā ir kora jubileja! Apaļš sešdesmitnieks!

Lai spēka un svētības turpināt!