Mūžībā aizsaukts priesteris Artūrs Krištapovičs

20. novembrī, ap pusdienlaiku saņēmu ļoti bēdīgu sēru vēsti, ka mans mīļotais skolnieks un brālis priesterībā Artūrs Krištapovičs neizturēja otro operāciju pie pārstādītās nieres reanimācijas un ap plkst. divpadsmitiem pēc Latvijas laika Debesu Tēvs pārtrauca viņa ciešanu ceļu, paņemdams sava Dēla uzticīgā kalpa dvēselīti pie sevis mūžībā priecāties debesīs Kunga priesteru lielajā saimē. 19. novembrī no rīta pēc vienpadsmitiem saņēmu no pr. Artūra SMS, kurā viņš nedaudz pastāstīja par “murgaini smago” operāciju, pēc kuras 4 dienas viņš esot bijis komā reanimācijā un atmodies tikai sestdien, 15.11. Bet izteica cerību, “ka beigās būs normāli”.

Viņš lūdza man: “Sirsnīgi pasveiciniet visus, kas atceras, jo pašam vēl nav spēku pat runāt.” Biju priecīgs par šo pozitīvo ziņu un pateicos Kungam par šo žēlastību. Taču Dieva prāts bija savādāk lēmis pr. Artūra likteni jau tajā pašā dienā, kad vakarā viņam atbildēju ar septiņām SMS, uzmundrinot un iepriecinot, ka Īrijā arī daudzi tautieši par viņu lūdzas un viņu mīļi atceras pēc sirsnīgās kalpošanas Rušā, Limerikā, Droghedā. Uz šīm īsziņām viņš man atbildēja 21:50 ar SMS, ka viņam tūlīt būs vēl viena operācija, un piebilda: “Labi, ka bija šodien sakramenti. Lūdzieties!” (domāts- Slimnieku sakramenti) Gara pamudināts, jutu lielu vajadzību viņam piezvanīt un parunāties nedaudz, jo intuitīvi jutu, ka tā varētu būt arī atvadu saruna… Diemžēl manas sajūtas bija pamatotas. Priesteris Artūrs varēja tikai čukstēt, tik ļoti novārdzināts bija viņa organisms pēc pirmās operācijas 11. novembrī. Tomēr viņš pats man apliecināja, ka “esmu ļoti mierīgs un pilnībā paļaujos uz Dieva gribu. Kā būs lemts, tā būs…” Liels ticības spēks piemita viņa dvēselei, kas uzturēja pie dzīvības arī izmocīto miesu. Visu nakti ārsti cīnījās par viņa dzīvību. Bija vajadzīga asins pārliešana, jo sākās iekšējā asiņošana (kā iespējamas sekas asins nesarecēšanai), tāpēc steidzami tika mobilizēti donori. Taču priestera sirds neizturēja šo lielo un smago slodzi, tā pārstāja pukstēt viņa krūtīs, lai atdotu Radītājam savu skaisto dvēselīti, kas bija labi sagatavota caur svētajiem sakramentiem uz pāreju mūžīgajā dzīvē.

Visa Latvijas katoliskā Baznīca ir dziļās sērās un aizlūgumos par tautā un it sevišķi Rīgas Garīgajā seminārā iecienīto un iemīļoto priesteri Artūru Krištapoviču, kurš kopš 2006. gada kļuva par jauno semināristu garīgo tēvu Rīgas Teoloģijas Institūtā. Tāpēc viņa mirstīgās atliekas tiks guldītas pie Garīgā semināra esošajos sv. Franciska draudzes kapos Rīgā, Katoļu ielā 16, pirmdien, 24. novembrī ar bēru svēto Misi un izvadīšanu plkst. 12:00 no sv. Franciska baznīcas, kur priesteris Artūrs arī kalpoja kā vikārs visus nepilnus astoņus gadus pēc viņa ordinēšanas par priesteri 2000. gada 21. maijā. Viņa Pirmā sv. Mise – Primīcija notika Ķemeru baznīcā 2000. gada 27. maijā. Sērās ir arī viņa dzimtā Jūrmalas draudze, kur seminārista gados Artūrs arī bieži bija daudz palīdzējis kalpošanā, sevišķi būdams jau diakona kārtā. Būdams 10 gadus Jūrmalas katoļticīgo draudžu prāvests jeb garīgais gans, es vienmēr biju priecīgs par Artūra klātbūtni mūsu dievkalpojumos lielajos svētkos. Viņš bija ne tikai viens no maniem labākajiem skolniekiem Garīgajā seminārā, bet arī mans tuvs draugs un brālis priesterībā, kurš nekad neatteica savu palīdzību pakalpot. Tādu viņu pazina visi, arī šeit Īrijā, kad viņš uz visiem atstāja ļoti labu iespaidu gan kā garīdznieks, gan kā cilvēks.

Visas mūsu Latvijas katoļticīgo misijas Īrijā vārdā un personīgi izsaku visdziļāko līdzjūtību nelaiķa priestera Artūra Krištapoviča ģimenei: tēvam Jānim, mātei Rasmai, māsai Janai ar bērniem Emīliju un Aleksandru, kuriem viņš bija krusttēvs, radiniekiem, draugiem, visai Jūrmalas draudzei, Rīgas Garīgajam semināram un visai Latvijas katoliskajai Baznīcai. Apliecinu mūsu garīgo klātbūni sirsnīgās lūgšanās par viņa dvēseli, novēlot to Dieva Žēlsirdībai. Sakarā ar vēlmi piedalīties pr. Artūra bērēs Rīgā tiek atcelti katoļticīgo dievkalpojumi latviešu valodā Limerikā 22.11. un Korkā 23.11. Aicinu Limerikas katoļticīgos tautiešus pievienoties luterāņu dievkalpojumam 22.11. plkst. 15:30 tajā pašā kapelā pie St. Alphonsus Church.
Mūžīgo mieru dāvā viņam, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņam! Lai viņš dus mierā! Amen.

Priesteris Andris Solims,
Latvijas katoļticīgo misija Īrijā