Īrija apsver, vai rīkot atkārtotu referendumu

Tā kā Zviedrijas parlaments 20. novembrī nobalsoja par Lisabonas līguma ratifikāciju līgumu patlaban nav ratificējušas tikai divas Eiropas Savienības dalībvalstis – Čehija un Īrija, ziņo Saeimas Eiropas Savienības (ES) informācijas centrs.
Zviedrijā par līguma pieņemšanu balsoja 243 deputāti, pret bija 39, 13 atturējās, bet 54 nepiedalījās balsojumā.
Īrijas vēlētāji līgumu noraidīja referendumā jūnijā, savukārt Čehijas Konstitucionālā tiesa 26. novembrī sniedza savu atzinumu par Lisabonas līguma atbilstību valsts konstitūcijai.

Sākot lietas izskatīšanu, Konstitucionālās tiesas ieceltais ziņotājs Vojens Gurtlers nolasīja iebildumus, kurus pret Lisabonas līgumu izteikuši eiroskeptiski noskaņotie senatori un prezidents Vāclavs Klauss, kas iepriekš bija paudis viedokli, ka līguma jēga ir “fatāla nacionālās suverenitātes ierobežošana”.

Tomēr Konstitucionālā tiesa atzina, ka Lisabonas līgums nav pretrunā ar valsts pamatlikumu un līdz ar to tas tiks nodots izskatīšanai parlamentā. Līgumu atbalsta vairums valdošās konservatīvās Pilsonisko demokrātu partijas, kā arī opozīcijā esošo sociāldemokrātu deputātu un senatoru. Lai procesu noslēgtu, ratifikācijas akts jāparaksta arī prezidentam.

Vāclavs Klauss jau iepriekš norādījis, ka ratifikācijas aktu parakstīs tikai tad, kad līgumu būs ratificējusi arī Īrija.

Savukārt Īrija apsver, vai rīkot atkārtotu referendumu. Tiek sagaidīts, ka galīgo lēmumu Īrijas valdība pieņems līdz kārtējai ES valstu vadītāju sanāksmei, kas paredzēta 11. un 12. decembrī Briselē, raksta Leta.

Čehija, kas no 1. janvāra rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem pārņems ES prezidentūru, ir vienīgā bloka dalībvalsts, kas līdz šim nebija pat sākusi tā dēvētā reformu līguma ratifikācijas procedūru. Īrija bija vienīgā valsts, kas jautājumu par līguma ratifikāciju nodeva izlemšanai referendumā, bet vēlētāji jūnijā to noraidīja.