Adventa laiku iesākot

Vārds „advente” ir atvasināts no latīņu vārda „advenio”, kas nozīmē tuvoties, atnākt, ierasties, uzsverot šādas nākšanas steidzamību. Tas ir saistīts ar Jēzus Kristus dažādajām nākšanām cilvēka dzīvē, lai dotu iespēju mūžīgajai dzīvei. Tieši Adventa vainags no mūžzaļajiem augiem (skujām, efejām u.c) kā aplis simbolizē mūžību, bet zaļā krāsa dzīvību. Adventa vainagā tiek iededzinātas četras baltas vai violetas sveces, kas liecina par četrām dažādajām Kristus nākšanām pie cilvēka. Viens no visvecākajiem adventes svētdienu skaidrojumiem ir sekojošs:

1. svētdiena (svece) liecina, ka Dievs ir iemiesojies un Kristū kļuvis par cilvēku, lai piepildītu to ko cilvēks grēka dēļ nespēja un pēc tam savu pilnību piešķirtu mums , kas esam grēka dēļ šķirti no Dieva. Tātad pirmā adventa nedēļa liecina par Kristus fizisko nākšanu. Kā rakstīt Bībelē: „Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību” (Jņ.ev.3:16)
2. svētdiena (svece) liecina, ka Kristus neredzami nāk pie cilvēka caur Svētā Gara darbību katru dienu. Kristus saka: „Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.”(Mt.ev.28:20) Par to pārdomāsim otrajā adventa svētdienā.
3. svētdiena (svece) liecina par Kristus neredzamo nākšanu, pie mums laicīgās dzīves noslēgumā, lai izvestu cauri nāvei un dotu vietu tur kur ir Viņš. Kristus saviem mācekļiem saka: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeju jums vietu sataisīt? Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.”(Jņ.ev.14:1-3) Par to pārdomāsim trešajā adventa svētdienā.
4. svētdiena (svece) liecina par Kristus otro atnākšanu, lai taisnīgi iztiesātu Dieva radīto pasauli. Kā rakstīt Bībelē: „Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem.” (Ap 17:31) un kā Kristus saka: „Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.”( Jņ.ev. 5:24) Par to pārdomāsim ceturtajā adventa svētdienā.

Svētīgām pārdomām pildītu Adventa laiku vēlot- mācītājs Uģis