Tagad viss ir labi

Hokeja fani vairāk vai mazāk ir informēti par spēlētājiem, kas spēlē A līgā (Irish Ice Hockey League). Par B līgas spēlētājiem informācijas nav tik daudz. Tieši tādēļ 29. novembra draudzības spēlē starp A līgas komandu “Latvian Hawks” un B līgas komandu “Drogheda Icebreakers” interesi izraisīja vārtu guvējs ar 15. numuru no ledlaužu komandas. Kā noskaidrojās, ar resti spēlējošais, 17 gadus vecais hokejists ir latvietis Klāvs Cipriķis. Un tā kā viennozīmīgi ir skaidrs, ka Īrija, kurā hokeju spēlē tikai otro sezonu, nevarēja izauklēt šo jauno talantu, portāls baltic-ireland aicināja uz sarunu pašu Klāvu, lai uzzinātu, kur sportists ir apguvis hokeja pamatus.

b-i: Ja nekļūdos, visās “Icebreakers” spēlēs tu esi guvis vārtus. Bet tev ir tikai 17 gadi, kā tas nākas, ka tu tik labi spēlē hokeju?
Klāvs: Visās spēles neesmu guvis vārtus, bet pēdējās piecas ir izrādījušās veiksmīgas – katrā pa vieniem vārtiem gan Latvijā, gan te pat Dundalkā. Man visvairāk jāpateicas komandai un manam pieciniekam, bez kuru piespēlēm nekas nebūtu sanācis.
Spēlēju es no 11 gadu vecuma. Daži teiktu, ka par vēlu nopietnam hokejam, bet, ja trenējies katru dienu gan uz ledus, gan sporta zālē, vari spēlēt tik pat labi kā tie spēlētāji, kuri sāka 6-7 gadu vecumā. Galvenais, cik daudz tu mīli hokeju!
b-i: Kur tu Latvijā spēlēji hokeju?
Klāvs: Latvijā sāku spēlēt hokeju junioru klubā HK “Rītausma Ogre”. Tagad klubs “Rītausma” ir pārdēvēts par “ASK Ogre”. Tur ar ļoti labu hokeja un slidošanas treneru palīdzību nonācu līdz līmenim, kā es spēlēju tagad. Tiesa, tad mums bija četri ledus treniņi un sporta zāles treniņi nedēļā, plus spēle nedēļas nogalē! Spēlēju tur trīs ar pus gadus, tad pārtraucu spēlēt pusotru gadu, tāpēc, ka pārvācos uz dzīvi Īrijā. Bet formu nezaudēju, jo brīvajā laikā sāku spēlēt futbolu un trenējos daudz mājās!
b-i: Cik ilgi esi Īrijā?
Klāvs: Īrijā dzīvoju trīs gadus. Tētis dzīvo šeit jau septiņus gadus. Tad ar pienāca laiks, kad mamma nolēma, ka ģimenei jādzīvo kopā un, ja nevaram dzīvot Latvijā, tad tika dota priekšroka Īrijai. Grūti bija pamest draugus, skolu, radus, bet zināju, ka visvairāk pazaudēšu hokeju! Tagad viss ir labi – jauni draugi, laba skola un sporta veids, kuru esmu mīlējis visu savu mūžu.
b-i: Kāpēc tava izvēle ir kritusi par labu tieši “Icebreakers” komandai?
Klāvs: Pirmā komanda, kurā es sāku spēlēt hokeju Īrijā bija “Dundalk Bulls” B. Nospēlēju sezonu bezkontakta hokeju un nenoorganizētā sastāvā – treneri nāca un gāja. Tad sezonas beigās komandas “Icebreakers” menedžeris Igors Kalugins piedāvāja man spēlēt jaunajā komandā. Es ilgi to apdomāju, visu vasaru pavadīju Latvijaa un tad 2-3 nedēļas pirms otrās sezonas sākuma devu savu atbildi, ka vēlos spēlet “Drogheda Icebreakers” komandā. Galvenokārt tāpēc, lai spēlētu kopā ar dažiem ļoti pieredzējušiem hokejistiem. Ļoti palīdz, ka neviens komandā nav individuālists, kā tas notika Bulls B komandā. Es zinu, ja es atdošu piespēli, es to noteikti dabūšu atpakaļ. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc pārgāju uz šo komandu. Nebūtu šī piedāvājuma, būtu pavadījis vēl vienu sezonu Bulls B sastāvā un gaidītu savu 20 dzimšanas dienu, kad mani paņemtu “Dundalk Bulls” A komandā, kas arī bija mans mērķis, sākot spēlēt hokeju Īrijā!
b-i: Kāpēc pagājušajā gadā sāki spēlēt “Dundalk Bulls” B komandā nevis “Latvian Hawks”?
Klāvs: Sāku spēlēt pie Bulls B tāpēc, ka īsti neko nezināju par hokeju Īrijā. Pirmoreiz, kad iegāju Dundalkas hallē, redzēju ka viss tikai un ap “Dundalk Bulls” grozās un viņiem vienīgajiem bija jauniešu komanda. Tāpēc, ka neko nezināju par citām komandām, es sāku spēlēt pie Bulls B. Par “Latvian Hawks” tikai sezonas sākumā uzzināju, kad jau biju piereģistrēts pie Bulls B un nodomāju tur arī palikt. Arī tas, ka hawks treniņu laiki nesakrita ar manu brīvo laiku.
b-i: Ko tu vēl bez hokeja dari Īrijā? Mācies?
Klāvs: Yap, es mācos, tagad 10. klasē. Brīvajā laikā izklaidējos ar draugiem, bez hokeja vēl spēlēju golfu un dažreiz futbolu. Golfu es spēlēju labi, bet hokejs man padodas vairāk.
b-i: Tuvākās nākotnes plāni tev un tavai ģimenei?
Klāvs: Plāni nākotnē, es drošvien Latvijā neatgriezīšos uz dzīvi. Man lielākais plāns būtu dabūt scolarship no kādas skolas Amerikā vai Kanādā un, spēlējot hokeju, vienlaicīgi dabūt labu izglītību. Ja netikšu līdz šīm valstīm, tad būs jāpaliek Īrijā un jātaisa karjera šeit (kas nebūtu iespējams). Mamma, tētis, brālis vēl, nezinu, ko darīs nākotnē – paliks Īrijā vai dosies uz Latviju. Bet laiks rādīs gan priekš manis, gan ģimenes!

FOTO: Ēvalds Gaspažiņš