Klusais pārdomu laiks

Lasītāja raksts

Ir aizritējis Baznīcas gads. Tas noslēdzies ar plīvojošām svecīšu liesmiņām Mūžības svētdienā. Iesācies jauns gads, ar pirmo Adventi. Iesācies klusais pārdomu laiks.

Šķiet nedaudz dīvaini, ka Baznīcas gads neiesākas ar milzīgu jandāliņu, uguņošanu, šampanieti… Tas, gluži pretēji, iesākas ar klusu pārdomu laiku… Laiku, kad tumšajās pasaules debesīs, klusi iemirdzas lielākā zvaigzne…

Kādi mēs esam šajā laikā?

Krīze… Naudas nav. Nepietiek kredītam. Nepietiek degvielai. Nepietiek. Mēs skrienam un darām cik varam. No rīta līdz vakaram – gaismu neredzot. Pirmā Advente jau sen aiz muguras. Vainagu tā arī neesam uzpinuši. Steidzam kārt logā lampiņas. Dāvanas, pasākumi, darbinieku balle, sesija, eksāmeni, nodošanas termiņi, neapartie lauki, pārplūdušās pļavas… Problēma stāv blakus otrai problēmai, draudzīgi iedevusi tai roku. Jautājums saāķējies kopā ar otru jautājumu un abi stāv – neatbildami – un smej sejā. Kaut kā par daudz tumsas, kaut kā par daudz aukstuma.

Šajā tumšajā un saraustītajā laikā TOMĒR daudzos logos iemirdzas svētku rotājumi. Uz galdiem iedegas sveces. Vakaros krāsnī mājīgi sprikšķ malka. Mēs tveramies pēc gaismas. Mēs meklējam siltāku vietu, kur patverties. Bet nedaudz apsildījuši degungalus, kas nosaluši pasaules lietos skrienot, mēs metamies ārā pa durvīm un skrienam atkal.

Šai nebeidzamajai virpuļdejai šķiet nav ne gala, ne malas. Trūkst… Vajag… Ir jāskrien!

Es gribu Tevi aicināt nedaudz apstāties! Kaut vai šai mirklī – lasot šo vēstuli – norimsti un ļauj siltumam ieplūst savā satraukuma pilnajā sirdī. Gribu Tevi aicināt atbildēt uz pāris jautājumiem, tāpat, sevis dēļ.

Kāpēc mēs tiecamies pēc gaismas? Kāpēc dedzam lampiņas? Kāpēc rotājam egli un par spīti krīzei nopērkam bērnam kādu našķi? Kāpēc?

Šajā lielajā tumsas vētrā, pašā virpuļdejas vidū pasaulē ienāk lielākā Gaisma – pie mums nāk Dieva Dēls – Kristus: „Es esmu pasaules Gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs Dzīvības Gaisma.” /Jņ. 8:12/

Brīnišķīgā Dāvana no Dieva! Dievs mums ir uzdāvinājis lielāko iespējamo Gaismu, lai mēs varētu būt gaismā. Un tur, kur ir gaisma, tur tumsai nav vietas. Tikai gaismā iespējams atrisināt problēmas un tikai gaismā mēs varam skaidri dot atbildes uz jautājumiem. Tur, kur ir gaisma, tur tumsas darbi nenotiek! Gaismā mēs kopā ar Kristu spējam iet pretī savām īstajām mājām…

Tāpēc šie svētki. Tāpēc gaisma tumšā naktī. Katra iedegtā lampiņa, lai Tev atgādina par lielāko gaismu pasaulē, kas Tev ir dāvināta. Katrs izgaismotais nams, lai Tev liek paturēt prātā to, ka šī Gaisma, kas nākusi pasaulē, ir tieši Tev, lai tieši Tu varētu būt Gaismā!

Elana Visocka