Adventa laika pretrunas un ieguvums

Adventa laiks tiek saukts par „kluso un pārdomu laiku”, bet nav noslēpums, ka tieši šajā laikā ir visvairāk steigas, bažas un iepirkšanās kņada. Īrijā tieši šinī laikā vidēji katra ģimene veikalos iztērē vairāk kā 1200 EUR. Dāvanu meklēšana un dāvināšana, kas pati par sevi ir mīlestības izpausme ir „uzķērusies uz mantrausības āķa”. Tirgotāji, manipulējot ar cēliem saukļiem par dāvināšanu un mīlestību, modina cilvēkos divējādas jūtas. Pavisam negaidīti daudzos cilvēkos ir pamodināti vainas kompleksi par to, ka nespēj nopirkt lielas dāvanas un apsveikt visus, kas būtu jāapsveic svētkos. No domāšanas, steigas un emocionālā spiediena, daudzos parādās nomāktība un pat riebums pret svētkiem.

Otras izjūtas, kas pārņem daudzus ir mantrausība. Staigājot no veikala uz veikalu, acis ierauga visādas atlaides dažādām mantām. Gribas to un gribas šo, un ir kā tāds iepirkšanās skurbums. Pašiem nemanot, cilvēki ir iztērējuši tik, cik nemaz nebija vajadzīgs. Kā blakus traģēdija ir tā, ka bērni tiek inficēti ar šo mantrausību. Viņi izmanto svētkus kā iespēju „izspiest” mantu no vecākiem (Santaklausiem). Tas viss kopumā ir kļuvis par sava veida dievkalpojumu, pielūdzot mantu. Ziemasvētku vecis ir šajā dievkalpojumā mācītājs, bet daudzie simti Euro ir mūsu atbalsts un ziedojums šai „pseido” baznīcai, kas inficē, samaitā un rada atkarīgus daudzus miljonus cilvēku. Tā ir atkarība, kurai cilvēki labprātīgi ļaujas.

Šajā kontekstā ienāk daudzu gadsimtu garumā esošā prakse, svinēt Adventa laiku kā norimšanās, iedziļināšanās un labdarības laiku. To šajā kontekstā sauc par Gavēņa laiku. Tā kā „Advents” tulkojumā nozīmē Kristus nākšanu, norimšanās un iedziļināšanās ir nepieciešama, lai ieraudzītu cik ļoti man Kristus ir vajadzīgs. To mēs varam ieraudzīt tikai tad, ja izmeklējam savu sirdsapziņu garīgajā spogulī – Dieva Vārda gaismā. Dievs mums atklāj, kas mums traucē dzīvot harmonisku un ar gandarījumu piepildītu dzīvi. Dievs uz mums runā vai nu klusumā lasot, vai dievkalpojumā dzirdot un pārdomājot Bībeles vēsti. Dievs ienīst grēku kas mūsu dzīvi samaitā un izolē no draudzības ar Dievu. Grēksūdze un piedošana ir mums dotais atbrīvošanas ceļš. Pārdomas un iedziļināšanās dod ieraudzīt, cik tā ir liela Dieva mīlestība, ka Viņš tā vietā, lai es saņemtu sodu par grēkiem, dāvā man Glābēju.

Ieraugot Kristu, kā Dieva mīlestības izpausmi, cilvēkā mostas prieks, miers un cerība. Adventa laiks ir tādas Dieva mīlestības ieraudzīšanas laiks. Pēc tam, kad Adventa laikā esam ieraudzījuši Dieva mīlestību, tad sākas Ziemasvētku laiks, kad skatāmies, kā mēs, Dieva mīlestības iedvesmoti, varam mīlestību dāvināt tālāk citiem. Tad tur ir vieta mīlestības caurvītām dāvaniņām, labdarībai, ziedojumiem utt. Bērniem var mācīt nevis sev gaidīt dāvanas, bet gatavot un aiznest tās tiem, kas ir noskumuši. Paši varam vairāk domāt, kā daudzajām dāvanām nolikto naudu varam dot labdarībai un Dieva mīlestības Vēsts tālākai izplatīšanai. Ziemasvētku laiks patiesi ir mīlestības dāvanu laiks, kur Dievs mūs ir pirmais mīlējis un dāvinājis savu Vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic nepazustu, bet iemantotu mūžīgu svētlaimi Dievā.

Svētīgu, Dieva mīlestības jaunatklāšanas, jeb Adventa laiku!

Mācītājs Uģis Brūklene