Kristus ir piedzimis!

Priesteris Andris Solims:
“Ar šiem vārdiem gribu no visas sirds apsveikt visus mūsu mīļos tautiešus Īrijā un Latvijā gaišajos un priecīgajos Dieva Dēla dzimšanas svētkos un novēlēt piedzīvot tajos patiesu mieru, sirdsprieku un dvēseles pacilātību, lai ikviens varētu sajust Bērna Jēzus piedzimšanu savas sirds „betlēmītē”. Lai Jaundzimušais Karalis dāsni izlej pār visiem savu svētību Jaunajā 2009. gadā, ka mūsu šī gada nepiepildītie sapņi un vēlmes varētu realizēties nākamajā, ļaujot aizmirst visus rūgtumus un pārestības vienam pret otru, no sirds piedodot pielaistās kļūdas un pārkāpumus!

Dārgie draugi! Daudziem no mums šie ir pirmie Kristus dzimšanas svētki, kurus pavadām svešumā vai brīvprātīgā „trimdā”, bez ierastajiem mājas apstākļiem un mīļajiem cilvēkiem blakus, bez daudzām lietām un pieņemtā svētku stila. Jā, daudziem no mums šie svētki šogad ir radikāli savādāki, taču tie vienalga paliek mūsu sirdīs kā ilgi gaidītie un mīļākie gada svētki, jo visi paliekam garīgām saitēm vienoti ar dzimteni un iespēju robežās mēģinām saglabāt arī savas brīnišķīgās svētku tradīcijas, kas mums liek sajusties kā mājās arī tālumā…

Katoļticīgajiem ir skaista tradīcija 24. decembra vakarā tā saucamajās „kūču” vakariņās dalīties svētītajā Ziemassvētku maizē jeb lauzt pie galda oblātes (latīņu valodā – upurmaize), uz kurām ir Kristus dzimšanas atveidojums. Tas ir brīnišķīgs un svētīgs mirklis, kurā pēc Kristus dzimšanas evaņģēlija fragmenta nolasīšanas un attiecīgām lūgšanām (ieskaitot Ticības simbolu) ģimenes locekļi, savstarpēji nolaužot gabaliņu no rokā turamās oblātes, cits citam novēl svētku vēlējumus un samierinās viens ar otru, piedodot pielaistos pāridarījumus. Līdz ar to šīs pieticīgās vakariņas, kurās nav gaļas produktu, jo tās vēl nav svētku, bet tikai svētku ieskaņas jeb sagatavošanās vakariņas pirms svinīgā vakara dievkalpojuma baznīcā, kļūst par ģimenes locekļu un draugu samierināšanās iespēju, jo šajā naktī neviens nedrīkst palikt ar smagu sirdi pret savu tuvāko, par cik pasaulē dzimst Miera Princis, Dieva Tēva sūtītā Mīlestība, Dieva Dēls, kas nāk mūs visus samierināt un atpestīt grēcīgo cilvēci. Pēc šīm „kūču” vakariņām visa ģimene dodas uz savu draudzes dievnamu svinēt Kristus dzimšanas svētkus, kurus ievada 24. decembrī Vigīlijas svētā Mise, bet tradicionāli daudzviet ir tieši pusnakts dievkalpojums jeb tā saucamā Ganiņu Mise, jo pusnaktī eņģeļi ganiņiem pavēstīja šo prieka vēsti: „Kristus ir piedzimis!”, dziedādami slavas himnu „Gods Dievam augstumos un miers virs zemes cilvēkiem, kurus Dievs mīl”. Diemžēl modernajā sabiedrībā šī brīnišķīgā tradīcija svinēt Pusnakts Misi tiek arvien biežāk aizstāta ar dievkalpojumu 24. decembra vakarā vai pat agrā pēcpusdienā, kad vēl nav līdz galam noslēdzies Adventa laiks (līdz svētku Pirmajām Vesperēm, t.i., vismaz līdz plkst. 18:00), jo pēc tam taču jau var sēsties pie svētku galdiem un baudīt izpriecas mājās pie ziemassvētku eglītes, dāvinot dāvanas bērniem un pieaugušajiem. Mūsdienu sabiedrībā reālie Kristus dzimšanas svētki jau sen ir aizstāti ar biznesa darījumu un iepirkumu laiku, kas aizsākas krietni agrāk pat par Baznīcas sagatavošanās šiem svētkiem laiku – Adventu, kas ietver 4 svētdienas jeb nepilnas 4 nedēļas (šogad tas sākās ar 30. novembri). Diemžēl daudzās vietās pasaulē jau 25. decembra rītā varēs redzēt uz ielām izmestās ziemassvētku eglītes pat ar visām dekorācijām, jo modernajiem cilvēkiem ir izveidojies savs svētku kalendārs, kas paredz Ziemassvētkus noslēgt 25. decembrī, kad šis laiks ir tikai sācies un ilgs līdz pat janvāra vidum. Tas ir ļoti skumīgi, kad tiek aizmirsts īstais šo svētku jubilārs – Bērns Jēzus, kuram par godu tie tiek svinēti. Kristieši tomēr nedrīkst to aizmirst un tiek aicināti paturēt autentisku šo svētku laiku savās ģimenēs, mājās, sabiedrībā un vidē, kur tie atrodas, jo pretējā gadījumā tiek degradēta arī kristieša identitāte un vārds, ja zūd jēga šim apzīmējumam, par cik pretējā gadījumā tiek svinēti nevis Pestītāja dzimšanas, bet biznesa un peļņas svētki. Citiem vārdiem sakot – netiek vairs svinēts Kristus, bet pats cilvēks…

Pavadot Īrijā jau gandrīz 8 mēnešus, ir zināms prieks, ka Latvijas katoļticīgo misija Īrijā ir manāmi attīstījusies. Šajā laikā ir bijuši vairāki skaisti un svētīgi notikumi un svētki mūsu misijas dzīvē. Varu minēt kā nozīmīgākus Ražas svētkus oktobrī visās piecās misiju draudzēs (Dublinā, Rušā, Droghedā, Limerikā un Korkā) un Latvijas Valsts deviņdesmitgades svinības 16. novembrī Rušā. Arī Kristus dzimšanas svētki šogad tiek svinēti vairākās vietās īstajā svētku laikā. Protams, daudzi tautieši būs svētkos Latvijā, bet tie, kuri paliek šeit, tiek aicināti tos kristīgi nosvinēt šajās svētku dienās. Ja nav bijusi iespēja kuram dabūt svētku oblātes pirms svētkiem, šo prieka mirkli var nosvinēt arī citās Kristus dzimšanas svētku laika dienās. Tāpēc iedrošinu tās iegādāties pie manis arī vēlāk. Lai Jaundzimusī Mīlestība vairo visu mūsu sirdīs šo visvairāk nepieciešamo tikumu – mīlestību vienam pret otru, iecietību un izpalīdzību, lai mūsu tautieši nebūtu kā svešinieki viens pret otru un būtu draudzīgāki jaunajā gadā, kas atnestu visiem mieru, saderību, garīgo un materiālo labklājību! Lai Kristus mūs visus sargā un svētī šajos svētkos un visā 2009. gadā. Mani vissirsnīgākie sveicieni arī visiem slimajiem, vientuļajiem un nabadzīgākajiem mūsu tautiešiem – pieminu Jūs visus savās lūgšanās un Jūs svētīju! Dievs Jūs mīl un atceras!”