Pirmdiena, 23. decembris, Varda dienas: Viktorija, Balva

100000 ekonomisko migrantu atstājuši Īriju draugiem.lv

- 29.12.2008
Sadaļas: Ziņas IRL - Atslēgvārdi: ,

2008_06160008Jaunie valdības dati liecina, ka kopumā 100000 ārzemnieku atstājuši Īriju šogad – trīs reizes vairāk nekā tika aprēķināts iepriekš, raksta Independent.ie. Bet imigrantu skaits joprojām ir rekorda līmeni un Integrācijas lietu ministrs Conor Lenihan brīdināja par “spriedzi” starp etniskajām grupām konkurencē par darba vietām, jo bezdarbs pieaug.
Ministrs informēja, ka konfidenciāls pētījums liecina, ka ar Ķeltu Tīģera sabrukumu 100000 migrantu atstājuši Īriju pēdējo 12 mēnešu laikā. Skaits ir trīs reizes lielāks nekā Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) oficiālā aplēse, kas liecina, ka 35000 imigrantu atstājušu Īriju pagājušajā gadā.

Valdības apkārtrakstā teikts, ka gandrīz 140000 jaunu PPS numuru tika izsniegti ārpuskopienas valstspiederīgajiem šī gada pirmajos 10 mēnešos.
“Ņemot vērā šos pēdējos skaitļus, imigrantu integrācija joprojām ir nopietna problēma,” ministrs brīdināja.
Conor Lenihan apgalvoja, ka PPS numuru skaits nenozīmē, ka visi šie cilvēki strādā vai pat atrodas valstī, jo daudzi, kas ieradās “uz labu laimi”, devās atpakaļ, atklājot, ka Īrijā bija mazākas iespējas darba tirgū nekā gaidīts.
Taču viņš pieļāva, ka skaitļi nozīmē, ka Īrija joprojām ir pievilcīga vieta, vismaz sākotnēji, un tas nozīmē, ka potenciāli spriedze starp Īrijas un imigrantu darba ņēmējiem lejupslīdes apstākļos pastāv.
“PPS numuru skaits norāda, ka, neskatoties uz lejupslīdi, joprojām ir cilvēki, kas brauc šurp. Ja īri agrāk nepretendēja uz darbu viesnīcās un apkalpojošajā nozarē, tad tagad atlaišanu dēļ tie sāk meklēt arī mazāk kvalificētu darbu, kā, piemēram, veikala kasieri, līdz ar to tie kļūst par konkurentiem.
“Ir potenciāla spriedze, jo cilvēki projicē savas dusmas uz etniskajām grupām, kad tie redz, ka viņu draugi un radinieki zaudē savu darbu. Starptautiskā prakse rāda, ka šāds modelis ir bieži izplatīts. Lai arī nevar apgalvot, ka tā notiek vai norisināsies Īrijā, mums ir jānodrošinās pret to. ”
Valdība ir sākusi īpašu pētījumu, kurā ir iesaistītas gan nodokļu iestādes, gan Sociālo un ģimenes lietu departaments, lai noteiktu, cik daudz ekonomisko migrantu, kam izsniegti PPS numuri, saglabā aktivitāti ekonomikā.
2006. gadā rekordskaits, apmēram trīs ceturtdaļas no visiem PPS numuriem, tika izsniegtas nepilsoņiem. Tomēr pašlaik gandrīz viena piektā daļa bezdarbnieku pabalstu saņēmēju nav pilsoņi un saskaņā ar Conor Lenihan teikto, ap 44600 ārzemnieku ir reģistrēti Live Register.
Imigrantu skaits Live Register šogad no janvāra līdz oktobrim pieaudzis par 68%, salīdzinoši vietējo darbinieku skaits, kas zaudēja darbu šajā laika posmā, bija 2 reizes mazāks, tas pieauga par 34%.
Bet, neskatoties uz nelabvēlīgāko klimatu migrantiem, tie joprojām ierodas Īrijā labākas dzīves meklējumos. “Mums joprojām ir nepieciešams imigrantu darbaspēks un tas ir jāatbalsta,” Conor Lenihan teica. Neskatoties uz ievērojamu cilvēku aizplūdi, imigranti joprojām ir viena astotā daļa (12%) valsts iedzīvotāju, viņš norādīja.
15% darbaspēka un 10% pamatskolas skolnieku ir ārzemnieki, kas liecina, ka imigrantu ģimenes šeit nostabilizējas.
Nepilsoņu skaits Īrijā četru gadu laikā ir dubultojies, no aptuveni 224000 2002.gadā līdz 420000 2006.gadā. Vairāk nekā 100000 poļu, lietuviešu un latviešu ir ieradušies šeit divu gadu laikā kopš ES paplašināšanās 2004.gadā.
Saskaņā ar skaitļiem uz septembra beigām tiek lēsts, ka valstī dzīvo apmēram 478500 ārpuskopienas valstspiederīgo, kas ir vecāki par 15 gadiem, kopā ar bērniem to skaits ir vairāk kā pusmiljons.


  1. ziemeļmeita - IRELAND saka:

    Mjā, arvien vairāk īru var redzēt strādājam vietās, kur agrāk pat iedomāties nevarēja…

  2. normunds - IRELAND saka:

    Uz majam,tik uz majam……………

    Partijas “Sabiedrība citai politikai” līdzpriekšsēdētājs Artis Pabriks uzskata, ka aizvadītajā gadā Latvija sevi ir pierādījusi kā Baltijas valstu vājāko posmu, tāpēc nākamgad varētu notikt pašreizējās politiskās elites noriets, Pabrika preses sekretārs Uldis Birziņš.

    “Aizvadītajā gadā Latvija apstiprināja starptautisko ekspertu izteiktās bažas, ka mēs esam Baltijas valstu vājākais posms. Nākamgad, pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, varam piedzīvot nopietnas izmaiņas Latvijas politikā. Ja valdība nespēs pieņemt vai izskaidrot sabiedrībai svarīgus lēmumus, ja sabiedrība tā arī netiks informēta kā tiks izlietots 7,5 miljardu eiro aizdevums un ekonomiskā situācija tikai pasliktināsies, tautai būs ko teikt. Tad būs jāsargās ne tikai valdībai, bet arī Saeimai ar esošo koalīciju priekšgalā. Ja tauta būs tik nokaitināta, ka izies ielās, tad sekas tam vairs nav paredzamas,” norāda Pabriks.

    ” Ja līdz jūnijam, kad notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nekas nemainīsies, varēsim redzēt pašreizējās politiskās elites norieta sākumu un jaunas elites veidošanos. Situācija varētu būt līdzīga kā Eiropā 1968. gadā, kad notika politiskās paaudzes maiņa,” pauž Pabriks.

  3. normunds - IRELAND saka:

    Tur notiks “lielas lietas…….



Draugiem.lv pase

reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie