J. Lobzova par 2008. gadu un Konsulārās nodaļas darbu

Latvijas vēstniecība Dublinā ir vienīgā Latvijas valsts iestāde Īrijā, kurā tad arī tiek risināti visi ar dzimteni saistītie jautājumi. Diemžēl, pārsvarā gadījumos, tie ir problēmjautājumi. Kā vēstniecības Konsulārajai nodaļai veicās 2008. gadā un kādi ir Jaunā gada plāni, portālam baltic-ireland stāsta Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Pirmais sekretārs Jeļena Lobzova:
“Vispirms gribētu apsveikt portāla lasītājus ar Jauno 2009. gadu un novēlēt optimismu, izturību un laimi jaunajā gadā. Nav noslēpums, ka šis gads var būt finansiāli grūts, tādēļ novēlu tautiešiem turēties kopā, palīdzēt viens otram, jo saliedētai tautai vieglāk tikt cauri grūtajiem laikiem.

Daudziem mūsu pilsoņiem rodas jautājumi par vēstniecības darbu. Atbildot uz šiem jautājumiem, vispirms gribētu piedāvāt sauso konsulārās nodaļas darba statistiku, lai runā skaitļi:

Gada laikā ir noformētas vairāk par 1750 pasēm:

Izsniegtas 720 atgriešanās apliecības

Par LR pilsoņiem reģistrēti 485 bērni

LR Iedzīvotāju reģistram sniegta informācija par 140 laulībām

Vēstniecība izsniedza vairāk par 170 dažāda satura izziņām

Mēs bijām iesaistīti 17 cilvēku mirstīgo atlieku repatriācijā un ar nāvi saistīto formalitāšu kārtošanā.

Un risinātas neskaitāmas konsulārās lietas.

Kas stāv aiz šīs statistikas?

Kopumā var pateikt, ka katru gadu vēstniecības konsulārās nodaļas darba apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, pieaug pa 50 – 80%: 2008.gadā bija 2,5 reizes vairāk pasu, 1,4 reizes vairāk atgriešanās apliecību, 1,2 reizes vairāk reģistrēto bērnu utt. Šobrīd vēstniecības konsulārajā nodaļā strādā 3 cilvēki, kuri dara visu, kas ir mūsu spēkos, lai maksimāli palīdzētu mūsu tautiešiem Īrijā.

Ja runājam par pasēm, tad tas skaitlis atspoguļo jaunā parauga pasu ieviešanu un veco pasu izņemšanu no apgrozības. Bija daudz jautājumu, kādēļ vecā parauga pases ir nederīgas ceļošanai 2008.gadā neskatoties uz to, ka pasē ir minēts derīguma termiņš, piemēram, 2011.gada beigas. Vecas pases bija jāizņem no apgrozības sakarā ar to, ka šīs pases bija ļoti viegli viltojamas: mūsu rīcībā ir statistika par to, cik bieži trešo valstu pilsoņi ar šādām viltotām Latvijas pasēm centušies ieceļot Īrijā, šī statistika liek nopietni aizdomāties.

Savukārt, šobrīd esošā jaunā pasu sistēma ir pietiekami droša, lai varētu viennozīmīgi pateikt, ka dati, kas ievadīti pases mikroshēmā, ir absolūti korekti un aizsargāti no viltošanas un pases ir drošas.

Atgriešanās apliecības – tās ir pagaidu ceļošanas dokuments, kas ļauj tā īpašniekam atgriezties Latvijā, ja viņam nav pases. Statistikā par atgriešanās apliecībām ir iekļauti gan gadījumi, kad pilsoņiem kaut kāda iemesla dēļ nav laika samainīt pasi vai bērniem saņemt jaunu pasi (ap 80% no kopējā skaita), gan gadījumi, kad pase ir nozagta un pilsonim ir jātiek uz mājām (ap 20%).

Jaundzimušo bērnu reģistrācija par LR pilsoņiem vienmēr ir bijis patīkams moments. Mūs priecē tas, ka ģimenes nāk uz vēstniecību pilnā sastāvā, kaut gan iekļūt uz konsulārās nodaļas telpām ar bērnu ratiņiem ir pagrūti. (Es vēlreiz gribētu atvainoties par šādām neērtībām un apliecināt, ka tikko vēstniecībai būs sava ēka, kurā mēs varēsim veikt pārbūves pēc mūsu ieskatiem, šī problēma tiks atrisināta.) Vēstniecības darbinieki dala bērna vecāku prieku par to, ka pasaulē ir nācis jauns cilvēciņš, kurš piepilda savu vecāku dzīvi ar jaunajām un patīkamajām rūpēm. Tajā pašā brīdī mēs priecājamies par to, ka Latvijas pilsoņu skaits pieaug pa vēl vienu cilvēku. Reģistrējot bērnus par Latvijas pilsoņiem ļoti bieži skaidrojam vecākiem, ka, gadījumā, ja bērnam jau ir Īrijas pilsonība, to nevajag slēpt, Īrijas pilsonība netraucē reģistrēt bērnu kā Latvijas pilsoni.

Mēs esam saskārušies ar gadījumiem, kad bērnam ir Īrijas pilsonība un vecāki nevēlas bērnam kārtot Latvijas pilsonību, tādēļ par bērna esamību mums neziņo. Taču es aicinātu to darīt, jo bērna datu ievadīšana LR iedzīvotāju reģistrā, pat bez Latvijas pilsonības piešķiršanas, ļaus bērna datus ierakstīt vecāku pasēs, kas atvieglos ceļošanu. Turklāt paziņošana par bērna piedzimšanu ir LR valsts piederīgo pienākums saskaņā ar LR Iedzīvotāju reģistra likumu. Tāds pats pienākums ir ziņot arī par noslēgtajām laulībām. Tos, kuri raizējas par savlaicīgu neziņošanu gribētu nomierināt: vēstniecība neliks maksāt sodu par savlaicīgu neziņošanu, lūdzu, nāciet un ziņojiet.

Mūs priecē tas fakts, ka mūsu pilsoņi Īrijā ne tikai strādā, bet arī atrod laiku atpūtai, sabiedriskajai dzīvei, draudzībai un arī ģimenes attiecībām. Daudzas laulības ir noslēgtas Īrijā, daudzas Latvijā, mūsu pilsoņi stājušies laulībā arī ļoti eksotiskajās zemēs, tādās kā Maurīcija, Maroka, Tunisija un citas.

Šajā gadā mēs esam saskārušies ar situāciju, kad Latvijas pilsoņi gribētu salaulāties Latvijā, taču nav iespējas braukt uz Latviju divas reizes (pirmo – lai iesniegtu dokumentus un otro – lai salaulātos). Šajā sakarā bija panākta vienošanās ar Latvijas Dzimtsarakstu departamentu, ka dokumentus laulībām Latvijā jaunais pāris varēs iesniegt vēstniecība. Šī prakse ir vēl jauna, šobrīd ne viss notiek gludi, taču pirmās laulības jau ir noslēgtas un var apgalvot, ka sistēma strādā. Ja kādu interesē šāda iespēja, lūdzu, zvaniet uz vēstniecību, mēs visu paskaidrosim.

Ar LR Dzimtsarakstu departamentu mēs centāmies rast risinājumu problēmai, ar kuru saskārušies Īrijā mirušo pilsoņu radinieki, kad Īrijas miršanas apliecību nevar saņemt gadiem ilgi un līdz ar to nevar uzsākt mantojuma un citas lietas Latvijā. Diemžēl risinājums, kuru mēs atradām, nedeva pozitīvu rezultātu, līdz ar ko 2009.gadā mēs uzsāksim LR valsts piederīgo miršanas reģistrāciju vēstniecībā un vēstniecībā izsniegsim LR miršanas apliecības. Kopumā vajadzētu atzīmēt veiksmīgu sadarbību ar Latvijas Dzimtsarakstu departamentu un Īrijas Civil registration Office.

Atgriežoties pie laulību tēmas, varētu minēt arī ne pārāk priecīgo momentu, kad vēstniecība saskārusies ar Latvijas sieviešu izmantošanas gadījumiem, kad laulības tika noslēgtas ar vienīgo nolūku legalizēt savu uzturēšanos Īrijā un dabūt tik ļoti kārojamo ES ģimenes locekļa statusu. Diemžēl ir bijuši „rozā briļļu” gadījumi, kad meitenes bija apmuļķotas un dzīve bija sagrauta… Šādam meitenēm nevar nejust līdzi, par katru sāp sirds un ārkārtīgi žēl, ka esmu bezspēcīga, nevaru pasargāt citas mūsu meitenes no līdzīga likteņa. Es lasīju Jūsu portālā stāstus par rozā brillēm, redzēju, kā daži nosoda šīs sievietes, taču nevajag nosodīt, šīm sievietēm ir izjaukta personīgā dzīve, dažām piedzimuši bērni, ar kuriem nekur (pat uz Latviju) nevar aizbraukt bez tēva piekrišanas, bet tēvs šādu piekrišanu nedod.

Šādos gadījumos vēstniecība var palīdzēt tikai ar konsultācijām.

Gribētos nedaudz paskaidrot, ar ko var un ar ko nevar palīdzēt vēstniecība.

Mēs nevaram palīdzēt atrast darbu Īrijā, nevaram aizdot naudu, nodrošināt dzīvesvietu vai bezmaksas nosūtīt atpakaļ uz Latviju. Vienīgais ko mēs varam – palīdzēt ar informāciju, kur var atrast patversmi, kuras Īrijas iestādes nodarbojas ar repatriāciju, dot iespēju sazināties ar radiniekiem Latvijā utml.

Dažiem var būt priekšstats, ka vēstniecībai ir liels spēks savu pilsoņu interešu aizstāvēšanā, taču tas ir ļoti tālu no patiesības. Vēstniecības darbība notiek saskaņā ar Vīnes konvencijām par diplomātiskajām un konsulārajām attiecībām, kurās ir minēts, ka diplomātiskās pārstāvniecības nevar iejaukties otras valsts iekšējās lietās. Piemēram, LR pilsonis sūdzējās par Gardas rīcību viņa lietas izmeklēšanā, mēs varam piezvanīt un painteresēties par izmeklēšanas gaitu un neko vairāk, jo tālāka mūsu rīcība var tikt uzskatīta, ka minēta iejaukšanās. Tāpat mēs nevaram iejaukties tiesu darbā.

Tāpat vēstniecība nevar ietekmēt LR pilsoņu aprūpes kvalitāti Īrijas slimnīcās. Piemēram, mēs no paša sākuma bezspēkā vērojām Vladimira Ļapisova slimības attīstību un neko nevarējām ietekmēt. Vēstniecības darbinieku zvani uz slimnīcu nedeva nekādu rezultātu, slimnīcas aktivitāte bija vērojama tikai tad, kad situācija kļuva ārkārtīgi sarežģīta un tika meklētas iespējas nogādāt Vladimiru tālākai ārstēšanai uz Latviju.

Tiesības iejaukties, aizsargāt un aktīvi iestāties par jūsu tiesībām ir jūsu advokātiem. Es saprotu, ka advokātu pakalpojumi ir ļoti dārgi, taču zinot Īrijas tiesvedības sistēmas īpatnības, es ieteiktu aktīvāk apmainīties ar informāciju par advokātiem un paturēt prātā, ka ar advokātiem var panākt vienošanās apmaksāt viņu pakalpojumus pēc rezultāta sasniegšanas, uzvaras gadījumā piedzenot nepieciešamo summu no atbildētājiem lietā.

Kopumā analizējot 2008.gadu, vajadzētu atzīmēt arī to, ka aizvadītas 2 tautas nobalsošanas un paraktu vākšanas, kuri parādīja Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu ļoti lielu politisko aktivitāti. Gada garumā tika aktīvi skaidrota Īrijas un Latvijas nodokļu un citi likumi. Tika sniegts atbalsts Latviešu biedrībām, svētdienu skolām, draudzēm un konsultēti tautieši gan pa telefonu, gan klātiene.

Daudziem pilsoņiem tika sniegta ne tikai konsulārā palīdzība, bet arī morālais atbalsts, kad tas bija nepieciešams. Mēs cenšamies apkalpot mūsu apmeklētājus ar vislabāko un vispozitīvāko attieksmi, cik tas ir mūsu spēkos un aicinām arī mūsu tautiešus nest cilvēkos tikai pozitīvas emocijas, tikai tādā veidā mēs spēsim palīdzēt viens otram un padarīt pasauli labāku.”