Jauks vakars “Lutherhaus”

Vakar Dublinā, viesmīlīgajā vācu luterāņu baznīcas mācītājmājā „Lutherhaus” atkal skanēja latviešu valoda un dziesmas. Latviešu sabiedrisko organizāciju, Latvijas vēstniecības, pašdarbības kolektīvu, kā arī masu mediju pārstāvjus kopā bija aicinājis latviešu luterāņu draudzes Īrijā mācītājs Uģis Brūklene ar kundzi Harinu.

Vakars tika rīkots, lai kopīgi atskatītos uz pirmo misijas gadu šeit, zaļajā salā. Pagājušā gada Zvaigznes dienā notika pirmais dievkalpojums, kuru Uģis svinēja jau kā pastāvīgs šīs draudzes mācītājs.
Savā uzrunā klātesošajiem Uģis aicināja visus šajā vakarā vienkārši pabūt kopā, atcerēties šajā gadā kopīgi paveikto, atzīmējot, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar daudzām latviešu organizācijām Īrijā. Viņš pateicās savai kundzei Harinai par atbalstu un palīdzību kalpošanā, piezīmējot, ka bez ģimenes šeit nebūtu „izturējis pat ne trīs mēnešus”.
No klātesošo puses izskanēja daudz labu vārdu un vēlējumu, adresētu gan mācītājam, gan viņa kundzei Harinai. Latvijas vēstnieks Īrijā Indulis Ābelis teica, ka līdz ar Uģa ierašanos zaļajā salā, notikusi zināma latviešu organizāciju satuvināšanās un arī vēstniecība savā darbā izjūt mācītāja darba nozīmīgumu, kā arī daudzi no šeit mītošajiem latviešiem ir ieguvuši labu draugu. Gan LBI vadītāja Jāņa Kargina, gan LALI priekšsēdes Ilzes Tropas – Adebayo, gan Katoļu misijas Īrijā priestera Andra Solima, gan baltic-ireland līdzīpašnieka Imanta Mieža un citu sveicēju teiktajā izskanēja pateicība par spēju būt vienotājam, par māku saskatīt nākotnes vīziju un vēlējums, lai pietiek spēka un Dieva svētības nākotnes plānu realizēšanā un misijas turpināšanā. Sirsnīgas dāvaniņas, ziedi, mīļi vārdi un arī dziesmas tika dāvātas mācītājam Uģim arī no kora „eLVē” un draudzes cilvēkiem.
Šis jaukais vakars noritēja brīvā un ļoti sirsnīgā gaisotnē. Tādu to veidoja gan, pirmkārt, paša Uģa gaišā un atvērtā personība, gan klātesošie, gan vakara vadītāja Alda Šneidere, gan Ilzes Ķeizares uz akordeona spēlētās dziesmas, gan iespēja baudīt gardumus no Harinas un draudzes ļaužu sarūpētā svētku galda. Šai reizē neizpalika arī kopīga uzdziedāšana, kas priecēja visu latviešu sirdis un, šķiet, neatstāja vienaldzīgus arī klātesošos „Lutherhaus” saimniekus – vācu luterāņu draudzes mācītāju Korinu un viņas kungu.
Kopumā ar lielu pārliecību jāsaka, ka mājup visi devās ar ļoti gaišu noskaņu un nelielu nožēlu, ka nākošā diena ir darbdiena un šis vakars tik ātri beidzies.