EK izvērtē arī Latvijas un Īrijas pārmērīgo budžeta deficītu

Eiropas Komisija (EK) ir pārbaudījusi Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Latvijas un Maltas atjauninātās stabilitātes un konverģences programmas, informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Ņemot vērā pašreizējo straujo ekonomikas lejupslīdi, ir aplēsts, ka budžeta stāvoklis Īrijā, Spānijā, Francijā un Latvijā ir krasi pasliktinājies 2008. gadā un turpina pasliktināties 2009. gadā.

Spānijā un Francijā šī tendence daļēji atspoguļo būtiskas ekonomikas stimulu paketes, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā aicināts laicīgi un mērķtiecīgi veikt fiskālos pasākumus dalībvalstīs, kurās ir iespēja fiskāliem manevriem. Ekonomikas atbalstam Īrija un Malta ir veikušas vairākus pasākumus, kas ir daļa no plašākiem konsolidācijas centieniem, kuri šķiet adekvāti, ņemot vērā makrofiskālās un konkurētspējas grūtības minētajās valstīs. Grieķija nav pieņēmusi fiskālo stimulu pasākumus, kas ir pareiza rīcība, ņemot vērā aizvien tās pozitīvo izaugsmi, augsto parādu un lielo ekonomisko nestabilitāti. Latvija arī atturējās pieņemt īstermiņa fiskālo stimulu pasākumus, jo vajadzēja līdzsvarot ekonomiku un atjaunot investoru uzticību.

Tā kā visās sešās valstīs 2008. gadā budžeta deficīts pārsniedza 3 %, Komisija arī pieņēma ziņojumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta korektīvo daļu. Saskaņā ar Līguma 104. panta 3. punktu ziņojumos ir analizēti iemesli, kāpēc budžeta deficīts pārsniedz atsauces vērtību – 3 %, ņemot vērā situāciju ekonomikā un citus būtiskus faktorus. Trešdien, 18. februārī Komisija pārbaudīja vēl 11 SKP, bet visos gadījumos budžeta stāvoklis atbilst Stabilitātes uz izaugsmes paktam.

“Straujas globālās finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā ES valsts finanses ir grūtībās. Krīze radīja kritumu nodokļu ieņēmumos un palielināja izdevumus (piemēram, bezdarbnieku pabalsti). Situācija valsts finanšu jomā turpināja pasliktināties, jo daudzas dalībvalstis pieņēma fiskālos pasākumus, lai šogad palielinātu pieprasījumu un radītu darbavietas, kā ieteikusi Komisija un Padome Eiropas Ekonomikas atveseļošanas plānā. Pārskatītā Stabilitātes un izaugsmes pakta piemērošana palīdzēs atgriezties pie stabilām un ilgtspējīgām valsts finansēm, tiklīdz recesija beigsies un izaugsme atsāksies. Mūsu analīzē konstatēts, ka fiskālo stimulu pasākumi tika pieņemti galvenokārt tajās ES dalībvalstīs, kurās ir budžeta manevrēšanas iespējas un/vai mazs parāds vai ārējā nestabilitāte. Kopumā tie ir konkrēti pagaidu pasākumi, kas ir veikti laicīgi. Tomēr attiecībā uz dalībvalstīm, kurās valsts budžeta deficīts 2008. gadā pārsniedza 3,0 % atsauces vērtību, trešdien Komisija pieņēma ziņojumus par pārmērīgu budžeta deficītu. Vajadzības gadījumā tika ņemti vērā ārkārtas apstākļi. Pārējos gadījumos Komisija pilnībā izmantos pārskatītajā Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzēto elastīgumu, nākamajās nedēļās apsverot turpmākus pasākumus saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta procedūru,” teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja.