17 bērni no Latvijas uz Īriju ir izvesti prettiesiski

Īriju par savu pagaidu vai pastāvīgo mītnes zemi ir izvēlējušies tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tostarp ļoti daudzi šeit dzīvo kopā ar bērniem. Bet, kā liecina dati, ne vienmēr bērnu izvešana uz ārzemēm ir tikusi saskaņota starp abiem vecākiem. Pēc Latvijas Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas datiem uz Īriju no Latvijas prettiesiski ir izvesti 17 bērni.

Visos šajos gadījumos ir ierosinātas lietas par bērnu prettiesisku aizvešanu no Latvijas uz ārvalstīm.
Kā portālam baltic-ireland.ie pastāstīja Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijā, tās ir lietas, kurās ministrijā, kā Latvijas Centrālajā iestādē Hāgas 1980. gada 25. oktobra konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ietvaros iesniegti pieprasījumi par prettiesiski no Latvijas uz ārvalsti aizvesta vai šajā ārvalstī aizturēta bērna atgriešanos Latvijā. Pavisam kopā ministrija ir koordinējusi 17 gadījumus, kad bērns aizvests uz Īriju un 14 gadījumi, kad bērns aizvests uz Apvienoto Karalisti (otrādākā virzienā: no Īrijas uz Latviju atvesti – 1, no Apvienotās Karalistes – 4).

Tie ir gadījumi, kad viens no bērna vecākiem (Latvijas gadījumos – parasti bērna māte) bez tēva piekrišanas un ziņas aizved bērnu uz pastāvīgu dzīvi no Latvijas uz šo ārvalsti. Tam vecākam, kurš paliek Latvijā un uzskata, ka ar bērna aizvešanu ir pārkāptas viņa aizgādības tiesības ir tiesības iesniegt pieprasījumu Konvencijas ietvaros par bērna atgriešanos Latvijā. Ja vecākiem ir kopīga aizgādība pār bērnu – bērna vecāki ir ierakstīti bērna dzimšanas apliecībā un tiesa nav lēmusi par kāda vecāka aizgādības tiesību ierobežošanu vai atņemšanu – tad viņiem ir tiesības bērna attīstībai svarīgos jautājumos lēmumu pieņemt kopīgi. Šie attīstībai svarīgie jautājumi ir – bērna dzīves vieta, kādas izglītības, ārstniecības iestādes bērns apmeklēs utt. Vienam no vecākiem šos lēmumus pieņemot vienpersoniski, tiek pārkāptas otra vecāka aizgādības tiesības.

Tad, kad pieprasījums iesniegts, nosūtīts konkrētās valsts centrālajai iestādei un pēc tam šai ārvalsts tiesai, nolemjot, ka bērns jāatgriež Latvijā, netiek izlemts jautājums par aizgādību – mērķis bērna atgriešanai ir pēc iespējas ātrāk bērnu atgriezt viņam ierastajā vidē, kur viņš dzīvojis pastāvīgi pirms viņš/viņa tika aizvests, lai tur risinātu jautājumu pēc būtības – strīdu starp vecākiem par bērna dzīves vietu, kas arī būtībā izriet no aizgādības jautājumiem.

Atbildi, ko darīt, lai nenonāktu šādā situācijā sniedz Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas starptautiskās sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra:

Vecākiem šķirot laulību, izbeidzot kopdzīvi, būtu vēlams savā starpā vienoties par jautājumiem, kas attiecas uz bērna aizgādību, bērna dzīvesvietu. Ja nevar vienoties tad šādi jautājumi risināmi tiesas ceļā. Tas attiecas gan uz tiem vecākiem, kuri dzīvo Latvijā (un vēlāk, piemēram, kāds no vecākiem ar bērnu vēlas izbraukt uz pastāvīgu dzīvi citā valstī), gan arī uz vecākiem, kuri dzīvo ārvalstī (un vēlāk, piemēram, kāds no vecākiem ar bērnu vēlas izbraukt uz pastāvīgu dzīvi Latvijā). Otrajā gadījumā – bērna aizgādības, bērna dzīvesvietas jautājumi jārisina tās ārvalsts tiesā, kurā bērns dzīvo pastāvīgi, respektīvi – lai nenonāktu līdz Hāgas Konvencijas mehānisma izmantošanai, šādi jautājumi jārisina tiesiskā ceļā pēc bērna pastāvīgās dzīvesvietas, nevis vienam vecākam patvaļīgi izlemjot to, kur, kurā valstī bērns tagad dzīvos, kur apmeklēs izglītības iestādes, ārstniecības iestādes. Rīkojoties pretēji, gala rezultātā Hāgas Konvencijas ietvaros pieņemot lēmumu par bērna atgriešanos, būs tas pats rezultāts – aizgādības jautājumi būs jālemj valstī no kuras bērns atvests. Tātad – labāk to izdarīt ātrāk nekā vēlāk.

Nevar runāt arī par viena vecāka ekskluzīvām tiesībām uz bērnu, bērnam ir divi vecāki, kuriem ir vienlīdzīgas tiesības lemt par bērna attīstībai svarīgiem jautājumiem.

FOTO: baltic-ireland.ie