Plānotie dievkalpojumi un notikumi Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) Latviešu draudzē Īrijā.
Precīzāku informāciju variet uzzināt no māc. Uģa (0863743796; 0876399490; ugis.bruklene@lutheran.lv) vai mājas lapās: www.lelb.lv un www.draudze.baltic-ireland.ie
Piektdiena, 1. maijs
• 14.00 Latviešu draudzes Īrijā locekļa Anda Jurgena laulību dievkalpojums (Usmas baznīcā, Latvijā)
• 19.00 Talsu kora koncerts Dublinā. (St.Finian’s baznīcā, 24Adelaide Road, Dublin 2)
• 20.00-21.30 Tālmācības kurss Internetā (Skype konferences zvans), gatavojoties kristībām, iesvētībām un laulībām. Var pieteikties pie mācītāja (bruklene2000)
Sestdiena, 2. maijs
• 17.00 Talsu ev. lut. draudzes kora koncerts Limerikā. (Augustinian Churh, O’Connell Str.)
Svētdiena, 3. maijs
• 12.30-13.45 Gatavošanās kristībām, iesvētībām un laulībām. (St.Finian`s baznīcā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 14.00-15.15 Dievkalpojums Dublinā. (St.Finian’s baznīcā, 24Adelaide Road, Dublin 2)
• Pēc dievkalpojums Talsu kora un kora”eLVe” kopkoncerts
• Pēc koncerta sadraudzība pie galda (Lutherhausā)
Otrdiena, 5. maijs
Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu u.t.t.
Trešdiena, 6. maijs
(Lutherhaus 1.stāvā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 19.00-21.00 Tematiska Bībeles studija par mūsu Baznīcas ticības pamatiem no „Augsburgas Ticības Apliecības”.
• 21.00-21.30 Aizlūgšanas, pateicības un pielūgšanas.
Ceturtdiena, 7. maijs
• Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu utt.
• 18.30-20.00 Aizlūgšanu un sadraudzības vakars pie kāda mājās (interesēties pie mācītāja)
Piektdiena, 8. maijs
• 20.00-21.30 Tālmācības kurss Internetā (Skype konferences zvans), gatavojoties kristībām, iesvētībām un laulībām. Var pieteikties pie mācītāja (bruklene2000)
Sestdiena, 9. maijs
• 11.00- 12.20 Dievkalpojums Limerikā. St.Alphonsus Church; brāļu redemptoristu kapelā, Henry St. (ieeja caur klostera grāmatu galdu pa kreisi no dievnama centrālās ieejas)
• Tikšanās ar Limerikā un tās apkārtnē dzīvojošajiem tautiešiem
• 16.00-17.20 Dievkalpojums Edgeworthstownā. Co. Longford. St.John’s Church of Ireland (iela cauri centram- nogriezties šķērsielā gar bibliotēku- 300m taisni)
• Tikšanās ar tautiešiem.
Svētdiena, 10. maijs
• 14.00-15.15 Dievkalpojums Dublinā. (St.Finian’s baznīcā, 24Adelaide Road, Dublin 2)
• 15.30-16.00 Sadraudzība pie galda
• 16.00-18.00 Gatavošanās kristībām, iesvētībām un laulībām.
Otrdiena, 12. maijs
Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu u.t.t.
Trešdiena, 13. maijs
(Lutherhaus 1.stāvā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 16.00-19.00 Iespēja privātai sarunai ar mācītāju
• 19.00-21.00 Tematiska Bībeles studija par mūsu Baznīcas ticības pamatiem no „Augsburgas Ticības Apliecības”.
• 21.00-21.30 Aizlūgšanas, pateicības un pielūgšanas
•
Ceturtdiena, 14. maijs
• Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu utt.
• 18.30-20.00 Aizlūgšanu un sadraudzības vakars pie kāda mājās (interesēties pie mācītāja)
Piektdiena, 15. maijs
• 11.00 – 12.30 un
20.00-21.30 Tālmācības kurss Internetā (Skype konferences zvans), gatavojoties kristībām, iesvētībām un laulībām. Pieteikties pie mācītāja Uģa (bruklene2000)
Sestdiena, 16. maijs
• Dievnama un apkārtnes uzkopšanas talka St.Finian`s baznīcā, 24 Adelaide road, Dublin 2
• Pēc talkas sadraudzības pēcpusdiena
Svētdiena,17. maijs
• 14.00-14.45 Dievkalpojums Dublinā (St.Finian’s baznīcā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 14.00-16.00 Sadraudzība pie galda (Lutherhausā)
Otrdiena, 19. maijs
Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu u.t.t.
Trešdiena, 20. maijs
(Lutherhaus, 24 Adelaide Road)
• 16.00-19.00 Iespēja privātai sarunai ar mācītāju
• 19.00-21.00 Tematiska Bībeles studija par mūsu Baznīcas ticības pamatiem no „Augsburgas Ticības Apliecības”.
• 21.00-21.30 Aizlūgšanas pateicības un pielūgšanas
Ceturtdiena, 21. maijs
• Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu utt.
• 18.30-20.00 Aizlūgšanu un sadraudzības vakars pie kāda mājās (interesēties pie mācītāja)
Piektdiena, 22. maijs
• 11.00-12.30 un
• 20.00-21.30 Tālmācību kurss Internetā (Skype konferences zvana savienojumā), gatavojoties kristībām, iesvētībām un laulībām
Sestdiena, 23. maijs
• 11.00-12.20 Dievkalpojums Belfastā. Moravian church. (University Road un Lisburn Rd. Krustojums)
• Tikšanās ar Ziemeļīrijā dzīvojošajiem tautiešiem.
• 16.00-17.20 Dievkalpojums Carrickmacross. (St. Finbar’s Church, Main square)
• Tikšanās ar tautiešiem
Svētdiena, 24. maijs
• 14.00-15.15 Dievkalpojums Dublinā (St.Finian’s baznīcā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 15.30-16.00 Sadraudzība pie galda
• 16.00-18.00 Gatavošanās kristībām, iesvētībām un laulībām.
Otrdiena, 26. maijs
Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu u.t.t.
Trešdiena, 27. maijs
(Lutherhaus, 24 Adelaide Road)
• 19.00-21.00 Tematiska Bībeles studija par mūsu Baznīcas ticības pamatiem no „Augsburgas Ticības Apliecības”.
• 21.00-21.30 Aizlūgšanas pateicības un pielūgšanas
Ceturtdiena, 28. maijs
• Iespēja aicināt mācītāju pie sevis uz mājām, slimnīcu utt.
• 18.30-20.00 Aizlūgšanu un sadraudzības vakars pie kāda mājās (interesēties pie mācītāja)
29. un 30. maijā
• Draudzes pārstāvji piedalās LELBAL Sinodē, „Straumēnos”, Anglijā
Svētdiena, 31. maijs. Vasarsvētki
• 11.00-12.30 Starptautisks Vasarsvētku dievkalpojums (St.Finian’s baznīcā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 14.00-15.15 Dievkalpojums Dublinā (St.Finian’s baznīcā, 24 Adelaide Road, Dublin 2)
• 15.30-16.00 Sadraudzība pie galda (Lutherhausā)
• 16.00-18.00 Gatavošanās kristībām, iesvētībām un laulībām.
FOTO: Ilze Barkuss
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
Vienoti dažādībā
>>>III<<<
Jau 11 gadus pārstāvji no visas Eiropas un arī tālākiem kontinentiem pulcējas kopējā domu un pieredzes apmaiņā, lai iepazīstinātu ar savu Pasaules uzskatu – reliģiju, kas ir katras tautas kultūras mantojuma centrālā daļa jeb garīgais kodols. Šogad Etnisko Reliģiju kongresa 11. konference norisinājās Polijā no 20. līdz 22. augustam, Sigrunas Frfr. V. Šlihtingas viesmīlīgajā pilī, ko viņa pati dēvē par pagānu templi.
Konferencē piedalījās 53 dalībnieki no 10 Eiropas valstīm – Itālijas, Vācijas, Polijas, Dānijas, Somijas, Lietuvas, Latvijas, Čehijas un pirmo reizi kongresā dalību ņēma arī senticības pārstāvji no Šveices. Ar katru gadu dalībnieku skaits pieaug, jo pieaug arī interese un nepieciešamība izzināt senās tradīcijas, izprast zināšanas, kas uzglabātas Eiropas tautu kultūras mantojumā.
Kongresa ideja un pirmsākumi meklējami Lietuvā, proti, tā dibinātāji ir Lietuvas Romuvas grupas vadītāji Inija un Jonas Trinkuni. Kongresa dibināšana balstās idejā par seno dabas reliģiju atjaunošanu, kā arī vēlmi kopīgi risināt problēmas ar kurām nākas saskarties Eiropā un Pasaulē globalizācijas laikmetā. Arī šogad, apskatot etnisko kultūru situāciju, nākas secināt, ka valstu un sabiedrības izpratne šajos jautājumos ir ļoti dažāda. Ir valstis, kā piemēram Itālija, kur citu – monopolreliģiju, iespaidā runāt par senās Romas vai Etrusku kultūras mantojumu un Pasaules uzskatu vēl joprojām ir ļoti sarežģīti. Vācijā sastopas ar birokrātiska rakstura problēmām, jo ir aizliegts apmeklēt senās svētvietas, kurt ugunskurus utt. Daudz progresīvāka ir Dānijas valdība, kas atļauj senās Asatru ticības sekotājiem veikt laulības, bedību un krustabu rituālus, t.i. uzskata šo kultūras mantojuma daļu tiesīgu pastāvēt arī šodien līdzās vēlāk ienākušajām reliģijām. Jau vairākus gadus Latvijā (līdzīgi kā Lietuvā) tiek vestas sarunas ar valdību un Saeimu, lai līdzās 8 reliģijām, kuras nostiprinātas Civillikuma 51. pantā un skaitās tradicionālās reliģijas, nostiprinātu ar likumdošanu šajā zemē no tiesas TRADICIONĀLO – latvisko Dievturību, kas ietverta Dainās! Lielākā daļā Eiropas valstu situācija ir līdzīga – ļauj darboties, bet nepieļauj, ka attiecīgo tautu pasaules uzskats tiktu pašu zemē nostiprināts ar likumu. Izņēmums, kā jau tika teikts, ir Dānija. Bet tautai, kas neatceras vai neciena savu pagātni, nav arī nākotnes.
Gadsimtiem ilgi ir nīcināta tautu atmiņa par to kultūru sakrālo kodolu, noklusēta patiesā Eiropas vēsture un tāpēc šobrīd Etnisko kultūru pārstāvju galvenais uzdevums ir „atcerēšanās” un seno zināšanu atgriešana realitātē. Kā rakstīts kādā Anglijas senticības mājas lapā – etniskajām kultūrām jāatgriežas vietā, kuru tās nekad nav pametušas. Kosmiskajā laiku ciklā ir iestājusies rītausma un nakts reliģijas, kuras ir veidojušās šīs Kosmiskā nakts laikā un daudzu gadu simtu laikā centušās iznīcināt senās kultūras un zināšanas, pamazām zūd ietekme.
Laiks pienācis patiesai dabas ticībai!
Ieskats konferences tēmā, ko bija sagatavojusi Latvijas grupa:
Ir tikai divi ceļi, ko var iet cilvēce – viens ir CIVILIZĀCIJAS ceļš un otrs – KULTŪRAS ceļš.
Šobrīd cilvēce ir aizvesta pa CIVILIZĀCIJAS ceļu, bet visas civilizācijas, kas ir pastāvējušas, ir agri vai vēlu iznīcinājušas pašas sevi. Tās cenšas vienādot Pasaule, bet Dieva laistā Pasaule ir krāsaina un daudzveidīga. Civilizācija ir pārejošo dzīves vērtību ideoloģiju apsētas, bet paliekošais, kas saglabājas cauri gadu tūkstošiem ir tikai tās vērtības, ko veido Pasaules tautas savā neatkārtojamā krāšņumā un daudzveidībā – šo tautu KULTŪRAS.
CIVILIZĀCIJA tiecas pēc standarta un unifikācijas, tās vienīgais mērķis ir progress, tās vienīgā rūpe ir materiālās vērtības. Tās attīstība noris graujot un iznīcinot iepriekšējās paaudzēs tautu krāto sakrālo pieredzi , tā laika gaitā iznīcinot arī pašas senās kultūras nesējas – tautas. Civilizācijai neinteresē patiesība, bet vienīgi patiesības un vēstures interpretācija. CIVILIS tulkojumā no latīņu valodas – piedienīgs pilsonim – pieklājīgs, atsaucīgs, laipns – raksturo tikai ārējās pazīmes bez iekšējās jēgas un satura.
KULTŪRAS ceļš nozīmē atgriesties pie VESELUMA, kur, gadu tūkstošiem sijājot pelavas no graudiem, ir atšķirts un atstāts tikai tas, kas ir MŪŽĪGS , NEPIECIEŠAMS un PAŠPIETIEKAMS. Jēdziens KULTŪRA cēlies no vārda KULTS. KULTŪRA ir dzimtās zemes, dabas un patiesības kults. Tas ir katrai tautai īpatnais veids kā šī patiesība tiek nodota nākamajām paaudzēm. Kultūra ietver sevī kā garīgo, tā arī materiālo dzīves satvaru.
Lai saglabātu zemi, tautu un senās zināšanas par patiesību, ir jāsaglabā tautu etniskās kultūras, kas nav šķiramas no to Dievatziņas. Etniskā Dievatziņa ietver sevī CILVĒKA, DZIMTAS un DABAS vienotību – tātad harmoniju, kas ir priekšnoteikums Dievišķās pasaules saglabāšanai.
Tautas, veidojot savu kultūru, pirmkārt, sekojušas SIRDSAPZIŅAI, DIEVA PADOMAM un SENČU TRADĪCIJAI, kas nodrošina uzkrātās pieredzes pārmantojamību. DZIMTA un TAUTA ir šo kultūrvērtību pārmantotājas un tālāk nesējas.
Jāuzsver, ka pirmatnēji tautas bija vienotas savā pasaules izpratnē, bet, iestājoties Dzelzs laikmetam jeb, kā Indijā saka – Kali jugai, tās tika novirzītas svešos ritmos un svešās vibrācijās. Priekšnoteikums tautu pastāvēšanai un harmoniskai pasaulei ir rast vienību starp CILVĒKA, DABAS un VISUMA RITU.
Ir jānotiek apziņas lēcienam kā Eiropā tā arī Pasaulē. Caur senču saknēm ir jāatgriežas pie vienotas Pasaules izpratnes, ko caurstrāvo LIELAIS RITS – CIKLISKAI LAIKA RITS, kas ir katras atjaunotnes un katras dzīvības pamatos likts – nekas nezūd un nekas nerodas no jauna, ir tikai pāreja no viena Laiku loka nākamajā, dodot iespēju Cilvēcei evolucionēt.
…….
Konference noslēdzās vienotībā un sapratnē par galveno – dabas reliģijas jeb tautu pirmatnējais Pasaules uzskats ir vienīgais ceļš Cilvēcei, kas tai atkal var likt uz šīs zemes justies kā mājās un dzīvot harmonijā ar sevi, savu tautu un citām tautām.
Nākamā konference 2009. gadā norisināsies Indijā, 2010. gadā 13. konference – Romā.
Plašāku informāciju par kongresu: http://www.wcer.org
Brastiņu Ernests.
“Svešās laipas”.
1935
Līgoties līgojāsi
Svešu ļaužu laipa mesta;
Metiet mani bāleliņi,–
Pāri iešu dziedādama. L.F.K.191, 926.
Latvju tauta vēl vienmēr staigā pa svešām laipām. Svešās laipas mēs laipojam kultūrā, polītīkā, sadzīvē, saimniecībā. Līgojas un grīļojas šīs svešinieku mestās laipas. Klūpam un alojamies, mēs paši pa tām staigādami.. Nē mēs visi esam nomodā, mēs nebūt nesapņojam, bet tomēr, diezin kāpēc, staigājam svešos, bīstamos ceļus.
Vai tā būtu latvieša dvēseles dziļākā iedaba, ka tam jāniecina savējo un jākāro pēc svešā? Vai latvietis ieradināts godāt un bijāties tikai svešiniekus? Vai šai parādībai nav kaādi sakari ar seno latviešu viesmīlību, kas tagad būtu izvērtusies līdz nepazīšanai? . . Jeb vai tā ir tikai aplamas audzināšanas sekas? Vai tā būtu nevarība un nespēja pašam spriest? Vai beidzot jaunradošais avots mūsu tautas dvēselē būtu gluži apsīcis? Negribētos ticēt!
Drīzāk domājams, ka tas ir pārejošs apjukuma brīdis. Tas ir tikai apmulsums un apstulbums. Brīvības spožums to nu tā būs apmulsinājis, ka tas neatšķir vairs brīvību no patvaļas, savējo no svešā. . Tas gatavs aizņemties uz neatdošanu katru svešas kultūras vērtību, katru sveša gara strāvojumu.
Protams, kādreiz tas būs atkal citādi, tam jātop citādi. . Kaut pārāk ilgi nevilktos šis stulbais laikmets.
Šur tur, es manu, jau it kā notiek atjēgšanās . . No svešajām laipām, no laipām, par kurām nav zināms, kurp viņas mūs ved, jūtīgākie ļaudis, lūk, grib jau nokāpt. Tie gatavi mīt atkal tēvu dubļus, kamēr atradīs paši savu bāliņu pamestās laipas.
Tas nu reiz ir tik skaidrs un tik saprotams, ka dzīvošanai vajadzīgi noteikti mērķi un drošas laipas, kas ved uz tiem. . Ir vajadzīgs savs Dievs un savs svētums. . Ir jābūt kādai patiesībai, kas tapusi visiem vienādi saistoša un mīļa.
Pasaules uzskats ir tā dižā aksioma ar kuru mēs pieejam pasaulei. Lai iesāktu to izprast, vērtēt un veidot . . Pasaules uzskatus nevar iemācīties kā rēķināšanu, tos nevar pasniegt kā kādu gramatiku. Mēs pie tiem turamies savu sevišķo dvēseles īpašību dēļ, un mūs spēs saprast tikai radniecīgas dvēseles. Pasaules uzskats nevar būt visai pasaulei vienāds. Katrai tautai drīkst būt savs pastāvīgs pasaules uzskats, kas veidojies vidū starp pasaules izpratni un pasaules izjūtu, kas veidojas radniecīgos ļaudīs. Šis pasaules uzskats ir tautas sirds, prāta un gribas kopējs darinājums. Tas atbilst katras tautas gara īpašai satversmei un uzbūvei. To izkopj un padziļina ikvienas tautas asākie domātāji, krietnākie pravieši, mākslinieki un dievreģi.
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Tonna,Tu iisaak un konkretak nespej izteikties?Stradajosham cilvekam sho sviestu nav laika lasiit. Nomierinasies vienreiz? 8)
Tonna,par cik tu esi viens,tad tev ir japiekapjas vairakumam. Neteeree savu laiku un energiju kur nevajaga.Ta pat neko nemainiisi.Ej labaak kadu sportinu uzsit.Bus labaak un atlauj darboties tiem,kas to dara. Ar cienu
8)
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Hari!!!Tonna+ nav viens.Viņi -mēs esam daudz,bet neuzbāžamies.
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Tagadeja Latvija senatne,lai gan apdzivota no vienas tautas dazadam ciltim,nebija apvienota viena kopeja valsti,bet gan 6 atseviskas latvju valstis: Vidzeme,Talava,Latgale,Selija,Zemgale un Kursa jeb Kurzeme,un dzivoja katra savu politisko dzivi.Valdija iedzimtie kungi valdibas centros- pilis,un katra valsti bija savs galvenais kungs- lielkungs jeb kenins (rex,konic),tapat ka pie leisu ciltim savi dizkungi un pie prusiem tadi pat lielkungi jeb reiki.No vestures avotiem nekur ari nav izzinams,ka pie sam latvju valstim jeb ciltim tai laika butu pastavejusi kada censanas apvienoties par vienu stipru lielaku valsti ar kopigu nacionalu kulturu,turpretim politiskais separatisms bija attistits augstaka mera – ciltis apkarojas sava starpa un atsvesinajas viena no otras un lidz ar to vinu valodas izloksnes.Nav pat zinams toreizejais kopejais tautas un valodas nosaukums.
Pie tadiem ieksejiem apstakliem tauta visuma bija politiski vaja un atseviskas valstis viena pec otras krita par laupijumu svesiem iekarotajiem.Visas zemes uz ziemeliem no Daugavas jau bija nakusas zem Krievijas virsvaldibas: Vidzeme un Latgale- Polockas,bet Talava – Pleskavas,pie tam Vidzeme gar jurmalu un Daugavu jau agrak bija iespiedusies svesie,somiem radniecigie libiesi,kas dzivoja palielai dalai jaukti ar latvjiem – vidzemniekiem.Selija atradas zem stipra leisu iespaida,un vienigi Zemgale un Kurzeme vel bija brivas,bet stipri apdraudetas no krieviem,skandinaviem un leisiem.Pec neilga laika ari sis pedejas divas ciltis butu zaudejusas patstavibu, – un lidz ar to latvju tauta bija nolemta galigai iznicibai.Katra no 6 latvju valstim,jeb ciltim dzivoja savu atsevisku politisko dzivi,pie tam 3 no vinam maksaja krieviem meslus,jeb nodevas. Divas lietas sai grutaja vestures bridi vareja Latvijai lidzet: apvienosanas un kristietibas pienemsana.
Vards “Latvija” ir jaunako laiku darinajums un tas ir celies no vienas musu tautas cilts – latgaliem.Senlaikos visu tagadejo Latviju sauca par Vidzemi (Livonia),kura ietilpa ari latvju iekarota Igaunija.Pirmsakuma Vidzeme aptvera lielako dalu no tagadejas Rigas un Valmieras rajoniem,ka ari tagadejo Cesu rajona rietumu dalu.Bet si maza Vidzeme ap 1190.gadu labpratigi pienema katolisko ticibu un Eiropeisko kulturu un tapa par visu latvju cilsu apvienotaju,lidz ar to Vidzemes vards (Livonija) tapa par apvienotas valsts kopejo apzimejumu.
Baltijas zemes jau agrak bija kristigaja pasaule labi zinamas un pazistamas,visus ieprieksejos gadusimtenus turpu brauca tirgoties un ari karot zviedri,dani,krievi un no XII.g.s.vidus ari vaciesi(saksi),jo tikai no ta laika Vacija naca tuvakos sakaros ar Baltijas juru,caur Libeku,kad Vendu zemes pievienojas pie Vacu-Romiesu valsts.Latvji savukart brauca tirgoties uz Visbiju (Gotzeme),kas toreiz bija Baltijas juras tirdzniecibas centrs,un uznemas ari kara gaitas (kursi) uz Zviedriju un Daniju.Visupirms misionari apmekleja Baltiju no Danijas,Lundas arhibiskapijas (XI.g.s pat celta Kurzeme pie Dundagas pirma baznica).Tapat ziemelu apustulis Svetais Unsgars vel daudz agrak (IX.g.s.) bijis Kurzeme.Bet ta ka ar skandinaviem (normaniem) latvji bija palielakai dalai naidigas kara attiecibas,- tad sam misionem paliekamu panakumu nebija.
Kristietiba bija tas lielais,dieviskais speks,kas paris pedejos gadusimtenos bija civilizejis un stiprinajis Ziemel-Eiropas tautas un valstis – Vaciju,Krieviju,Poliju,Zviedriju,Daniju,izceldams tas no barbarisma un politiskas nebutibas.Ne par velti vesture skaita par so valstu varenibas nodibinatajiem tos svetos valdniekus un tautu vadonus,kas labpratigi ievedusi un nostiprinajusi kristietibu.
Baltu tautas(latviesi,prusi,leisi) bija par daudz konservativas sava nepilnigaja,kaucu zinama mera idejiski veidota paganu religija un tam truka talredzibas.Cik daudz citadaka un spozaka butu bijusi Latvijas vesture,ja tauta butu apvienojusies un pienemusi kristietibu jau ap 1000.gadu pec Kristus,ka to darija ap to laiku Zviedrija,Danija un citas lidziga apmera valstis.Tad musu vestures un kulturas gaita butu apmeram tada pat,ka sim kaiminu valstim.Bet ari vel ap 1200.gadu nebija par velu latvju tautai apvienoties viena kopeja valsti un nakt pie atzinas,kaut gan apstakli jau bija mainjusies un situacija vairs nebija tada pati ka agrak.
Saja laika viena no latvju valstim – Vidzeme valdija kenins Kaups,kas stajas sakaros ar Sveto Kreslu un labpratigi pienema kristigo ticibu lidz ar lielako dalu savas tautas.Katolisko Baznicu taja laika parvaldija pavests Aleksandrs III.(1159 – 1181),kurs caur Bremenes arhibiskapu(pie kura metropolijas piedereja ari vendu: Libekas,Raceburgas un Sverinas biskapijas) ,bija labi informets par Baltijas zemem un kristigo tirgotaju braucieniem,un uzdeva sim Bremenes arhibiskapam sutit uz Vidzemi attiecigi sagatavotus un noderigus misionarus,dodams no Romas ari sikakas instrukcijas un naudas lidzeklus(ka stasta vesturnieki -Libekas Arnolds,Niensteds un citi).Iespejams ka jau pirms Meinarda tirgotajiem lidzi braukusi ari priesteri,jo Meinardu un vina biedrus vidzemnieki sanem labveligi,ka parastus viesus,saprazdami priesteru nozimi.Meinardam brauc lidzi vel divi vina macekli,Sigebergas kleriki -Janis un Toms.Atbrauksanas laiks bija ap 1180.gadu,celojums esot vilcies,ar apstasanos Visbija,vairak ka tris nedelas,no Sv.Filipa un Jekaba dienas (1.Maija) lidz 24.Maijam.Meinards visupirms apmekle tuvakas tirgotaju apmesanas vietas Vidzeme: Daugavgrivu,Rigas ciemu,Doli,Sakas ciemu un pec tam ar vietejo Vidzemes kungu un tapat Polockas kenina,Vidzemes protektora (zem kura atradas Vidzeme) atlauju apmetas Ikskiles ciema pie Daugavas,ka vairak centrala vieta.Meinards dabu pat davanas no zemes valdniekiem,kuru interese bija veicinat mierigu kulturas satiksmi ar aizjuras zemem.Vins dzivo vienkarsos apstaklos un atri iemacas vietejo Vidzemes: t.i.latvju valodu,jo nav nekadu vesturisku zinu,ka kadreiz tur kada cita vieteja valoda butu tikusi lietota baznicas dzive (piem.Riga,Sv.Jekaba baznica un tapat citas Rigas un Vidzemes baznicas).Par lingua livonica (livladische sprache) ari velak tiek vienmer saprasta latvju valoda,tapat lidzigi zem kursu,zemgalu un selu valodam saprotama ta pati tagadeja latvju valoda,jo toreiz ar latvju vardu (letti) apzimeja tikai divas musu tautas ciltis – latgalus un talavus,kamer toreizejais kopigais tautas nosaukums nav zinams.Gan Vidzeme gar upem (un tapat Kurzemes Jurmala) dzivoja ari ienakusie samiskie zvejnieki – ta saucamie libiesi,bet tie bijusi mazakuma,velak sajaukusies ar iedzimtajiem latvjiem un jau agri parlatviskojusies.Bez tam sai zemei ir skaidri latvisks senais nosaukums -Vidzeme (pareizak -Viz-Zeme;no saknes viz -vizet;spidet,kas apzime -gaisu,baltu) Ari kristito Vidzemnieku vardi,kas hronikas atzimeti ir skaidri latviski: Kaupis,Akons,Vezons,Vadis,Dabrelis,Kirans,Lejans,Garveders un citi.
Pirmas baznicas cel Ikskile 1184.gada un Salaspili 1187.gada.Ieverojot ticigo lielo skaitu,1186.gada tiek Vidzeme ierikota sava biskapija ar sedekli Ikskile un pirmo Biskapu – Svetigo Meinardu. Ikskile Meinards atver ari skolu; sis ir velakas Rigas Domskolas sakums.Raksturigi ka Vidzemnieki uznem misionarus visur labveligi un tie var bez skersliem apmeklet visu zemi,apmetoties galvenos centros.Seviski ieverojams Meinarda paligs bija priesteris Teodoriks no Turaidas,kurs atgrieza Vidzemes keninu (rex) Kaupi un daudzus Turaidas un apkartnes iedzivotajus.Vinam tur bija savas majas un saimnieciba,un iespejams,ka vins bijis iedzimts vidzemnieks,jo tam sajas zemes bija liels iespaids un vins loti labi parvalda vietejas valodas,dodamies misiones celojumos uz Talavu un pat Igauniju.
Meinards Ikskile no sakuma notur dievkalpojumus pagaidu telpas,bet tad sak gadat par pastavigas mura ekas celsanu.Sanemdams naudas lidzeklus misijas uzturesanai no Romas,no pavesta Lucija (1181. -1185.),ka ari no sava arhibiskapa,vins noperk Ikskile uz Daugavas krasta nelielu zemes gabalu (to pasu uz kura tagad stav Ikskiles baznica un kurs tatad ir katolu baznicas legali ieguts ipasums),un 1184.gada baznica nak gatava,zem Jaunavas Marijas varda.
(turpmak vel)