Īrijas sociālās nodrošināšanas sistēma ir pārāk dāsna

Šodien Īrijas valdības organizētajā konferencē ir izskanējusi doma, ka valsts dāsnā sociālās nodrošināšanas sistēma veicina cilvēku vēlmi ilgstoši dzīvot no sociālajiem pabalstiem, raksta Independent.ie.
Pateicoties pašreizējai sistēmai, pastāv risks, ka arī pēc ekonomikas atveseļošanās valstī saglabāsies augsts bezdarba līmenis.

Mazā atšķirība starp sociālās labklājības maksājumiem un algu, kā arī darba algu līmeņa samazināšanās ir minēti kā galvenie iemesli, kas stimulē cilvēku vēlmi saņemt pabalstus iespējami ilgāk. Jaunie skaitļi liecina, ka bezdarbnieku pabalsta saņēmēju skaits ir pieaudzis līdz 386000, gada laikā gandrīz divkāršojoties.
Šodien konferencē situācija tiks izklāstīta Ekonomikas un sociālo pētījumu institūta (ESRI) īpašā ziņojumā par darbaspēka politiku Īrijā.
ESRI pētnieks David Grubb brīdina, ka salīdzinoši liela daļa no darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem izmanto sociālos pabalstus. Ekonomikas uzplaukuma laikā sociālās labklājības maksājumu apjoms strauji pieauga. Pētījumi liecina, ka, ja vien netiek veikti citi pasākumi, augsti pabalsti lejupslīdes apstākļos palielina bezdarba pieaugumu.
“Kad ekonomika atgūstas, bezdarbs samazinās lēni un ilgtermiņā ir ļoti noturīgs,” konstatē pētnieki.
Ja pabalsti netiek samazināti, tad vairāk jāstrādā pie bezdarbnieku atgriešanas darba tirgū, uzskata ESRI pētnieki. Piemērots varētu būt dāņu modelis, kad pabalsti tiek samazināt vai atņemti, ja saņēmēji nepiedalās apmācībās vai nepieņem darba piedāvājumus.
Savā ceturkšņa ziņojumā ESRI informē, ka Live Register reģistrēto iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 500000 un ka, pat tad, kad sāksies ekonomikas atlabšana, bezdarba līmenis paliks augsts gadiem ilgi.
Alan Barrett no ESRI šodien konferencē iesniegs pierādījumus, kas apliecina, ka aptuveni puse no imigrantiem, kas zaudējuši darbu, ir palikuši Īrijā. Pētnieksuzskata, ka daudzi no viņiem joprojām dzīvo Īrijā, jo citu iespēju vienkārši nav.
“Starptautiskā pieredze liecina, ka imigrācija tiek uztverta pozitīvi, kad iebraucēji apmierina darba tirgus vajadzības. Bez darba palikušo imigrantu skaita pieaugums varētu novest pie mazāk labvēlīgas attieksmes.”