Latviešu biedrība Īrijā – esam atklāti

Parasti maija beigās vai jūnija sākumā, Latviešu biedrība Īrijā (LBĪ) svin savu dzimšanas dienu.  Šogad – jau ceturto. Sarunas iniciators ir Latviešu biedrības Īrijā sabiedrisko attiecību jomas vadītājs Alvils Reinbergs. Šī intervija ir tapusi ar mērķi atkārtoti un atklāti paziņot portāla lasītājiem par biedrības aktivitātēm, tās finansējumu, kā arī sašaurināt iespējas divdomīgi tulkot LBĪ darbību.

-    Kāpēc četrus gadus atpakaļ radās doma organizēt biedrību?
A.R. Doma dibināt biedrību radās Karginu ģimenei. Viens no iemesliem -  ģimenē tika novērots, ka bērns spēlējas ar lellēm  angļu valodā. Dzima doma – veidot svētdienas skolu latviešu bērniem, kuri dzimuši Īrijā, lai tie neaizmirstu runāt, rakstīt un spēlēties latviešu valodā. Lai oficiāli īrētu telpas šīm vajadzībām, bija jāreģistrē oficiāla organizācija. Paziņu lokā apspriežot šo ideju tā tika realizēta – dzima Latviešu biedrība Īrijā. Minētās aktivitātes saistījās ar laiku, kad Dublinā notika pirmie luterāņu dievkalpojumi latviešu valodā, viesojās arhibīskaps Jānis Vanags un luterāņu mācītāji no dzimtenes.
-    Kā uzstādītie mērķi  ir reāli izpaudušies šo gadu laikā?
A.R. Sākumā tika izveidota bērnu skoliņa, kura veiksmīgi darbojas vēl līdz šodienai. Kamēr bērni atradās nodarbībās, vecāki blakus telpās dzerot tēju vai kafiju dalījās piedzīvotajā, domāja par nākotni. Radās latvisko interešu grupas. Bija ideja par bibliotēku, sporta aktivitātēm, ceļošanu, kopīgu dziedāšanu un dejošanu. Tika meklētas iespējas attīstīt garīgumu. Tā pamazām uz bērnu skoliņas bāzes tika izveidots LBĪ jauktais koris diriģentes Ingūnas Grietiņas vadībā, radās deju kopa “Jampadracis” ar vadītāju Solveigu Slaidiņu, režisore Dace Ziemele un interešu grupa atklāja teātra studiju “Cita bedre”. Kā zināms, jau vairāk kā gadu ir iespēja katru svētdienu pulcēties baznīcā, kur Dievkalpojumi notiek latviešu valodā.
-    Kā saprast tekstu LBĪ mājas lapā: Latviešu Biedrība Īrijā ir Īrijā dzīvojošo latviešu apvienība kopīgo nacionālo interešu sargāšanai, veicināšanai un atbalstīšanai. Biedrība sadarbojas ar citām sabiedriskajām organizācijām, Latvijas un Īrijas valsts institūcijām.
A.R. Īstenībā visa biedrība un tās darbība ir hobijs. Biedrības galvenais un vienīgais mērķis ir glabāt un kopt latvietību šeit, ārpus Latvijas. Nevienu brīdi nav izskanējusi doma kļūt par jebkādu politisku ideju paudēju. Biedrība pat tagad, pēc četriem darbības gadiem nav izveidojusi  politisko nodaļu. Kamēr neviens no biedriem neizrāda interesi par šo lietu, mēs to nedarīsim. Tas, protams, neizslēdz iespēju aktīviem cilvēkiem to nākotnē organizēt.
-    No kurienes rodas līdzekļi dažādu pasākumu un ballīšu organizēšanai? Runā dažādi…
A.R. Pašā pamatā naudas līdzekļi biedrības kontā ir no ikgadējām biedrības biedru maksām. Tas, ka esam saņēmuši naudas līdzekļus no Latvijas, no Īpašo uzdevumu ministrijas sabiedrības integrācijas lietās arī ir taisnība. Tikai šeit ir kāda nianse. Esam rakstījuši projektus grantu saņemšanai, no kuriem ne visi ir apstiprināti. Tiem, kuri tika apstiprināti, naudas izlietojums bija paredzēts konkrētiem mērķiem. Pēc projektu izpildes, protams, bija jāiesniedz izlietotās naudas atskaites. Pati pirmā mērķdotācija bija dators, kurš nupat jau ir morāli un arī fiziski novecojis. Īpašie mērķi bija viena no pirmajām fotoizstādēm, bērnu skoliņas apmācības atbalsts, deju kopas tautisko tērpu iegāde, karoga izgatavošana korim “eLVe”. Daudzi pasākumi ir organizēti ar Latvijas vēstniecības Īrijā finansiālu atbalstu. Atklāti paziņojam, ka jebkādu citu finansējumu neesam saņēmuši. Pēdējā gada laikā esam veidojuši arī maksas pasākumus, piemēram filmas “Rīgas sargi” noskatīšanos kinoteātra telpās, Ziemassvētku balli, kura bija labos “plusos”. Savukārt Valentīndienas balle bija lielos “mīnusos”. Vairāk vai mazāk biedrības nodaļas darbojas  pašfinansējuma režīmā. Atzīmēsim, ka kora dalībnieki aizpagājušajā gadā devās uz brīvās pasaules dziesmusvētkiem ASV par savu naudu. Uz Dziesmu svētkiem Latvijā devās gan koris, gan dejotāji. Sponsori šiem pasākumiem bija paši dalībnieki. Tāpat biedrībā neviens no valdes locekļiem nesaņem algas. Kā jau teicu – biedrība ir hobijs. Cits lec ar izpletni, cits nirst jūrā, cits darbojas latviešu biedrībā.
-    Tuvojas biedrības ceturtā dzimšanas diena…
A.R. Jā, tā tas ir. Pirmajā gadā taisījām balli, otrajā un trešajā gadā arī. Neko neesam aizmirsuši. Diemžēl šogad, atšķirībā no citiem gadiem biedrība balli nerīkos. Tas protams ir tikai un vienīgi finansiālu apsvērumu dēļ. Ir bijuši izdevumi, kuri ir svarīgāki par dzimšanas dienas balli. Iegādāta skaņu aparatūra, esam samaksājuši par kora “eLVe” disku izdošanu. Arī par kora mēģinājumu telpām ir pacelta samaksa. Tāpat vērā ņemamus izdevumus prasa teātra studijas darbs – sagatavošanās pirmizrādei.
Izsakām cerību, ka Latviešu biedrība Īrijā veiksmīgi turpinās savu darbību arī nākamajos gados.

FOTO: baltic-ireland.ie