“Āboliņa lapiņas svētki” Dublinā

tonna-+ - saka:

Vecais, labais, TONNA+-, šis pasākums tiek rīkots kopā ar kristiešiem, tā kā es Tev iesaku atnākt, varbūt, ka tu pats apmet kažoku uz otru pusi ) Tici man nenožēlosi )

j - saka:

Veel,Delfos ir video par11%bezdarbu Irija un ari latviesi zaude darbu Vinjiem informacija veca,bezdarbs Irija jau pari tiem11%ir labi sen

TONNA+ - saka:

Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

Administrācija

babina - saka:

man gan tas simbols atgadina zakjskabenes lapu

Austrums - saka:

Latvijā pēdējo gadu laikā uzbūvetas ap pussimts jaunu katoļu baznīcu, galvenokārt Kurzemē un Vidzemē, un tas paveikts galvenokārt par ticīgo ziedojumiem. Protams, tiek saņemti arī labdarības dāvinājumi no bagātajām ārvalstīm, piem., Šveices un Austrālijas. Daļēji sponsorē arī daži uzņēmēji. Daudzu baznīcu altārus un citus interjera priekšmetus bez atlīdzības kā diplomdarbus izgatavo Rīgas Amatniecības koledžās audzēkņi.
Šopavasar būvniecības darbus atsāka pie Māras baznīcas “Laumas” mikrorajonā Liepājā, kurai pamatakmens guldīts 2005. gadā. Tā būs jau ceturtā jaunā katoļu baznīca, kas uzcelta Liepājas pilsētā. Finansiāli smagās situācijas dēļ celtniecība bija pārtraukta un vairākus gadus jaunceltne bija iekonservēta. Bet šogad baznīcas celtniecību izdevies atsākt, pateicoties labdaru ziedojumiem. Turklāt pašlaik, krīzes laikā ir samazinājušās cenas gan būvmateriāliem, gan arī celtniecības darbiem. Arī jūs, Īrijā dzīvojošie tautieši, kas var un vēlas palīdzēt baznīcas būvniecībai, esat aicināti ziedot. Ziedojumus var pārskaitīt:

Romas katoļu baznīcas Liepājas diecēzei,
juridiskā adrese: Peldu ielā 15, Liepāja, LV 3401;
Reģ. nr. 90000599276;
a/s “Swedbank”;
kods: HABA LV22;
konts: LV30HABA0551001087429.

Nedaudz par šo projektu:
Jaunajam dievnamam dots Māras vārds. Tas izvēlēts par godu Jēzus mātei un baznīcas titulsvētki būs 12.septembrī. Baznīcas arhitekte ir Ausma Skujiņa.
Baznīcas zvanu tornī atradīsies četru zvanu komplekts, ar devīzi “Salve Regina!” (“Esi sveicināta Marija – karaliene!”). Zvani skanēs trīs reizes dienā, un tos vadīs elektroniska sistēma. Baznīcas fasāde būs trīs stāvu augstumā un vērsta uz jūras pusi, altāris atradīsies pirmā stāva līmenī austrumu pusē, tā simbolizējot to, ka Jēzus ir uzlecošā saule. Perspektīvajā skatā uz austrumu fasādi būs divu vienlaikus redzamu krustu kombinācija – altārī un tornī, kuriem katram savs raksturs. Tornī sarežģīti katolicisko krustu aizstās konstruktīvs, bet altārim būs dekoratīvs — liels krusts no dzintara gabaliem. Aiz altāra atradīsies ūdens baseins. Dievnams būs nosacīti piramidālas formas ēka ar 243 m2 lielo lūgšanu zāli 250 apmeklētājiem. Otrajā stāvā blakus kora telpām paredzētas arī telpas svētdienas skolai. Tās varēs pārveidot tā, lai vajadzības gadījumā baznīcā varētu spēlēt arī simfoniskā orķestra kapela. Lai izdotos panākt labu akustiku baznīcā, projektēšanā un celtniecībā līdzdarbojas arī akustiķis. Daļu ziedojumu jaunceltne saņem no priestera (bijušā biznesmeņa) Bruno Dāņa, kurš kādreiz strādāja Liepājā, bet tagad dzīvo Austrālijā. Bruno Dāņa vēlēšanās ir, lai baznīcā būtu labdarības virtuve, kurā paēdināt trūkumcietējus un palīdzēt viņiem izkļūt no nabadzības.

http://www.a4d.lv/lv/projekti/mikrorajona_buve_skujinas_projekteto_baznicu/
http://www.katedrale.lv/index.php?id=3598

Austrums - saka:

Svētā Māra ir latviskota Jaunava Marija, kuras godināšana izplatījusies reizē ar katoļu baznīcas nostiprināšanos tagadējās Latvijas un Igaunijas teritorijā (latīniski -Terra Mariana, latviski – Svētās Māras zeme, igauniski – Maarjamaa). Tad tā uzņēma sevī daudz agrāko pagānisko dievību, īpaši Laimas atribūtu. Daži “pētnieki” (Brastiņš u.c.) uzskata Māru par vecu latviešu dievību un salīdzina to ar līdzīgos vārdos nosauktiem dēmoniem indiešu un ģermāņu reliģijā, bet šiem salīdzinājumiem nav fenomenoloģiska un etimoloģiska pamata. Vairākums dainu, kur Māra minēta kopā ar Dievu, cēlušās kristīgajos laikos. Svētu rītu abi brauc baznīcā. Dievnams ceļa malā tēlots kā pils ar trim vārtiem, pa ko brauc Dievs, Māra un Jānītis. Raudzīdamies baznīcas altārī, dainotājs dzied par Dieva galdu un Māras maizi vai par Dieva dotu maizīti un Māras austu galdautiņu, vai par Mārietiņu, dievmeitiņu, dievgaldiņa slaucītāju. Kristībās Dievs satin dēlu vadmalas baķī, mīļā Māra meitiņu raibītē. Dievs devis pādīti, Māru lūdz dot pādītei tikumiņu. krustmāte, no baznīcas atgriezusies, dzied: “Lec, Dievis, pa priekšu ar mīļu Māru, es lēkšu pakaļ ar savu pādi!” Arī kāzās Māra ir Dieva sabiedrībā. Brīžiem Māra parādās kopā ar Dieva dēlu vai dēliem. Tos gaidīdama, mīļā Māra kur pirti. Dieva dēli uzkāpj debesīs mīļās Māras kambarī; tur tie ēd un dzer, biķerīšus spēlēdami, kauliņiem mētādami. Rīga lūgšana skan: “Dieva dēls, mīļā Māra, nāci man palīgā!” Ir arī dainas, kur Dieva un Māras attiecībās trūkst kristietisku iezīmju. Abi sēž klētiņā sarunādamies, abi sastopas rudzu laukā; Dievam ir Māras kaltas kamanas, Dieviņš jāj zirgus pieguļā, Māra laiž govis ābolā; Māras gani gana, Dieva suņi lādenā, Dieviņš iet rudzus sēt, svētā Māra pabiržot; Dievs iet par kalpu, Māra – par kalponi; Māra ir viegla sieva, Dieviņš – bagāts vīrs. Māra vienīgā dainās saukta par svētu, bet vēl vairāk par mīļu. Māra stāv tuvu trim galvenajiem apustuļiem. Viņa sargā savu Jēkabu, pin Pēterim kroni no sarkana āboliņa un salasa kannas gabaliņus, ko Jānītis sadauzījis. Vietām apdziedāta mīļā vai svētā Māra Madaliņa. Baznīcas celtne nosaukta “mīļ’ Maras baznīca”. Māras “glāžu namiņš, glāž’ istabiņa”, Māras pavadoņi ir eņģeļi. Daudzas funkcijas Mārai ir kopīgas ar Laimu, piemēram, rūpes par jaunavu, grūtnieci, bāreni. Likteņa noteikšanā Māras nozīme ir daudz mazāka nekā Laimas, bet slimību dziedināšanā un mājlopu, īpašu govju sargāšanā – lielāka. Nevienu dievību slimnieki nepiesauc tik bieži kā Māru. Apvārdojumos Māru lūdz, lai tā atvieglinātu dzemdēšanas sāpes vai citas kaites. Mīļā Māra per pirtiņā, veselības gribēdama; viņa zina un redz slimnieka ciešanas. Apvārdojumos Māru daudzina par svētu un saista ar dažādiem katolicisma tradīcijas elementiem. Te arī bieži lietots pamazināmais vārds “Māriņa”, kas minēts jau katoļu katehismā 1585.gadā. P.Einhorns raksta, ka latvieši par saviem lopiem piesaukuši: “O, Maringa dārga, o, Lopu Matiet baggata,” – domādami, ka abas dievietes varēs palīdzēt. Govju Māru sauc arī par Māršu. Dainotāju fantāzija viņu ierauga dadžu krūmā govju dārziņā:; melnajā vabolē laidarā zem sliekšņa vai siles; baltajā vistā, kas ietek kūtī; zilā vai melnā čūskā. Māra audzina govis, noteic viņu krāsu, skaita tās, dod vārdus, slauc, appin meitu slauktuves vainagiem, dzen rītos ganīties un vakaros ver vārtus sagaidīt. Tautā par Māras āboliņu dēvē vairākus augus. Māra ir Piena māte, kas liek tecēt pienam kā no avota; viņas kambarī ir saldais piens un vaska sviests. Māra lūdz, lai tā svētī raibaliņas un nelaiž skauģus laidarā. Govis nosauc Māras vārdā, lai tās vairotos. Gadās arī, ka Māra nokauj govi. Vairāki vārdi F.Brīvzemnieka krājumā rāda, ka no Māras izlūgta piena svētība. Nav izslēgts, ka kristietības laikos arī dažādās mātes pārveidojušās Marijas kulta ietekmē.

TONNA+ - saka:

Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

Administrācija

TONNA+ - saka:

Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).

Administrācija