Koris “eLVē” atkal ceļa jūtīs
Viens no Īrijas latviešu visaktīvākajiem kolektīviem – Latviešu Biedrības Īrijā (LBĪ) jauktais koris “eLVē” Ingunas Grietiņas (attēlā) vadībā atkal ir jauna izaicinājuma priekšā. Pēc dažām dienām dziedātāji dosies uz Kanādu, kur piedalīsies XIII Ārzemju Latviešu Dziesmu svētkos.
Par gatavošanos tālajam ceļojumam un par Kanādā paredzētajiem pasākumiem portālam baltic-ireland.ie stāsta kora “eLVē” diriģente un bērnu vokālās grupas “Mazais letiņš” vadītāja Inguna Grietiņa:
“Ļoti saspringts periods ir sācies, jo ir atlikušas tikai pāris dienas līdz bērnu vokālā grupa “Mazais letiņš” un koris “eLVē” dosie uz XIII Ārzemju latviešu dziesmu svētkiem Kanādā, Hamiltonā. Vēl ir jāsteidz paveikt vairāki praktiski sagatavošanās darbi. Tā kā plašais dziesmu svētku koru koncerta un noslēguma koncerta repertuārs ir apgūts, jāsteidz gatavot tautas tērps, iegādāties apdrošināšanas polisi, samainīt Kanādas dolārus, kas nav nemaz tik viegli izdarāms, noskaidrot telefona operatorus, iegādāties strāvas pārveidotājus,tā varētu uzskaitīt vēl un vēl, bet tas jau katram pašam saprotams.
Vēl 27. jūnijā multikulturālā festivālā Kildarē jāiepazīstina skatītāji ar latviešu tautas dziesmu un deju. Festivālā kori “eLVē” varēs redzēt pavisam neparastā ampluā, jo šoreiz ne tikai dziedāsim tā atklāšanā, bet arī uzdejosim, kā arī mācīsim latviešu dziesmu rotaļas skatītājiem festivālu noslēdzot.
Bet atgriežoties pie ceļojuma uz Hamiltonu:
Turp dosimies 30 dziedātāju sastāvā – 20 kora “eLVē” dziedātāji, kas uz šādiem svētkiem dodas pirmo reizi, izņemot divus, Liānu Goldštremu un ,protams, mani, kas uz Ārzemju latviešu dziesmu svētkiem dodas jau atkārtoti, četri bērnu vokālās grupas “Mazais letiņš” dziedātāji un seši bērnu vecāki.
Bērni ir uzaicināti dziedāt divos koncertos – 2. jūlijā svētku atklāšanas koncertā “Sitiet bungas”, kur dziedās apvienotajā bērnu korī un 3. jūlijā koncertā “Chikāgas piecīši un draugi”. Savukārt lielie uzstāsies 4. julijā koru koncertā un 5. jūlijā svētku noslēguma koncertā.
Mazliet satraukums pirms brauciena jūtams, jo astoņu dienu prombūtnē jāpaspēj gan cītīgi dziedāt, gan apskatīt Toronto un burvīgo Niagāras ūdenskritumu, gan satikt sen neredzētus draugus un iepazīt jaunus, gan piedalīties tautas sadziedāšanā un volejbola turnīrā un vēl daudz, daudz, daudz, ko nevar paredzēt un vārdos uzrakstīt…
Ceram, ka šie svētki nesīs mūsos jaunu spēku, idejas un emocijas, lai atkal augustā uzsāktu jauno, piedzīvojumiem bagāto bērnu vokālās grupas un kora sezonu. Kādu??? Tas, lai paliek neatklāts!”
FOTO: baltic-ireland.ie
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie
redakcija: info@baltic-ireland.ie
Senie latvieši uz baznīcu iedami vienmēr vilka labākās goda drānas. Tajos laikos nebija pieņemts pie Dievgalda iet ikdienas ģērbā.
Steidzu vērpt baltu villu,
Svētdien iešu baznicâ,
Segšu baltu villainiti,
Likšu spangu vainadziņu.
Šeit pievienoju dažas fotogrāfijas no Latvijas, kur vari redzēt slavenās suitu sievas savos košajos tautu tērpos Saldus baznīcā:
http://www.katedrale.lv/index.php?id=11655#btm
Šeit savukārt meitenes tautu tērpos dodas procesijā uz Ziemeļlatgales Sakrālā kultūras centra atklāšanu Balvos:
http://www.balvi.lv/i.php?g=0&id=25&gi=60
TOONA+ sirmis aizveries ,laikam krizes iespaida
tonnam jau nekad nav bijis širmis vaļā
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Par suitiem tev, kā redzams, ļoti skopa informācija. Šeit Suitu novada mājas lapa, kur var gūt bagātīgu informāciju gan par novada vēsturi un tradīcijām, gan šodienas aktualitātēm: http://www.suitunovads.lv/lv/kas_ir_suiti/
Suitu vēsture sākās 1623. gadā, kad novada īpašnieks Johans Ulrihs fon Šverins karadienesta laikā pie Polijas karaļa ieskatījās skaistajā poļu aristokrātē Barbarā Konarskā un pārgāja katoļticībā. Vēlāk viņš uzaicināja uz šo vietu jezuītus, lai tie pievērstu katoļticībai arī pārējos novada iedzīvotājus. Reliģiskās atšķirības noveda pie tā, ka suiti noslēdzās savā novadā un maz kontaktējās ar ārpasauli. Tieši šī pašizolācija saglabāja šeit ļoti bagātu tautas tradicionālo kultūru ar dziesmām, dejām, ticējumiem, parašām un daudz ko citu, kas citās valsts daļās savulaik kā vecs un nevajadzīgs bija atmests un izzudis. Alsunga 20. gadsimtā bija pēdējā vieta, kur Latvijā vēl ikdienā valkāja tautas tērpus, kur tika spēlētas dūdas un kokles, arī bukurags. Daudz kas no šī mantojuma vēl šodien atrodas dzīvā ikdienas apritē, kas padara Suitu novadu par unikālu visā Latvijā.
Fon Schverin ir okupants.
Latviešiem nekad nav bijusi uzruna “Fon”,vai “Van”,vao “O’ “,vai “Mac”.
*
Ko Suiti darīja pirms savas “vēstures sākuma”,piem.1620-tajā gadā? vai kaut vai 1590-tajā gadā?Tad Suiti nebija?Un vai Suiti nebija arī pirms 2009 gadiem,bet mistiski uzradās 1623.gadā,kad sākās viņu vēsture? Varbūt citplanētieši,ceļojoši laikā un telpā?
Vai tev pašam nešķiet smieklīga interpretācija par vēsturi,kuru sagrozi pēc okupantu traktējumiem?
Tonna, es saprotu tavas bazhas un raizes… Bet manupraat korim tu brauc virsuu nevietaa…
Vari gan tu tiepties?
Norādītajā saitā http://www.suitunovads.lv ir izlasāma šī novada vēsture no vissenākiem laikiem. Tā ir senā kuršu Bandavas zeme un pirms Šverins atgrieza suitus katoļticībā, viņi īpaši neatšķīrās no pārējiem kurzemniekiem.
Suitus es pieminēju kā spilgtu piemēru, kas apgāž tavas uzrakstītās aplamības par latviešu tautas tērpa un kristīgās baznīcas nesaderību. Suitu tradīcijas, tai skaitā arī pagāniskās (piem., Ūsiņa dienas svinēšana), nav izzudušas pateicoties tieši katoļticībai. Suiti pat ikdienā tautas tērpus valkāja vēl līdz pat Otrā Pasaules kara beigām. Bet iepriekšējos gadsimtos visi latvieši baznīcā gāja tautu tērpos un tautiskajās rotās. To, ka latviešiem baznīca bija svarīga, apliecina arī tautas dziesmas:
Ik dieniņas ganôs gāju,
Ik svētdienas baznicâ;
Slinkumiņa ganôs gāju,
Aiz daiļuma baznicâ.
Vecais tēvs, buļļa bārzda,
Nelaiž bērnu baznicâ;
Kamēr vecais pupas bradà,
Tikmēr bērni baznicâ.
Sniedziņš sniga, puteneja,
Es ar pādi baznicâ.
Ļaudim greznu drānu žēl,
Man žēl pādes dvēselites.
Atsaucoties uz portāla baltic-ireland.ie lietošanas noteikumiem, šis komentārs ir dzēsts, jo neatbilst morāles, ētikas un pieklājības normām (aicina uz vardarbību, veicina etnisku, rasu, reliģisko, sociālo, seksuālo, dzimuma vai cita veida diskrimināciju un naidu, aizskar citas personas cieņu un godu).
Administrācija
Baznīcas pieprasa “melno kasi”
25.jūnijs 2009
18:13
Latvijas reliģiskie līderi ir saniknojušies, ka sabiedrība un valsts “bāž degunu” baznīcu seifos, un tāpēc rosina likumu grozījumus, lai “nepiederošie” nevarētu pat ar acs kaktiņu ielūkoties “svētajās kasēs”.
Kamēr augstākie baznīckungi spriež, kā noslēpt draudžu ienākumus, nabadzīgākie draudžu locekļi ubago pie dievnamu mūriem. Attēlā: ubadzes Rīgas centrā pie Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcas.
Kristīgo baznīcu pārstāvji valdībai pieprasa grozīt likumus, lai sabiedrība nevarētu uzzināt ne par valsts amatpersonu saistību ar kādu reliģisko grupējumu, ne arī patieso ainu par baznīcas organizāciju un draudžu finansiālo darbību.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Virsvaldes delegāti Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu konsultatīvās padomes sēdē, kurā piedalās visu konfesiju pārstāvji, kategoriski pieprasījuši mainīt kārtību, kādā amatpersonām jāiesniedz ienākumu deklarācijas un draudzēm jāziņo par ziedotājiem.
Tā kā Reliģisko organizāciju likums valsts, pašvaldību un sabiedriskajām organizācijām aizliedz no darbiniekiem vai citām personām pieprasīt atklāt savu piederību vai attieksmi pret reliģiskajām organizācijām, tad, pēc LELB domām, esot jāmaina valsts amatpersonas deklarācijas forma, lai tajā netiktu ietvertas ziņas, kas varētu atklāt konkrētās personas reliģisko identitāti. Tas nozīmē, ja, piemēram, par Saeimas vai novada domes deputātu tiek ievēlēta kādas draudzes zupas virtuves pavāre vai arhibīskaps, kuram algu maksā baznīca, viņš varētu izvairīties no savu patieso ienākumu atklāšanas un tādējādi būtu galvas tiesu pārāks par “parastajiem mirstīgajiem”.
Vienlaikus LELB arī ierosina atcelt normu, ka reliģisko organizāciju gadu pārskatos būtu ietveramas ziņas gan par fizisko, gan juridisko ziedotāju identitāti, jo arī tas esot pretrunā ar to, ka šīm personām nedrīkst pieprasīt atklāt savas reliģiskās simpātijas. Šo LELB ierosināto normu atbalstīja arī citas Latvijas lielākās reliģiskās konfesijas. Ja apmierinās šo prasību, tad finanšu plūsma reliģiskajās organizācijās kļūs vēl necaurspīdīgāka un gada pārskatos ņirbēs no neko neizsakošām skaitļu virtenēm, bez atšifrējuma, kas, kam, kad un ko ir ziedojis.
Vienlaikus arī ierindas draudžu locekļi publiski nevarēs pārliecināties par savas draudzes finansiālo darbību, jo patiesā aina būs zināma tikai dažiem izredzētajiem – draudzes vadībai. Te jāpiebilst, ka Ministru kabineta “Noteikumos par reliģisko organizāciju gada pārskatiem” ir teikts, ka šiem pārskatiem ir “āsniedz skaidrs priekšstats par reliģiskās organizācijas līdzekļiem, to avotiem un finansiālo stāvokli pārskata gada pēdējā dienā, (..) kā arī tās saimnieciskajiem darījumiem, ieņēmumiem un izdevumiem.”
Runas par baznīcu finanšu lietām valdības gaiteņos gan pagaidām ir apklusušas, jo nākamā Reliģisko lietu padomes sēde paredzēta tikai septembrī.
Elmārs Barkāns/foto:LETA
*******************************************************************
Iekopēts no Kasjauns.lv
Baušļi, kurus pārkāpj baznīca
15.jūnijs 2009
18:49
Latvijas baznīctēvi kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir paguvuši izraisīt desmitiem skandālu.
Skaidrība par Latvijas baznīcu patieso naudas kasi ir tikpat liela, cik par „zelta tiltu”.
LIELĀKIE SKANDĀLI 2009. GADĀ
1. aprīlis
Rīgā, Viestura prospektā, pašvaldības policija apturēja automašīnu, pie kuras stūres bija piedzēries Bolderājas draudzes katoļu priesteris Juris Zagorskis, kurš policistiem draudēja un lamājās necenzētiem vārdiem. Vēlāk priesteri izslēdza no baznīcas, un viņš puskails piedalījās „The Hobos” videoklipā.
12. aprīlis
TV raidījums „De facto” paziņo, ka notikušas luterāņu arhibīskapa Jāņa Vanaga un katoļu kardināla Jāņa Pujata tikšanās, kurās pārrunāta abu baznīcu apvienošanos. Jānis Vanags vēlāk noliedza, ka baznīcas apvienosies.
16. aprīlis
Laikraksts „Dienas Bizness” vēsta, ka luterāņu virsvalde izsūtījusi vēstules 200 pazīstamām un ietekmīgām Latvijas personībām ar aicinājumu pirkt baznīcas īpašumus. Iespējams, tas bijis izmisuma solis, lai baznīca izbēgtu no bankrota.
19. aprīlis
Neatkarīgās Valtaiķu luterāņu draudzes mācītājs Sigurds Sproģis paziņoja, ka no draudzes sarakstiem izslēdzis arhibīskapu Jāni Vanagu par „draudzību” ar katoļiem. Savukārt Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvalde uzstāj, lai tai tiktu nodotas visas īpašumtiesības uz Valtaiķu draudzes ēkām un zemi.
3. jūnijs
Katoļu kardināls „izgāžas”, iesniedzot Rīgas domē prasību aizliegt seksuālo minoritāšu gājienu Rīgā 16. maijā. Pirms tam Pujatu izraidīja no Rīgas domes sēžu zāles, kur sprieda par gājiena norises kārtību.
5. jūnijs
Vatikāna Radio mājaslapā publicēts raksts, kurā apgalvots, ka bijušais Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs, biedrības „No Pride” vadītājs, mācītājs Jānis Šmits (LPP/LC) ir praida un homoseksuāļu faktiskais atbalstītājs: „Satversmes 110. panta rakstīts: „Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības.” Šmits vēstulē izvairās pieminēt, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Tātad homoseksuāļu organizācijām šāda vēstule ir pat izdevīga.” Jāpiebilst, ka viens no kvēlākajiem Šmita postulātu atbalstītājiem ir kardināls Jānis Pujats.
Viņi ir pārlieku izlaidīgi dzīvojuši, degradējuši neskaitāmus savus amatbrāļus, krituši mantrausības grēkā, aizsūtījuši trimdā sievietes un pārstāvējuši konservatīvā spārna „vismelnāko kaktu”. Protams, ir arī apzinīgi sava amata kalpi, bet šoreiz kasjauns.lv ielūkojas pēdējo gadu skaļākajos „svētajos skandālos”.
Latvijas baznīcas piedzīvojušas ne mazākus skandālus kā ārvalstu garīdzniecība. Jāuzsver gan, ka Latvijas situācija salīdzinājumā ar teoloģijas attīstību Rietumu pasaulē ir citādāka. Padomju okupācijas laikā ticības dzīve bija „iekonservēta”, un ticīgie nespēja sekot līdzi „laika garam”, kas ir jūtams arī tagad. Tādējādi Latvijā ir izveidojies viens no konservatīvākajiem pasaules baznīcu „geto”, kas attiecas uz visām lielākajām konfesijām. Līdz ar neatkarības atgūšanu un īpašumu atgūšanu daudzviet galvenais vairs nebija teoloģiskā dogma, bet gan nekustamo īpašumu apsaimniekošana.
Luterāņi degradē savējos
No luterāņu baznīcas ar dažādiem ieganstiem ir izdzīti daudzi mācītāji – Agris Iesalnieks par harizmātismu, Valters Korālis par draudzes īpašumu izsaimniekošanu un amorālu dzīvesveidu, Māris Sants par homoseksuālismu, Juris Cālītis par brīvdomību, Ilārs Plūme par konservatīvismu. Tie ir tikai dažu degradēto mācītāju vārdi.
Savukārt arhibīskapu Jāni Vanagu par pārlieku lielo draudzību ar katoļiem autonomā Valtaiķu luterāņu draudze šopavasar izslēdza no viņa pirmās draudzes locekļu saraksta.
Pašreizējais arhibīskaps no acīm pamanījās noslēpt arī kādreizējos Atmodas laika „tribūnus” – mācītāju Modri Plāti un Aidu Prēdeli, viņus aizsūtot uz provinces draudzēm. Vienlaikus Eiropas ticības brāļi nespēj Latvijas luterāņu baznīcu nosodīt par tās neiecietību pret sieviešu ordināciju un gejiem, kā arī par tās draudzēšanos ar vienu no konservatīvākajām pasaules luterāņu kopienām – Misūri Sinodi ASV, kurai tā uzticējusi daļēju savu finanšu pārvaldi.
Visa tā dēļ pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā nav īstenojusies trimdas un Latvijas baznīcu apvienošanās, kas būtu īstenojies, ja viņsaulē nebūtu aizgājis arhibīskaps Kārlis Gailītis. Līdz ar to uz ārzemju latviešu luterāņu baznīcu ir emigrējusi liela daļa Latvijas garīdzniecības – gan teoloģisku, gan saimniecisku apsvērumu dēļ. Sievietes un homoseksuāļi tāpēc, ka viņiem Latvijā nedod vaļu, citi – bēgot no atbildības par šeit sastrādātajām „šmucēm”. Tā, piemēram, uz kalpošanu uz Austrāliju savulaik nācās pārcelt Rīgas Pēterbaznīcas mācītāju, kurš uz „zaļo kontinentu” aizbrauca ar Pēterbaznīcas restaurācijai paredzētu naudas žūksni azotē.
Katoļi piemirst savus „ugunsgrēkus”
„Jautri” ir gājis arī katoļu baznīcai. Kaut vai neseno vēlēšanu laikā. Kamēr vieni atklāti pauda atbalstu „mācītāju partijai”, Vatikāna radio mājaslapā viens no partijas ideologiem Jānis Šmits tika apsūdzēts homoseksualitātes veicināšanā un ģimenisko vērtību noliegšanā. Tas, ka ar morāles normām kaut kas katoļu baznīcā nav kārtībā, liecina arī nesenā mācītāja Jura Zagorska aizturēšana par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, viņa atstādināšana no garīdznieka amata pildīšanas un Zagorska piedalīšanās visnotaļ erotiskā grupas „The Hobos” videoklipā.
Katru gadu 15. augustā ar apskaužamu regularitāti notiek katoļu „plēšanās” par naudu un varu. Valsts baznīcai piešķir naudu Aglonas Dievmātes svētku ceremonijas norisei, bet baznīca vienlaikus karo gan ar Aglonas pagasta padomi, gan ar valsti par saviem Latgales īpašumiem, kurus nolaiž „līdz kliņķim”.
Kardinālam Pujatam raksturīgi arī neadekvāti paziņojumi, kurus, gadiem, ejot ir tieksme aizmirst. Piemēram, 2000. gadā pirms Saeimas vēlēšanām viņš teica, ka drīz vien nāks klajā ar sensacionālu paziņojumu par „čekas maisiem”, kuros ir arī daudzu garīdznieku vārdi. Nekas nav dzirdēts, ka šie paziņojumi būtu izskanējuši. Varbūt tāpēc, ka pašā baznīcā vēl joprojām „uzdarbojas” vesels leģions bijušo ziņotāju? Tad jau vieglāk nevis nākt klajā ar paziņojumiem par savai baznīcai būtiskiem jautājumiem, bet gan nosodīt Holivudas filmas un amorālo pašmāju „Ugunsgrēku”.
Pareizticīgie „atkrātās” no latviskuma
Arī pareizticīgā baznīca visus šos gadus ir bijusi skandālu apvīta institūcija. Pirmām kārtām jau ap paša baznīcas vadītāja metropolīta Aleksandra personību. Kamēr vieni bijušo restorāna bārmeni apsūdzēja izvirtībā, mēļo, ka viņu kaismīgi aizstāvēja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Latviešu patriotiem jau it kā nenāktos sajūsmināties par metropolīta darbību. Pirms vairākiem gadiem Aleksandram iznāca visai nemānāmi pie malas atbīdīt priesteri Jāni Kalniņu, kurš bija par pirmskara kārtības atjaunošanu pareizticīgajā baznīcā, latviešu valodas ieviešanu dievkalpojumos un lielāku neatkarību no Maskavas patriarhāta un pat iespējamo daļas Latvijas pareizticīgās baznīcas pievienošanos Konstantinopoles patriarhātam.
Valmieras Svētā Sīmaņa draudzes mācītāju Valteru Korāli no garīdzniecības kārtas padzina it kā dēļ draudzes īpašumu izsaimniekošanas. Tagad viņš sapulcējis brīvticības domubiedru kopu un bērnus krista brīvā dabā.
Tajā laikā un joprojām Latvijas pareizticīgie aizgūtnēm pieprasa piešķirt oficiālu brīvdienu viņu Ziemassvētkos – 14. janvārī. Dīvainā kārtā gan tiek piemirsts, ka Latvijas pareizticīgās baznīcas priekšraksti, kuri nav atcelti, nosaka, ka Latvijas pareizticīgās draudzes var atteikties no Gregora kalendāra un Ziemassvētku vakaru svinēt 24. decembrī. Starpkaru Latvijā daudzas pareizticīgo draudzes savu svētdarbību arī veica atbilstoši Rietumu kalendāram. Tagad nez kāpēc visi to ir piemirsuši.
Pareizticīgo baznīcā ik pa laikam uzvirmo arī finanšu skandāli – gan kā pārdot ēku Brīvības un Dzirnavu ielas stūri, kur padomju laikā atradās slavenais Centrālais antikvariāts, gan kā iekvēpināt vai izkvēpināt Kristus piedzimšanas katedrālē iekortelējušos valūtas maiņas kantori, gan kā Rīgas domei „nozagt” koncertzāli „Ave sol”. Zīmīgi, ka nekustamo īpašumu skandālu laikā Pareizticīgās baznīcas Sinodē īpašumu jautājumus kūrēja kādreizējais Rīgas domes Vides departamenta direktors Raimonds Janita, kuru KNAB aizturēja par kukuļnemšanu Pilsētas attīstības departamentā.
Vecticībnieki ar plintēm
Bēgot no represijām cariskajā Krievijā, impērijas nomalē Latvijā ieradās ievērojama vecticībnieku kopiena, kura tagad te izveidojusi vienu no spēcīgākajiem garīgajiem un arī laicīgākajiem centriem pasaulē. Rīgā darbojas pasaules lielākā vecticībnieku draudze, bet Daugavpils tiek dēvētā par „vecticībnieku Jeruzalemi”, jo nevienā citā pasaules pilsētā nav tik daudz „staroveru” dievnamu kā Daugavpilī – septiņi. Pat maskaviešiem ir jāapmierinās tikai ar pāris vecticībnieku lūgšanu namiem.
Pirmās brīvvalsts laikā vecticībniekiem bija ļoti liela loma neatkarīgās Latvijas ekonomikā, viņi bija „apauguši” ar ievērojamu kapitālu, kuru pēc neatkarības atgūšanas atkal centās apsaimniekot.
Cīņa izvērtās pat ar ieročiem rokās. No Saeimas tribīnes vecticībnieku tiesības aizstāvēja deputāts Pāvels Maksimovs, kuru Daugavpilī „lēnprātīgie staroveri” gānīja ārā no „visām panckām”. Latvijā cita pēc citas dibinājās autonomas vecticībnieku draudzes, kurām galvenās bija nevis ticības dogmas, bet gan spekulācija ar īpašumiem. Tas viss beidzās ar to, ka pie Grebenščikova baznīcas Rīgā pat tika nostādīta bruņota sardze, bet „batjuškas” spēkā mērojās nevis ar dievvārdiem no altāra kanceles, bet gan vicinot dūres un lūdzot policijas palīdzību.
Vecticībnieki tika izslēgti no „sadraudzības kopības”. Cik kristieši ir vienoti un ka ar tiem rēķinās valsts politiķi, liecina 18. novembra ekumeniskie dievkalpojumi. Nu jau vairākus gadus tajos nav vecticībnieku garīgā vadoņa. Droši vien tāpēc, ka Valsts kanceleja vairs īsti nevar saprast, kurš tad īsti atrodas Latvijas vecticībnieku baznīcas galvgalī.
„Klusie” baptisti
No piecām lielākajām Latvijas kristīgajām konfesijām bez īpašām intrigām un skandāliem ir iztikusi Latvijas baptistu draudžu savienība. Iespējams, tas saistīts ar to, ka baptistu draudzes savā pašpārvaldē ir salīdzinoši brīvas un autonomas, tās nepakļaujas vienai „stiprajai rokai”.
Apbrīnojami veiksmīgi baptisti ir izvairījušies no kompromatiem. To neformālās sarunās ar kasjauns.lv ir atzinuši vairāki Rīgas domes darbinieki. Viņi izteica neizpratni, kāpēc visiem politiķiem prese un sabiedrība „klūp virsū”, bet Rīgas vicemērs Almers Ludvigs ir gluži vai aizmirsts – it kā viņa nemaz nebūtu, kaut gan pārējie augstākie amatvīri un pat sīkas amatpersonas pamatīgi „dabū pa bieti”. Baptisti no kādreiz visai apolitiskas organizācijas nu ir kļuvuši par politisku spēku. Viņi spēj ne tikai iekļūt valdībā un Rīgas domē, bet arī toni noteikt pašvaldībās.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka nupat notikušajās Skrundas novada vēlēšanās vietējais baptistu mācītājs Andris Gerdens pārlieku aktīvi aģitēja par „Demokrati.lv” sarakstu, kurā kandidēja arī viņa sieva. Gan ar vietējo politiķu, gan ticīgo atbalstu Skrundā arī uzvarēja demokrātu saraksts.
Elmārs Barkāns/ foto:LETA
***********************************************************************
Iekopēts no Kasjauns.lv
Baznīca pret līgotājiem
20.jūnijs 2009
17:53
Jāņu naktī pa visu Latviju uz pakalniem deg pagāniskie ugunskuri un mūsu tauta grimst alkoholā, pagāniskā dzīvesveidā un bezdievībā.
Katoļu arhibīskaps Jānis Pujats, luterāņu arhibīskaps Jānis Vanags, „Jaunās paaudzes” vadonis Aleksejs Ļedjajevs vienojas pret Līgo svētkiem
Tik bargs nosodījums Līgo svētkiem pausts kristiešu paziņojumā, ko sagatavojis Vasarsvētku draudzes mācītājs Jānis Sadovskis. Viņi malā nestāvēs, un Jāņu naktī no 23. jūnija pulksten 22 līdz nākamā rīta pulksten 6 visā Latvijā ugunskuru vietā kristieši iedegšot savas sirdis lūgšanās par garīgu atmodu Latvijā. Lūgs arī par tuvām attiecībām ar Jēzu Kristu, par valdībām, ģimenēm un, „lai Latvija atgrieztos no elkdievības grēka”. Tiesa, pārmest pagāniem žūpību ir nevietā — tur, kur Jāņus svin tiešām tautiski, ar dzeršanu neaizraujas.
Šī būs jau ceturtā Lūgšanu nakts Latvijā un otrā Lietuvā un Igaunijā. Turklāt kaujā pret kopīgo naidnieku vienojušās visdažādākās konfesijas — atbalstu izteikuši gan Vasarsvētku draudžu vadītāji, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Romas Katoļu Baznīcas arhibīskaps Jānis Pujats, „Jaunās paaudzes” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs. Iesaistījušies arī metodisti, adventisti, Kristīgais radio un citi.
Turklāt „Jaunās paaudzes” namā Rīgā sestdien un svētdien noritēja starpkonfesionāla konference „Nē pagānisma kultam Latvijā”, kurā analizēja latviešu tautas Līgo svētku tradīciju okultās saknes un to ietekmi uz cilvēkiem.
Pēc dievkalpojuma bija ieplānots sakurt sārtu un sadedzināt okultās grāmatas un fetišus. Vietā atgādināt, ka pasākuma namatēvs, „Jaunās paaudzes” vadonis Aleksejs Ļedjajevs savos sprediķos latviešu tautas dziesmas nicinoši nosaucis par pagāniskajām mantrām.
Tik traki tomēr nav, rīkotāji nebija speciāli aicinājuši mest liesmās latvju dainu sējumus vai vismaz Līgo dziesmas. „Līgo ir kultūras pasākums, var apmeklēt, var neapmeklēt,” uzskata konferences rīkotāja Eva Alere. „Sadedzināt domājam ezoteriku, buramvārdu grāmatas, citu okulto literatūru. Fetiši ir dažādi amuleti, ir pat kauli, ko izrok no kapiem, savulaik cilvēki plēsa mizu no priedes pie Zilā kalna Marta kapa,” stāsta Alere. Nelāgo literatūru sanesuši paši kristieši no saviem grāmatplauktiem: „Ne jau visi nāk ar baltiem spārniem kā eņģeļi.”
Māris Puķītis/Foto: LETA
—–*
Iekopēts no Kasjauns.lv
************************************************************
Nožēlojamie,slimie perdeļi…tautas nodevēji…kurus nez kāpēc sauc par mācītājiem…