Anketa, lai apzinātu problēmas

Vakar, 13. jūlijā Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā telpās (92 St. Stephen’s Green, Dublin 2) notika Latviešu valodas aģentūras (LVA) pārstāvju tikšanās ar Īrijas latviešu bērnu skoliņu skolotājiem, klātesot Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā Pirmajam sekretāram Jeļenai Lobzovai un Latvijas Republikas vēstniecības Īrijā padomniekam Renāram Danelsonam.
Tikšanās notika projekta „Valodas lietojums diasporā: citu valstu prakse un Latvijas rīcībpolitikas izvērtējums” ietvaros, kuru sponsorē Norvēģijas valdība.

LVA pārstāvji Jānis Valdmanis, Gunta Kļava, Kristīne Motivāne un Inese Vasiļjeva-Muhka Īrijas latviešu valodas skolotājiem pastāstīja, ka projekta mērķis ir veicināt vienotu valsts politiku latviešu valodas ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai diasporā. Projekta īstenošanas laikā – no 2. marta līdz 30. oktobrim – LVA pārstāvji gan apmeklējot tautiešus viņu mītnes zemēs, gan ar aptaujas palīdzību cenšas apzināt galvenās latviskās identitātes saglabāšanas problēmas.
Īrijas latviešu bērnu skoliņu skolotāji Ritma Prokopčenko (Latviešu Biedrība Īrijā), Anita Litauniece (Latviešu Sabiedrība Korkā), Ramona un Normunds Āboliņi (Latviešu Bērnu Aktivitāšu Centrs), Kristīne Vītola (Limerikas Latviešu Biedrība), Baiba Lauze un Ingrīda Cīrule (Enniskillen, Co. Fermanagh, Ziemeļīrija) un Kristīne Balta, kura uz tikšanos ieradās savas mammas, skolotājas Intas Sprostas (Latviešu Biedrība Īrijā) vietā, labprāt izstāstīja par grūtībām savā darbā.
Sarunas laikā, kā galvenās problēmas Īrijas latviešu bērnu skoliņās, tika atzītas:
* finansējuma trūkums – vai tiešām latviešu valodas saglabāšana gulstas tikai uz vecāku pleciem?
* mācību programmas trūkums – gan tiem bērniem, kuri atgriežas Latvijā, gan tiem, kuru vecāku vēlēšanās ir audzināt savus bērnus latviskā garā;
* mācību materiālu trūkums – katra skoliņa bērnus apmāca pēc saviem ieskatiem, piemēram, Anita Litauniece latviešu valodu māca pēc zinātniskas programmas, bet Kristīne Vītola materiālus meklē internetā;
* Latvijas skolās ir atšķirīgi testēšanas nosacījumi, kas dažos gadījumos noved pie absurdām sekām, piemēram, astotās klases skolniekam, kurš ir atgriezies Latvijā, mācības jāatsāk no ceturtās klases;
* ar mācību materiāliem jānodrošina tie vecāki, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar aizvest savus bērnus uz skoliņām.

Nu ko, mīļie tautieši, aizpildīsim anketu un cerēsim, ka tam sekos reāli darbi no Latvijas valsts puses.

Anketa latviešiem, kas dzīvo ārzemēs.

FOTO: baltic-ireland.ie