Īrijai ir jāvēršas pret retoriku par to, kurš valstij ir vai nav “piederīgs”, vai arī tā riskē ar ilgtermiņa kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai, Īrijas Imigrantu Padomes (ICI) priekšsēdētājs John Cunningham teica 30.jūlijā notikušajā konferencē par imigrācijas problēmām lejupslīdes laikā.
ICI rīkotajā konferencē Dublinā piedalījās Peter Sutherland, ANO ģenerālsekretāra īpašais pilnvarotais starptautiskās migrācijas un attīstības jautājumos, biznesa līderi, diplomāti un citi.
“Īrija sastopas ar jaunu ekonomisko realitāti, ar smagām diskusijām, atbildot uz “An Bord Snip Nua” ziņojumu, kā arī gaidāmo ziņojumu par mūsu nodokļu sistēmu, un vēl grūtākiem lēmumiem, kas pieņemami saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, sociālo labklājību un dzīves līmeni,” teica John Cunningham.
“Šo recesiju nedrīkst izmantot kā “ķīli” starp tiem, kas tiek uztverti kā “mēs”, un “viņiem”. Migranti nav daļa no “problēmas”, bet būs daļa no mūsu ekonomikas grūtību risinājuma, un mēs riskējam ar ilgtermiņa kaitējumu mūsu ekonomikai un sabiedrībai, ja mēs nemainīsim maldīgus priekšstatus par imigrāciju un tās priekšrocībām Īrijā.
“Aptauja, kas tika veikta pēc pēdējā Lisabonas līguma referenduma, neidentificēja imigrāciju kā galveno iemeslu cilvēku balsošanas modeļiem, bet problēma bija jau durvju priekšā.Tajā laikā bezdarbs pieauga, tas radīja bažas par iespējamo anti-imigrantu retorikas palielināšanos.Ceļā uz otro kampaņu, kad bezdarba līmenis ir biedējošā līmenī, anti-imigrantu noskaņojuma un retorikas pieaugums ir realitāte.”
“Mums ir jāreaģē uz uzaicinājumiem “domājiet par mūsējiem” lejupslīdes laikā, atzīstot, ka “mūsējos” tagad ietilpst cilvēki ar ļoti dažādu izcelšanos, un realitāte ir tā, ka dažādība ir pastāvīga un pozitīva iezīme šajā valstī.”
Peter Sutherland uzskata, ka anti-imigrantu noskaņojuma pieaugums ir nenoliedzams un ir redzams gan uz ielas, gan darba vietās, kā to apliecina nesenais uzbrukumus rumāņiem Belfāstā un ESRI pētījums, kas parādīja rasu aizspriedumus darbā pieņemšanas procesā Īrijā.
“Attieksme pret imigrantiem krasi kļūst negatīvāka, jo tiek uzskatīts, ka ārzemnieki aizņem darba vietas, prasa zemākas algas, un patērē jau tā nepietiekamos resursus, galvenokārt, sociālo mājokļu un citu pabalstu veidā,” Peter Sutherland teica.
“Tomēr, kad lielā lejupslīde beigsies un politikas veidotāji atkal koncentrēsies uz imigrantu piesaistīšanu, mums jāņem vērā, ka neviena imigrācijas politika nestrādās, ja mūsu sabiedrība būs fundamentāli noliedzoša pret migrantiem.
ICI dibinātājs un valdes loceklis Stan Kennedy teica, ka viņš ir satraukts par plašsaziņas līdzekļos pieaugošo tendenci uzsvērt to cilvēku tautības, kas izmanto sociālās labklājības sistēmu Īrijā.
“Komentāri plašsaziņas līdzekļos par, piemēram, īres pabalsta saņēmēju tautību ir neiederīgi, ja, saskaņā ar Īrijas likumiem, viņiem ir tiesības to saņemt,” viņš teica.
“Šie stāsti tiek veidoti tā, it kā mūsu sociālās labklājības sistēma izjūt spiedienu, jo to izmanto migranti. Patiesībā, mūsu sociālās labklājības sistēma izjūt spiedienu, jo valstī samazinās ekonomika un arvien vairāk cilvēku, kā migrantu, tā īru, pieaugošā bezdarba un ienākumu samazinājuma rezultātā cieš reālas finansiālās grūtības.
“Mēs nedrīkstam pieļaut, ka migranti tiek padarīti par grēkāžiem šajā situācijā. Tas ir ne tikai negodīgi, tas ir bīstami. ”
reklāma: reklama@baltic-ireland.ie redakcija: info@baltic-ireland.ie
lielakoties tie ;mes; ir sociala budzeta teretaji. nu tagad, kad masveida bezdarbs un socialaja budzeta tatad neienak nodokli, jamekle vainigais. bet to , ka arzemnieki visu laiku skaisti papildinaja so budzetu un neizmantoja to , jo daudzi nemaz nezina noteikumus, un neviens tos nepasaka, var jau teikt, ka pats vainigs, bet 100 km no Dublinas ir cita realitate, jo seviski, laukos, kur vari darit tik to, ko uzskata par vajadzigu tavs saimnieks. pat pie arsta tevi aizved un atved atpakal, pec edama tapat. un ta paiet gads vai divi, kamer sac so to uzzinat. lielaka dala no siem arzemniekiem, zaudejot darbu, atgriezas majas, jo neko nezina par p60, p45 u.c. tos vini ierauga tikai taja diena, kad saimnieks atdod dokumentus.ta ka iespejas teret socialo budzetu ir un paliek pamatiedzivotaju prioritate.pat , ja zini, ka sanemt atpakal nodoklus, tad, situacija, ka dodies majas, tik atri tos nedabusi. bus jaiet vairakas reizes, jospriez, ja sleds pps, tad dodies prom un varbut negaidisi so naudu. vienkarsi, ja gribi to sanemt, tad bus jaatradas vairakas reizes, ka vel esi te un paies pat 2-3 menesi, kamer atdos.nestastu pasakas, ja to visu nebutu pieredzejusi pati un mani pazinas.ta ka musu darbs seit dod iespeju vietejiem dzivot pa maju, audzinat bernus, dumjajiem paest, pensionariem par velti braukt u.t.t.
Es domāju, ka tie īri, kas izīrē mājas nemaz nav sajūsmā, ka migranti aizbrauc. Ja pēkšņi aizbrauktu visi iebraucēji, iedomājieties, kas notiktu ar nekustamo īpašumu, stāvētu tukšu māju rindas, par kurām joprojām būtu jāmaksā bankai, un, kuras nevienam nevarētu izīrēt vai pārdot. Tā būtu atkal viena ekonomiska katastrofa. Un, tiešām, ir ļoti daudz iebraucēju, kas nemaz nezin, ka viņiem ir kādas tiesības, izņemot strādāt. Tā gan ir pašu nolaidība. Ja brauc uz citu valsti un plāno tur strādāt ilgāku laiku, iepazīsties ar likumiem, kas tur pastāv un noskaidro, ko vari sagaidīt no valsts, ja kaut kas notiek, sākot no slimības, beidzot ar darba zaudējumu.
Sanāk, ka Īrijas sociālās labklājības sistēma, izsniedzot īres pabalstus, palīdz pašiem īriem nomaksāt kredītus par mājām.
veel paaris meeneshi maks. pus gads un buus iires cenas zemaakas par zemu jo ir daudz cilveeku kuriem staazhs ir tie knapie 2 gadi vinji 9 meeneshus sanjems tos 200 un tad viss dabuus laisties un tad buus tukshaasmaajas vairumaa
nu bet afrikas viestradnieki ir slinki, lidz sim vienu tik esmu redzejis stradigu, bet visi parejie kas ir sastapti ir vieni digdieni. un nav jamin kapec Afrika ir nabadziga.
To pieradija Zimbabves revormacijas, DAR reformacijas utt. tur var but resursi nafta, dimanti utt, bet bez stradigiem cilvekiem nekas neizveidosies.