Fotoaparāts izpilda manas vēlmes

Tie, kuri vairāk vai mazāk regulāri apmeklē latviešu pasākumus, būs pamanījuši Elīnu Dimanti (attēlā), kuras rokās gandrīz neiztrūkstoši ir fotokamera. Tie, kuru dzīves svarīgos notikumus viņa ir iemūžinājusi bildēs, jau zina, ka tās ir interesantas un tiešām labas. Bet tikai nedaudzi zina, ko un kāpēc Elīna dara Īrijā.

Vispirms par to, kā viņa pirmo reizi šeit nokļuva.
Mācoties Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 3.kursā, Elīna pieteicās uz stipendiju Hamburgas Universitātē un to arī saņēma. Zinot, ka nākošais mācību gads būs jāpavada Vācijā intensīvi mācoties, bet ar piešķirto stipendiju varētu nepietikt, viņa izlēma atlikušajos gandrīz piecos mēnešos līdz mācību sākumam nopelnīt mazliet naudas un atbrauca uz Īriju. Vairākas nedēļas pagāja intensīvos darba meklējumos, līdz topošā informātikas skolotāja kļuva par kompānijas “Hewlet Packard” darbinieci. Pirmais Elīnas amats bija technical support analyst. Darbs bija ļoti interesants, nācās kontaktēties gan ar amerikāņiem, gan britiem un skotiem, bet kad tuvojās laiks, kad būtu jādodas mājās un pēc tam tālāk uz Hamburgu, Elīna bija izvēles priekšā. Šeit bija labs darbs, kurā varēja iegūt vērtīgu pieredzi un uzlabot savas valodas prasmes, komunicējot ar cilvēkiem no dažādām valstīm. Šeit viņa jau bija iepazinusies ar Aldi, kurš nu jau ir kļuvis par viņas vīru. Elīna vienojās ar Latvijas Universitāti, ka turpinās studijas, dzīvojot šeit, un izvēlējās palikt Īrijā. Tomēr gada beigās Elīna saprata, ka šādi studijas turpināt nevarēs, jo darbs paņēma pārāk daudz spēka un laika.
Viņa atgriezās Latvijā, viena gada laikā pabeidza 4. un 5.kursu universitātē, paralēli studijām strādāja pilnu slodzi skolā (ieskaitot klases audzināšanu), nobeigumā uzrakstīja diplomdarbu un dienā, kad saņēma informātikas skolotājas diplomu, aizgāja no darba skolā. Nākošais gads aizritēja strādājot Lattelekom, tika uzsāktas studijas maģistratūrā, tomēr tās Elīna nepabeidza, jo vienkārši bija nogurusi, un vēl – tieši šajā periodā viņa saprata, ka vēlas studēt pavisam ko citu – fotografēšanu. Šī nodarbe viņu saistīja un sagādāja prieku jau labu laiku. Iespējams, ka nozīme ir arī tam, ka dzimtas radurakstos atrodams savulaik slavens Ulmaņlaiku fotogrāfs Krišs Rake. Elīna saka, ka arī mammai vienmēr ir paticis fotografēt, tikai viņa nav speciāli tam pievērsusies.
Zinādama, ka Dublinas Tehnoloģiju institūts piedāvā bakalaura programmu fotografēšanā, Elīna sagatavoja savu portfolio un aizsūtīja arī nepieciešamos dokumentus. Pēc vairāku mēnešu neziņas saņēma atbildi, ka viņai tiek piedāvāta vieta šajā programmā.
Tā Elīna otrreiz ieradās Īrijā, šoreiz, lai mācītos. Lai būtu kopā ar līdzīgi domājošiem, lai gūtu jaunu pieredzi un zināšanas.
Par studijām Elīna stāsta, ka, no vienas puses, viss ir atkarīgs no tevis paša, neviens pakaļ neskrien un neatgādina, ka kaut kas ir jādara, no otras puses – ir sajūta, ka tevi tomēr visu laiku vērtē, “skatās uz pirkstiem” – ko tu dari vai nedari. Pasniedzēji vēlas redzēt procesu, kā top tavi darbi, un to nevar “saraut” pēdējā vakarā pirms nodošanas. Darbu nodošanas termiņi gan ir jāievēro strikti, šajā ziņā netiek dotas pilnīgi nekādas atlaides. Arī naudas izteiksmē studiju process ir ļoti dārgs, jāpērk filmas, tās nepieciešamas simtiem, tās ir arī jāattīsta, bildes ir jāizdrukā, jāierāmē utt. Galu galā, ir vajadzīgs dators, lai tās apstrādātu.
Studentiem tiek mācīts viss par fotogrāfiju, gan no tehniskā, gan filozofiskā, vēsturiskā un emocionālā aspekta. Elīna stāsta, ka process ir interesants un radošs, tā gaitā students tiek rosināts pats izzināt visus iespējamos veidus, kā panākt iecerēto – sākot ar to, ka pašam jāizvēlas vispiemērotākais fotoaparāts, filmas, ar ko strādāt, līdz tam, ka jāsameklē iespējas publiski izstādīt savus darbus un izstādes pašam arī jānoformē. Studijas nav akadēmiskas, bet ļoti daudzpusīgas un dod nenovērtējamu pieredzi katram, kurš tiešām vēlas kaut ko iemācīties. Elīna ir gandarīta par šo iespēju un uz skolu iet ar prieku. Viņa stāsta, ka tikai tajos brīžos, kad fotografē, ir iespējams pilnībā atslēgties no pasaules un neko nedomāt, tikai izjust un tvert mirkli. Zināšanas un pieredze ļauj pārzināt tehniskās nianses un paredzēt rezultātu jeb, kā saka Elīna, – “fotoaparāts nevis domā manā vietā, bet ir rīks, kas izpilda manas vēlmes.”
Šobrīd Elīna veiksmīgi ir pabeigusi pirmo kursu un bauda vasaras brīvlaiku. Tomēr arī šis laiks paiet darbīgi – ir pabūts mājās, Latvijā, apciemoti tuvinieki un draugi, paveikti praktiski un arī radoši darbi. Ar fotobloga flickr.com starpniecību Elīna iepazinās ar vēl 4 fotografēm, viņas izveidoja grupu Flickr Fatal un nu ir tapusi pirmā fotoizstāde. Autores ir dažādu tautību sievietes, kuras vieno tas, ka viņu dzīvesvieta ir Dublina. Neviena nav profesionāla fotomāksliniece, bet, kā saka Elīna, “mākslinieces dvēselē” jeb cilvēki, kam ārkārtīgi lielu prieku sagādā fotografēšana, gan pats process, gan rezultāts. Izstādei nav vienotas tēmas, katra no autorēm ir izstādījusi 6 darbus pēc saviem ieskatiem, jebkuru no tiem iespējams arī nopirkt.
Izstāde ir apskatāma Ballyroan Library, Orchardstown Avenue, Rathfarnham, Dublin 16, no 31. jūlija līdz 28.augustam. Ieeja bez maksas. Darba laikus un atrašanās vietu, kā arī informāciju par visām izstādes dalībniecēm var uzzināt šeit.
Elīna ir gandarīta par to, ka studējot un tagad arī veidojot izstādes kopā ar vietējiem, paplašinās iespēja komunicēt ne tikai ar latviešu sabiedrību, bet arī ar īriem.
Runājot par nākotni, Elīna apgalvo, ka abi ar Aldi noteikti vēlas atgriezties Latvijā. Kad? Uz šo jautājumu atbildes vēl nav. Viņi pagaidām ir šeit, jo te ir iespēja abiem darīt to, kas patīk, paplašināt savu redzesloku, izzināt pasauli un gūt plašāku skatījumu uz dzīvi. Ir jāpabeidz studijas, tie ir vēl vismaz 3 gadi. Trešajā kursā Elīna vēlētos studijas turpināt kādā no citām pasaules augstskolām, kuras piedāvā bakalaura programmu fotografēšanā. Tādu nav daudz, bet tuvākā, šķiet, ir Tartu. Tie pagaidām ir tikai plāni, par ko pati Elīna saka, ka tie vienmēr nāk un aiziet, mainās dzīves ritumā.
Bet apjaušot, kāda mērķtiecība un gribasspēks slēpjas aiz Elīnas tik klusās un mierīgās ārienes, ir skaidrs, ka viņa nekad neapstāsies pie sasniegtā. Viņa ir radošs cilvēks ar milzīgām darbaspējām, kas vienmēr tieksies uz izaugsmi. Lai izdodas!
Elīnas Dimantes darbus var apskatīt arī šeit:
FOTO: no Elīnas Dimantes personīgā arhīva